Vispasaules adventistu "Sieviešu lūgšanu diena"

Šajā īpašajā dienā, 5. martā, no plkst. 18.00 līdz 20.00 ikviena sieviete tiek mīļi aicināta uz  satikšanos ar citām sievietēm ZOOM platformā!  
 
Programmā:

• sadraudzība,
• sirsnīgas dziesmas,
• liecības un lūgšanas.

Kopā ar Latvijas draudžu māsām savās liecībās dalīsies arī latviešu māsas no ārzemēm.

Pieteikšanās līdz 4. martam pie Mārītes Lipskas (29869979, maritel@inbox.lv)
 
Rīgas 1. draudzē šajā dienā notiks Sieviešu lūgšanu dienai veltīts dievkalpojums, kurā svētrunu teiks LDS Lūgšanu kalpošanas nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa. Svētrunas tēma “Lūdzot pēdējās dienās”.
 
Visas draudzes sievietes tiek aicinātas iestāties īpašās lūgšanās par sevi, saviem mīļajiem un citiem cilvēkiem. Lūk, kādus padomus Dievs dod caur lūgšanu sievieti Elenu Vaitu:

“Lūdziet, jā lūdziet, kā jūs nekad agrāk neesat lūguši, lai sātans ar savu viltību jūs neapmānītu, lai jūs neatdotos nevērīgam, vieglprātīgam, tukšam un ārišķīgam garam un nepildītu reliģiskos pienākumus, tikai lai apklusinātu savu sirdsapziņu.” (“Liecības draudzei” 2. sēj., 144. lpp.)
“Doma, ka lūgšana nav tik būtiska, ir viena no sātana visveiksmīgākajām viltībām, lai sagrautu dvēseles. Lūgšana ir sazināšanās ar Dievu, gudrības Avotu, spēka, miera un laimes Pirmsākumu.” (“Bērna vadonis”, 518. lpp.)

“Nevienu dienu iepriekš mēs nezinām, cik stipra cīņa būs nākamajā dienā. Sātans dzīvo, un viņš ir rosīgs, un katru dienu mums nopietni jāsauc uz Dievu pēc palīdzības un spēka, lai varētu viņam pretoties.” (“Liecības draudzei” 1. sēj., 340. lpp.)

“Ja sātans redz, ka viņam draud briesmas pazaudēt kādu dvēseli, tad viņš piespiežas un dara visu iespējamo, lai šo dvēseli paturētu sev. Ja kāds cilvēks tiek atmodināts un ierauga viņam draudošās briesmas, un saspringti, dedzīgi meklē spēku pie Jēzus, tad sātans baidās, ka gūstekni var pazaudēt, un tāpēc aicina savus eņģeļus pastiprināti ielenkt šo nabaga dvēseli, izveidojot ap to tumsības sienu, lai Debesu gaisma to nevarētu aizsniegt. Bet, ja šī briesmu apņemtā dvēsele neatlaižas, iztur un bezpalīdzībā paļaujas uz Kristus asiņu nopelnu, tad mūsu Pestītājs uzklausa nopietno ticības lūgšanu un sūta palīgā vēl spēcīgākus eņģeļus, lai tie atbrīvotu šo dvēseli.

Sātans nevar paciest, ja kāds meklē palīdzību pie viņa varenā Sāncenša, jo viņš baidās un dreb Kristus spēka un varenības priekšā. Dzirdot dedzīgās lūgšanas, sāk drebēt viss sātana pulks. Viņš turpina saukt palīgā ļauno eņģeļu leģionus, lai tikai sasniegtu savu nodomu. Kad pārgurušajai, nomocītajai dvēselei palīgā nāk visspēcīgākie eņģeļi, tērpti Debesu bruņās, tad sātans un viņa pulki atkāpjas, labi zinādami, ka viņu cīņa ir zaudēta.

Sātana labprātīgie pakļautie uzticīgi, čakli un vienoti strādā viena mērķa sasniegšanai. Kaut arī tie ienīst viens otru un savā starpā cīnās, tad tomēr tie izmanto katru izdevību, lai virzītu uz priekšu savu kopējo lietu. Tomēr lielais Debesu un zemes Pavēlnieks sātana spēku ir ierobežojis.” (“Liecības draudzei” 1. sēj., 345., 346. lpp.)