Atpakaļ

Reliģija kā starpnieks

23.10.2007 2 min lasīšanas laiks

Izvērtējot uzskatu, ka reliģiju var nolikt malā, ja veidojas labas attiecības starp dažādu ticību grupām, Starptautiskās Reliģiskās Brīvības asociācijas ekspertu valde kopīgā sanāksmē septembra vidū vienojās, ka reliģijai ir jākļūst par starpnieku, lai samierinātu dažādas ticības.Ekspertu valdes locekļi ir veikuši pētījumus par dažādiem tematiem, sākot no izpratnes par taisnīgumu un patiesību, un beidzot ar izpratni par mieru. Tas viss tika darīts, skatoties no trīs reliģiju perspektīvas, kuras par savu ciltstēvu uzskata Ābrahamu: jūdaisma, islāma un kristietības. Eksperti secināja, ka katram ir jāizprot citu ticības piekritēju uzskatus par šiem jautājumiem, ja viņi vēlas, lai starp dažādu ticību grupām būtu laba gaisotne un veidotos ciešākas attiecības.Valde arī piekrita, ka valdības vienas pašas nevar nodrošināt reliģisko brīvību. “Dažādās reliģiskās sabiedrībās ir vajadzīga sirds nomaiņa un miers, kas balstīts uz savstarpēju cieņu,” saka Džons Grācs, Asociācijas ģenerālsekretārs. Viņš ir arī Adventistu Baznīcas Reliģiskās Brīvības departamenta vadītājs.“Samierināšanās ir būtiska, lai veidotos patiesa un ilgstoša reliģiskā brīvība. Ar likumiem, kas vienkārši aizsargā pret reliģiskām vajāšanām un diskrimināciju, ir par maz,” saka Grācs.

Izvērtējot uzskatu, ka reliģiju var nolikt malā, ja veidojas labas attiecības starp dažādu ticību grupām, Starptautiskās Reliģiskās Brīvības asociācijas ekspertu valde kopīgā sanāksmē septembra vidū vienojās, ka reliģijai ir jākļūst par starpnieku, lai samierinātu dažādas ticības.

Ekspertu valdes locekļi ir veikuši pētījumus par dažādiem tematiem, sākot no izpratnes par taisnīgumu un patiesību, un beidzot ar izpratni par mieru. Tas viss tika darīts, skatoties no trīs reliģiju perspektīvas, kuras par savu ciltstēvu uzskata Ābrahamu: jūdaisma, islāma un kristietības. Eksperti secināja, ka katram ir jāizprot citu ticības piekritēju uzskatus par šiem jautājumiem, ja viņi vēlas, lai starp dažādu ticību grupām būtu laba gaisotne un veidotos ciešākas attiecības.

Valde arī piekrita, ka valdības vienas pašas nevar nodrošināt reliģisko brīvību. “Dažādās reliģiskās sabiedrībās ir vajadzīga sirds nomaiņa un miers, kas balstīts uz savstarpēju cieņu,” saka Džons Grācs, Asociācijas ģenerālsekretārs. Viņš ir arī Adventistu Baznīcas Reliģiskās Brīvības departamenta vadītājs.

“Samierināšanās ir būtiska, lai veidotos patiesa un ilgstoša reliģiskā brīvība. Ar likumiem, kas vienkārši aizsargā pret reliģiskām vajāšanām un diskrimināciju, ir par maz,” saka Grācs.

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Kas notiek pēc nāves?

0:00 0:00
01.05.2026 Āvo Štopis, Agris Bērziņš, Vilnis Latgalis

Piedzīvot dzīvi Dieva mīlestībā

0:00 0:00
24.04.2026 Jana Imaka, Junita Laudurga

Saskaņā ar Bībeles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju Septītās dienas adventisti uzskata Dieva radības atjaunošanu pilnīgā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnību.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.