Pieminot 60. gadadienu kopÅ” 2. pasaules kara beigÄm, Adventistu BaznÄ«cas vadÄ«tÄji VÄcijÄ un AustrijÄ izplatÄ«juÅ”i paziÅojumu, kurÄ ādziļi nožÄloā jebkÄdu piedalīŔanos vai atbalstu nacistu aktivitÄtÄm kara laikÄ. BaznÄ«ca āgodÄ«gi atzÄ«stā savu kļūdu, nepalÄ«dzot ebrejiem un citiem, kas smagi cieta no holokausta. TÄpat BaznÄ«ca nožÄlo, ka ādažÄs mÅ«su publikÄcijÄs atrodami Ädolfu Hitleru slavinoÅ”i raksti, kurÄ pausts atbalsts antisemÄ«tisma ideoloÄ£ijai, kas no Å”odienas viedokļa Ŕķiet neticamiā.DiemžÄl Austrijas un VÄcijas adventistu vÄsturÄ atrodami fakti, ka dažÄdu rasistisku iemeslu dÄļ no draudzes izslÄgti ebreji. Viens no viÅiem Makss Manks izdzÄ«voja divÄs koncentrÄcijas nometnÄs un atgriezÄs draudzÄ pÄc kara. ViÅÅ” teica, ka nevÄlas izturÄties pret draudzi tÄ, kÄ tÄ izturÄjÄs pret viÅu.Ā 2. pasaules kara laikÄ vairÄkas draudzes atdalÄ«jÄs no VÄcijas Adventistu BaznÄ«cas, protestÄjot pret obligÄto militÄro dienestu. Å Ä«s draudzes, kas apvienojÄs ReformÄtu kustÄ«bÄ, nacistu laikÄ tika vajÄtas. IespÄjams, ka Ŕī iemesla dÄļ (jo nacisti vilka paralÄles starp adventistiem un reformatoriem) BaznÄ«cas vadÄ«ba baidÄ«jÄs iet uz konfrontÄciju ar pastÄvoÅ”o varu. BaznÄ«ca vairs nepalika tik uzticÄ«ga savai mÄcÄ«bai, kÄ bija nepiecieÅ”ams. PublikÄcijÄs parÄdÄ«jÄs raksti, kas bija vÄrsti pret ebrejiem. TÄ bija nodeva VÄcijas valdÄ«bai, pretÄji BÄ«belei. TurklÄt ebreji tik izslÄgti no draudzes.Å odien BaznÄ«cas vadÄ«ba atzÄ«st, ka notikuÅ”ais ir ļoti skumja lappuse Adventistu BaznÄ«cas vÄsturÄ. KÄ saka mÄcÄ«tÄjs Mahels: āSeÅ”desmit gadus pÄc kara ā tas ir vÄlu. Bet mÄs tomÄr redzÄjÄm to kÄ pÄdÄjo iespÄju izplatÄ«t Å”Ädu nožÄlas deklarÄciju.āJÄatzÄ«st, ka vÄstures lappusÄs ir arÄ« daudz gaiÅ”u stÄstu. Ne visi draudzes locekļi piekrita BaznÄ«cas vadÄ«bas nostÄjai. EiropÄ ir zinÄmi daudzi adventisti, kas, riskÄjot ar savu dzÄ«vÄ«bu, ir glÄbuÅ”i ebrejus no nÄves.
Pieminot 60. gadadienu kopÅ” 2. pasaules kara beigÄm, Adventistu BaznÄ«cas vadÄ«tÄji VÄcijÄ un AustrijÄ izplatÄ«juÅ”i paziÅojumu, kurÄ ādziļi nožÄloā jebkÄdu piedalīŔanos vai atbalstu nacistu aktivitÄtÄm kara laikÄ. BaznÄ«ca āgodÄ«gi atzÄ«stā savu kļūdu, nepalÄ«dzot ebrejiem un citiem, kas smagi cieta no holokausta. TÄpat BaznÄ«ca nožÄlo, ka ādažÄs mÅ«su publikÄcijÄs atrodami Ädolfu Hitleru slavinoÅ”i raksti, kurÄ pausts atbalsts antisemÄ«tisma ideoloÄ£ijai, kas no Å”odienas viedokļa Ŕķiet neticamiā.
DiemžÄl Austrijas un VÄcijas adventistu vÄsturÄ atrodami fakti, ka dažÄdu rasistisku iemeslu dÄļ no draudzes izslÄgti ebreji. Viens no viÅiem Makss Manks izdzÄ«voja divÄs koncentrÄcijas nometnÄs un atgriezÄs draudzÄ pÄc kara. ViÅÅ” teica, ka nevÄlas izturÄties pret draudzi tÄ, kÄ tÄ izturÄjÄs pret viÅu.Ā
2. pasaules kara laikÄ vairÄkas draudzes atdalÄ«jÄs no VÄcijas Adventistu BaznÄ«cas, protestÄjot pret obligÄto militÄro dienestu. Å Ä«s draudzes, kas apvienojÄs ReformÄtu kustÄ«bÄ, nacistu laikÄ tika vajÄtas. IespÄjams, ka Ŕī iemesla dÄļ (jo nacisti vilka paralÄles starp adventistiem un reformatoriem) BaznÄ«cas vadÄ«ba baidÄ«jÄs iet uz konfrontÄciju ar pastÄvoÅ”o varu. BaznÄ«ca vairs nepalika tik uzticÄ«ga savai mÄcÄ«bai, kÄ bija nepiecieÅ”ams. PublikÄcijÄs parÄdÄ«jÄs raksti, kas bija vÄrsti pret ebrejiem. TÄ bija nodeva VÄcijas valdÄ«bai, pretÄji BÄ«belei. TurklÄt ebreji tik izslÄgti no draudzes.
Å odien BaznÄ«cas vadÄ«ba atzÄ«st, ka notikuÅ”ais ir ļoti skumja lappuse Adventistu BaznÄ«cas vÄsturÄ. KÄ saka mÄcÄ«tÄjs Mahels: āSeÅ”desmit gadus pÄc kara ā tas ir vÄlu. Bet mÄs tomÄr redzÄjÄm to kÄ pÄdÄjo iespÄju izplatÄ«t Å”Ädu nožÄlas deklarÄciju.ā
JÄatzÄ«st, ka vÄstures lappusÄs ir arÄ« daudz gaiÅ”u stÄstu. Ne visi draudzes locekļi piekrita BaznÄ«cas vadÄ«bas nostÄjai. EiropÄ ir zinÄmi daudzi adventisti, kas, riskÄjot ar savu dzÄ«vÄ«bu, ir glÄbuÅ”i ebrejus no nÄves.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstuAicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstīŔana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...