Par mācītājiem

Mācītāji visā pasaulē tiek uzskatīti par galvenajiem misionāriem un Labās vēsts nesējiem. Viņi ir tie, kas rūpējas par draudzēm un cenšas aizsniegt sekulāro sabiedrību. Runājot par Septītās dienas adventistiem, vairāk nekā 180 pasaules valstīs darbojas apmēram 14 tūkstoš ordinēto mācītāju.

SDA Ģenerālkonferences mācītāju asociācijas sekretārs Džims Kress uzskata, ka nākotnē tomēr gaidāmas problēmas. Arvien vairāk noteiktos reģionos paredzams mācītāju deficīts.

Vislielākās problēmas, kuras jau tagad steidzami jārisina, skar Āfrikas kontinentu — saka Kress. Šobrīd Āfrikā ir vairāk nekā 4 miljoni adventistu. Ja draudzes pieauguma tempi būs līdzšinējie, tad 2015. gadā draudzes locekļu skaits šajā kontinentā var sasniegt 14 miljonus. Jau tagad Āfrikā ir mācītāju trūkumus, taču nākotnē tas var būt vēl draudošāks. Kress uzskata, ka teoloģiskā izglītība Āfrikā ir “iespējams, vislielākā mūsu nepieciešamība”.

Austrālijā tuvākajos 5 gados būtu jāpieņem darbā 50 jauni mācītāji. Tā uzskata šī reģiona Mācītāju asociācijas vadītājs Antonijs Kents. Viņš saka, ka draudzes locekļiem būs jādomā, kā apmācīt jaunus mācītājus, vai arī būs jāaicina palīgus jeb “jāimportē” tos no citiem kontinentiem.

Vispārējās tendences atspoguļojas arī Ziemeļamerikā — saka šī reģiona vadītājs Deivs Osborns. “Es domāju, ka mums steidzami jāsāk šo problēmu risināt, jo tā kļūst par arvien draudošāku visai draudzei kopumā,” saka Osborns. “Tuvākajos gados mācītāju pamatkontingents dosies pensijā, bet mums nav maiņa, kas būtu gatava šo stafeti pārņemt.”

Džims Kress saka, ka Ziemeļamerika tradicionāli ir piedzīvojusi tā saucamos bada un pārpilnības ciklus. “Ir brīdis, kad mēs runājam, ka ir pārāk daudz teologu, un tad nāk laiks, kad jaunieši vairs nevēlas studēt teoloģiju, un mums atkal viņi ir nepieciešami. Tā tas ir bijis kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Mēs piedzīvojam brīžus, kad viņu šķiet pārāk daudz, un tad ir brīži, kad viņu trūkst.”

Jāatzīst, ka ir reģioni, kuros nav skaidrs, kur tik daudz teologu likt. Par mācītāju deficītu nav jābaidās daudzās Dienvidāzijas valstīs. “Īpaši Filipīnās. Tur ir teologi, kas nevar atrast darbu. Tur vienmēr ir bijusi mācītāju pārpilnība,” saka Kress.

Džons Djurē, kurš vada darbu šajā zemeslodes daļā, to apstiprina. “Mums ir četras koledžas, kuras ik gadu beidz ap 200 abiturientu, bet konferences nespēj viņus nodrošināt ar darbu. Tas daudzus jauniešus var atbaidīt.”

Kress saka, ka šajās valstīs jāveic rūpīgāks plānošanas darbs. Turklāt ir jāpalielina zināšanu un prasību latiņa tiem, kas vēlas kļūt par mācītājiem. “Stingra, efektīva draudzes vadīšana ir vitāli nepieciešama, draudzei ieejot jaunajā gadu simtenī,” uzskata Džims Kress.