Visi jaunumi
COVID-19
13.03.2020
Andris Äbele
11 min lasīŔanas laiks
Retais ir tÄds, kas nav dzirdÄjis, par jauno koronavÄ«rusa izraisÄ«to pandÄmiju ā infekcijas slimÄ«bu, ko sauc par COVID-19 (angliski., Coronavirus Disease 2019).
Kas ir COVID-19?
Retais ir tÄds, kas nav dzirdÄjis, par jauno koronavÄ«rusa izraisÄ«to pandÄmiju ā infekcijas slimÄ«bu, ko sauc par COVID-19 (angliski., Coronavirus Disease 2019). KopÅ” 2019. gada decembra ar Å”o vÄ«rusu ir inficÄjuÅ”ies jau vairÄk kÄ 133Ā 000 cilvÄku visÄ pasaulÄ, no tiem tuvu 5000 Ŕī infekcija ir beigusies ar nÄvi. JoprojÄm vairÄkÄs valstÄ«s visÄ pasaulÄ novÄro Ŕī vÄ«rusa strauju izplatÄ«bu, tai skaitÄ arÄ« LatvijÄ.
Ā
Vai koronavīruss ir kas jauns?
VÄ«russ ir maza molekula, tas nespÄj pats vairoties. VÄ«rusi spÄj izdzÄ«vot izmantojot citu organismu Ŕūnas, kur tie āiefiltrÄjasā saimniekŔūnu iekÅ”ienÄ, pakļaujot to sevis pavairoÅ”anai. Vai koronavÄ«russ ir kas jauns? Noteikti - nÄ. KoronavÄ«rusi ir vesela vÄ«rusu grupa, kas izraisa saslimÅ”anu gan cilvÄkiem, gan arÄ« dzÄ«vniekiem. Å Ä« vÄ«rusa grupas Ä«patnÄ«ba ir tÄda, ka ar to var inficÄties ne tikai cilvÄks no cilvÄka, bet arÄ« cilvÄks no dzÄ«vnieka. ZinÄtnei tie jau sen ir pazÄ«stami, jo to izraisÄ«tas infekcijas cilvÄkiem tiek reÄ£istrÄtas cauru gadu. Parasti Ŕīs infekcijas noris kÄ vieglas elpceļu saslimÅ”anas, kam raksturÄ«ga sezonÄlÄ aktivitÄte ar to maksimumu rudenÄ« un ziemÄ.
Ā
KoronavÄ«russ, ja tÄ var teikt, ir viltÄ«gs. LÄ«dzÄ«gi kÄ gripas vÄ«russ tas mainÄs, pielÄgojas, tajÄ notiek mutÄcijas, lÄ«dz ar to veidojas aizvien jaunas vÄ«rusa sugas. JÄatzÄ«mÄ, ka jau iepriekÅ” koronavÄ«russ ir izraisÄ«jis nopietnas elpceļu infekcijas uzliesmojumus, kas pazÄ«stams kÄ SARS (angliski, Severe Acute Respiratory Syndrome), kura rezervuÄrs dabÄ ir cibetkaÄ·i un, iespÄjams, sikspÄrÅi; MERS (angliski, Middle East Respiratory Syndrome), kura infekcijas rezervuÄrs dabÄ ir vienkupra kamieļi.
Ā
COVID-19 infekcijas avots Å”obrÄ«d nav zinÄms. IespÄjams arÄ« Å”oreiz tas ir iegÅ«ts no dzÄ«vniekiem, jo daļa saslimuÅ”o bija saistÄ«ti ar UhaÅas DienvidÄ·Ä«nas JÅ«ras produktu un dzÄ«vnieku tirgu. Å obrÄ«d ir apstiprinÄta vÄ«rusa pÄrneÅ”ana no cilvÄka uz cilvÄku, tomÄr, lai pilnÄ«bÄ novÄrtÄtu infekcijas izplatÄ«Å”anÄs ceļus un riskus, ir nepiecieÅ”ams vairÄk informÄcijas, kuras Å”obrÄ«d vÄl nav.
Ā
Vai ir pamats satraukumam?
Nenoliedzami, sabiedrÄ«bÄ satraukums par COVID-19 ir liels. KopÅ” 12.03.2020 valstÄ« ir izsludinÄta ÄrkÄrtas situÄcija. LielÄkai daļai no mums tas ir, kas nebijis. Å Ä« situÄcija ietekmÄ praktiski visas darbÄ«bas sfÄras valstÄ« gan sabiedriskÄ sektorÄ, gan veselÄ«bas aprÅ«pÄ, gan ekonomiskÄ, kura sekas mums vÄl ir tikai priekÅ”Ä. Å o satraukumu vÄl vairÄk pastiprina neziÅa, jo Å”obrÄ«d jautÄjumu ir vairÄk nekÄ atbilžu.
Ā
Ir svarÄ«gi bÅ«t informÄtam par aktuÄlo situÄciju un droŔības pasÄkumiem, par ko rÅ«pÄjas plaÅ”saziÅu lÄ«dzekļi visdažÄdÄkajos veidos. Katram individuÄli ir jÄizvÄrtÄ riski savai veselÄ«bai, kÄ arÄ« potenciÄlais apdraudÄjums citiem gadÄ«jumÄ, ja saslimstam ar COVID-19.
Ā
AtbildÄ«go dienestu lÄ«dzÅ”inÄjÄ komunikÄcijÄ Ä¼oti daudz uzmanÄ«bas tika veltÄ«ta epidemioloÄ£iskÄs situÄcijas izklÄstam, diagnostikai, pacientu aprÅ«pei, profilaktiskiem pasÄkumiem un tamlÄ«dzÄ«gi. TaÄu ilgstoÅ”i netika pateikts galvenais, ka lÄ«dzÄ«gi kÄ gripas izplatÄ«bu, tÄ arÄ« jaunÄ koronavÄ«rusa izplatÄ«bu faktiski nav iespÄjams apstÄdinÄt ne LatvijÄ, ne arÄ« lielÄkajÄ daÄ¼Ä pasaules, neveicot drastiskus pasÄkumus, kÄ pilnÄ«gu ceļoÅ”anas ierobežoÅ”anu un valsts robežu slÄgÅ”anu, kas ir maz ticama. Visi paÅ”reizÄjie pasÄkumi ir vÄrsti uz to, lai tikai ierobežotu COVID-19 izplatÄ«bas Ätrumu, kas dotu papildus laiku zinÄtniekiem izstrÄdÄt vakcÄ«nas vai zÄles, pie kÄ starp citu Å”obrÄ«d norisinÄs ļoti aktÄ«vi darbs, lÄ«dz ar to arÄ« ļautu glÄbt dzÄ«vÄ«bas tiem, kas ir riska grupÄ.
Ā
PÄc Å”obrÄ«d esoÅ”Äs informÄcijas infekcija ar jauno koronavÄ«rusu ir daudz lipÄ«gÄka kÄ, piemÄram, gripai. TÄ kÄ vÄ«russ ir jauns, pret to vÄl nav paspÄjusi izstrÄdÄties imunitÄte. LÄ«dz ar to ir pamats satraukumam par plaÅ”u Ŕī vÄ«rusa izplatÄ«bu. SliktÄkajÄ scenÄrijÄ tiek lÄsts, ka ar to varÄtu inficÄties pat 2/3 populÄcijas. LabÄ ziÅa ir tÄda, ka 80% inficÄto slimÄ«bu pÄrslimo vieglÄ formÄ vai pat simptomu vispÄr neizjÅ«t, lÄ«dz ar to absolÅ«ti lielÄkai daļai cilvÄku apdraudÄjuma veselÄ«bai nav. Tas, ko mÄs zinÄm, ir atlikuÅ”ie 20%, kuriem novÄro simptomus un kuriem attiecÄ«gi tiek veiktas laboratoriskÄs analÄ«zes. SakarÄ ar to, ka daudziem slimÄ«bas simptomu nav, sabiedrÄ«bÄ ir liels skaits vÄ«rusa pÄrnÄsÄtÄju, kas par to pat nenojauÅ”. TÄpÄc ikvienam jÄbÅ«t atbildÄ«gam ne tikai par savu, bet arÄ« par tuvinieka veselÄ«bu, ievÄrojot atbildÄ«go dienestu sniegtÄs rekomendÄcijas.
Ā
TÄ kÄ lielÄkoties novÄro vieglusĀ simptomus un absolÅ«ti lielÄkÄ daļa arÄ« izveseļojas, kopumÄ sabiedrÄ«bai tam nevajadzÄtu radÄ«t lielas problÄmas, ja vien ar to vienlaicÄ«gi nesaslimst vairÄki tÅ«kstoÅ”i cilvÄku, kas neapÅ”aubÄmi radÄ«tu lielu cilvÄkresursu trÅ«kumu. Cits stÄts ir, protams, personÄm, kas ir riska grupÄ, kurÄm Å”ajÄ laikÄ ir jÄbÅ«t Ä«paÅ”i piesardzÄ«gÄm.Ā
Ā
COVID-19 riska grupa
Å obrÄ«d ziÅotÄ vispÄrÄjÄ mirstÄ«ba no COVID-19 svÄrstÄs robežÄs ap 2.0% un ir saskatÄma skaidra korelÄcija ar vecumu ā jo vecÄks pacients ir, jo lielÄka ir mirstÄ«ba, seviŔķi vecuma grupÄ virs 60 gadiem. Å Ä« ziÅotÄ mirstÄ«ba ir lielÄka kÄ gripai, lai gan jÄÅem vÄrÄ to, ka Å”ajos skaitļos nav iekļauti tie, kuriem COVID-19 norisinÄs bez simptomiem un lÄ«dz ar to, kuriem laboratoriskÄs analÄ«zes nav veiktas. Tas nozÄ«mÄ, ka realitÄtÄ sagaidÄms, ka mirstÄ«ba tomÄr ir mazÄka kÄ gripai. LÄ«dz ar to vispÄrÄjai panikai nav pamata, taÄu riska grupai Ä«paÅ”i jÄbÅ«t piesardzÄ«gai un jÄcenÅ”as nesaslimt ar COVID-19, kamÄr nebÅ«s pieejamas efektÄ«vas vakcÄ«nas vai zÄles.
Ā
Å obrÄ«d par risku grupu uzskata gados vecÄkus pieauguÅ”os un personas ar nopietnÄm hroniskas slimÄ«bÄm, piemÄram, sirds asinsvadu slimÄ«bas, cukura diabÄts, plauÅ”u slimÄ«bas. Ir sagaidÄms, ka slimÄ«bas norisinÄs smagÄkÄ formÄ, ja pacients ir smÄÄ·ÄtÄjs.
Ā
Kas bÅ«tu jÄdara, ja esmu riska grupÄ?
PirmkÄrt, saglabÄt mieru! ManuprÄt, vislabÄk palÄ«dzÄs lÅ«gÅ”ana, mÄs zinÄm, ka Dievs kontrolÄ visus notikumus pasaulÄ, mums atliek tikai palikt uzticÄ«giem.
Ā
No praktiskÄm ieteikumiem atzÄ«mÄÅ”u sekojoÅ”o.
- NodroÅ”inÄt sevi ar pietiekamu ikdienas medikamentu un ikdienas preÄu krÄjumiem.
- Veikt ikdienas piesardzÄ«bas pasÄkumus, lai saglabÄtu distanci 2 metri starp sevi un citiem.
- Izejot sabiedrÄ«bÄ, ierobežot cieÅ”u kontaktu ar citiem, bieži mazgÄt rokas ar ziepÄm.
- Cik vien iespÄjams, izvairÄ«ties no pūļa vai sabiedriskiem pasÄkumiem.
- Izvairieties no ceļojumiem.
- Cik iespÄjams, palieciet savÄs mÄjÄs, lai vÄl vairÄk samazinÄtu inficÄÅ”anÄs risku.
Ko darīt, ja saslimstam ar COVID-19?
Ja ir parÄdÄ«juÅ”ies saslimÅ”anas simptomi (paaugstinÄta Ä·ermeÅa temperatÅ«ra, klepus, rÄ«kles iekaisums), ir jÄzvana uz 113. Pie personÄm ar vieglas elpceļu infekcijas pazÄ«mÄm vienas dienas laikÄ dosies ÄrstniecÄ«bas persona, kura paÅems analīžu materiÄlu laboratoriskai pÄrbaudei, bet pati persona paliks mÄjÄs. Ja personai bÅ«s smagas elpceļu infekcijas pazÄ«mes, tostarp apgrÅ«tinÄta elpoÅ”ana, neatliekamÄs medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas dienests Å”o personu nogÄdÄs slimnÄ«cÄ. Par izmeklÄjumu rezultÄtiem laboratorija informÄs pacientu un SlimÄ«bu profilakses un kontroles centru. Persona informÄciju par izmeklÄjumu rezultÄtiem saÅems 24 stundu laikÄ.
Ā
Ja izmeklÄjumu rezultÄti uz COVIDā19 bÅ«s negatÄ«vi, personai tiks noteikts mÄjas režīms lÄ«dz pilnÄ«gai slimÄ«bas pazÄ«mju izzuÅ”anai. PÄc telefoniskas saziÅas Ä£imenes Ärsts izsniegs darbnespÄjas lapu. Ja savukÄrt izmeklÄjumu rezultÄti apstiprinÄs saslimÅ”anu ar COVIDā19, neatliekamÄs medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas dienests pacientu nogÄdÄs RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cÄ vai BÄrnu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«cÄ.
Ā
Ja nepiecieÅ”amas individuÄlas konsultÄcijas par jaunÄ koronavÄ«rusa izraisÄ«tu uzliesmojumu, tadĀ darba dienÄs, laikÄ no plkst. 08:30 lÄ«dz 17:00 aicinÄm izmantot sekojoÅ”us tÄlruÅa numurus, lai kontaktÄtos ar SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra pÄrstÄvjiem: 67501590 vai 67387661.
Ā
No praktiskÄm ieteikumiem atzÄ«mÄÅ”u sekojoÅ”o.
- Palikt savÄs mÄjÄs, izÅemot gadÄ«jumus, lai saÅemtu medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu. AizdomÄs par saslimÅ”anu ar COVID-19, nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nedodieties pats pie Ä£imenes Ärsta, bet zvanÄ«t neatliekamÄs medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas dienestam 113.
- Norobežot sevi no citiem cilvÄkiem un dzÄ«vniekiem savÄs mÄjÄs.
- Ja Jums ir plÄnota kÄda vizÄ«te pie speciÄlista, operÄcija vai kÄda cita manipulÄcija, pirms Ärsta apmeklÄjuma, brÄ«dinÄt viÅu iepriekÅ”, jo visticamÄk vizÄ«ti nÄksies atlikt.
- Ja esat slims, kontaktÄjoties ar citiem, nÄsÄt sejas masku.
- Klepojot un Ŕķaudot, aizsegt muti ar elkoni vai kabatas lakatiÅu.
- Bieži mazgÄt rokas ar ziepÄm un tekoÅ”u Å«deni vismaz 20 sekundes.
- Izvairieties dalīties ar saviem personīgiem sadzīves priekŔmetiem.
- Katru dienu notÄ«rÄ«t visas āpieskÄrienaā virsmas.
- RÅ«pÄ«gi sekot lÄ«dzi saviem simptomiem, veselÄ«bas pasliktinÄÅ”anas gadÄ«jumÄ zvanÄ«t neatliekamÄs medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas dienestam 113.
- PÄrtraukt savu mÄjas izolÄÅ”anu tikai tad, kad JÅ«su Ärsts to ir atļÄvis.
KÄ stiprinÄt imunitÄti?
Veids kÄ stiprinÄt savu imunitÄti ir labi aprakstÄ«ts biedrÄ«bas āLatvijas veselÄ«bas misijasā sagatavotÄ bukletÄ ā8 soļi ceÄ¼Ä uz veselÄ«buā. Visiem rekomendÄju to izlasÄ«t un pielietot savÄ ikdienÄ. AtgÄdinÄjumam 8 soļi ir sekojoÅ”i: uzturs, kustÄ«bas, Å«dens, saules gaisma, atturÄ«ba, gaiss, atpÅ«ta, uzticÄ«ba.
Ā
KÄdus dezinfekcijas lÄ«dzekļus lietot?
Dezinfekcijai var izmantot spirta Ŕķīdumu, kas satur vismaz 70% spirta, sadzÄ«vÄ lietotus dezinfekcijas lÄ«dzekļus vai sagatavot 0.5% nÄtrija hipohlorÄ«ta Ŕķīdumu. LielÄkÄ daļa sadzÄ«ves balinÄtÄju satur 5% nÄtrija hipohlorÄ«tu (balinÄtÄjs 1:9).
Ā
Å Ä·idrajÄ balinÄtÄjÄ hlors ir dažÄdÄs koncentrÄcijÄs. Dezinfekcijas Ŕķīduma pagatavoÅ”anai var izmantot jebkuras koncentrÄcijas balinÄtÄja Ŕķīdumu, izmantojot Å”Ädu formulu:
Ā
(X% pieejamajÄ balinÄtÄja ŔķīdumÄ / X% vÄlamÄ hlora) -1= dezinfekcijas lÄ«dzeklim pievienoamais Å«dens apjoms.
Ā
Å ajÄ formulÄ X% vÄlamÄ hlora = 0.5%. PiemÄram, ja 1 litrÄ balinÄtÄja hlora koncentrÄcija ir 5%, tad dezinfekcijas Ŕķīduma pagatavoÅ”anai nepiecieÅ”amo Å«dens daudzumu aprÄÄ·ina Å”Ädi: (5 % / 0.5%) - 1 = 9 L. Tas nozÄ«mÄ, ka esoÅ”ajam balinÄtÄja apjomam jÄpievieno 9 litri Å«dens, kÄ rezultÄtÄ tiek iegÅ«ti 10 litri dezinfekcijas Ŕķīduma, ka satur 0.5% hlora.
Ā
Ko no dabas lÄ«dzekļiem vÄl varam Åemt talkÄ?
Dabas lÄ«dzekļi nepasargÄs no vÄ«rusa izplatÄ«bas, taÄu noteikti var stiprinÄt imunitÄti. Katram noteikti ir sava metode, kÄ cÄ«nÄ«ties ar vÄ«rusu, cits Äd Ä·iplokus, cits karsÄ kÄjas, cits dzer zÄļu un ingvera tÄjas vai bÄrzu sulas. Visu to var un vajag darÄ«t, bet papildus noteikti ir jÄievÄro arÄ« atbildÄ«go dienestu sniegtÄs rekomendÄcijas un norÄdÄ«jumus, kÄ pasargÄt sevi no COVID-19.
Ā
Ko vÄl vajadzÄtu zinÄt?
Turiet savu mÄjokli tÄ«ru. Bieži mazgÄjiet grÄ«das. Veiciet atbilstoÅ”u dezinfekciju. RegulÄri mainÄ«t dvieļus un gultas veļu. MÄjÄs nestaigÄjiet ielas vai darba drÄbÄs. Vismaz 2 reizes dienÄ vÄdiniet telpas. Ja iespÄjams, guliet pie atvÄrta loga. Pavadiet maksimÄli daudz laika svaigÄ gaisÄ. RÅ«pÄjieties par saviem gados vecÄkiem radiniekiem, paziÅÄm un draudzes locekļiem.
Ā
Ā
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
Baltijas JaunieŔu konference ACTS
AicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstÄ«Å”ana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
Eiropas Adventistu jaunieŔu kongress 2026 (AYC26)
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Adventistu pÄrstÄvis Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...