Visi jaunumi
Popes un Ances draudze
Å ogad aprit 90 gadu kopÅ” Adventistu Popes draudzes dibinÄÅ”anas, jo 1924.gadÄ izdotajÄ āDraudzes vÄstures kursaā J. Å neidera pielikumÄ ir sacÄ«ts, ka 1917. gadÄ tika dibinÄta Popes draudze. āAdventes VÄstneÅ”uā ziÅojumos minÄts, ka 1923. gadÄ PopÄ ir bijuÅ”i 17 draudzes locekļi, bet 1925. gadÄ 23 locekļi. Nav zinÄms, kÄds ir bijis draudzes aizsÄkums, kur viÅi pulcÄjÄs un kurÅ” to vadÄ«ja. Å is draudzes vÄstures posms vairs nav atjaunojams. TaÄu kopÅ” 1926.g. āAdventes VÄstneÅ”osā no statistikas zÅ«d Popes nosaukums un tÄ vietÄ nÄk Ances draudze, kur jau tiek minÄti 28 draudzes locekļi. Å o abu apdzÄ«voto vietu adventistu ticÄ«go ļaužu dzÄ«ves ir savijuÅ”Äs cieÅ”i kopÄ, tÄdÄļ Popes draudzes dibinÄÅ”anas dienu var uzskatÄ«t arÄ« par Ances draudzes aizsÄkumu.Par Ances draudzes dibinÄtÄju tiek uzskatÄ«ts JÄnis BirziÅÅ”, kurÅ” pirmais no BirziÅiem kļuva par adventistu. ViÅa tÄvs bija sÅ«tÄ«jis JÄni uz Ventspils skolu mÄcÄ«ties juridiskÄs zinÄtnes, taÄu tur viÅÅ” nejauÅ”i bija pamanÄ«jis afiÅ”u, kurÄ bija aicinÄjums uz BÄ«beles seminÄru, kas atspoguļoja tÄ laika politiskÄs aktualitÄtes. SeminÄru vadÄ«ja Ventspils draudzes sludinÄtÄjs JÄkabs Å neiders. JÄnis aktÄ«vi sekoja lÄ«dzi sludinÄtajai vÄstij un to salÄ«dzinÄja ar BÄ«beli. PÄc seminÄra viÅÅ” kristÄ«jÄs.Ā Å neiders vÄroja jaunekļa spÄjas, tÄdÄļ aicinÄja JÄni BirziÅu uzsÄkt mÄcÄ«bas VÄcijÄ FrÄ«densauas teoloÄ£ijas seminÄrÄ. JÄnim Å”is piedÄvÄjums patika, bet par savu izvÄli viÅÅ” vÄl nebija sacÄ«jis savam tÄvam, kuram tÄ nebÅ«tu patikusi. JÄnis tomÄr devÄs mÄcÄ«ties, par savu izvÄli pateicis tikai savai mÄsai un mÄtei. VÄlÄk tÄvs par notikuÅ”o bija uzzinÄjis un tikai teicis ā āRedz, sÅ«tÄ«ju mÄcÄ«ties par tiesnesi, bet sanÄks mÄcÄ«tÄjs.ā SamierinÄjies ar dÄla izvÄli, nÄkoÅ”ajÄ reizÄ, kad JÄnis ciemojÄs mÄjÄs, viÅÅ” lÅ«dza JÄni paskaidrot, kÄpÄc viÅÅ” vairs neÄd cÅ«kas gaļu. JÄnis no BÄ«beles iesÄka skaidrot, un Ä£imenes locekļi, pat tÄvs, pieÅÄma paskaidrojumus.Ā VÄlÄk viens pÄc otra viÅa Ä£imenes locekļi kļuva par adventistiem. Var sacÄ«t, ka BirziÅu Ä£imene veidoja Ances draudzes kodolu. Draudze pamazÄm sÄka augt. PulcÄjÄs pa mÄjÄm ā Ances āPlÅ«doÅosā, āPavasarosā, āBÅ«vmeisterosā. Draudzei pievienojÄs arÄ« JÄnis Mitlers, kurÅ” bija kontaktÄ ar adventistiem bÄgļu gaitÄs. VÄlÄk viÅu izvÄlÄja par draudzes vecÄko. Ar laiku izveidojÄs grupa MiÄ·eļbÄkÄ. TÄs vadÄ«tÄjs bija Ernests IzaÅ”ars, kurÅ” vÄlÄk pÄc 1937.gada kļuva par Ventspils draudzes vecÄko.Ā Popes, Ances draudzes un MiÄ·eļbÄkas grupa bija cieÅ”i saistÄ«tas ar Ventspils draudzi. TÄs apmeklÄja darbinieki no Ventspils. Bieži vien Ventspils jaunieÅ”i kÄjÄm gÄja lielo gabalu no Ventspils lÄ«dz Ancei un atpakaļ. Citreiz brauca ar vilcienu lÄ«dz MiÄ·eļbÄkai, tad kÄjÄm lÄ«dz Ancei. Kad izbÅ«vÄja dzelzceļu lÄ«dz Ancei, tad brauca uz Anci ar vilcienu. SludinÄtÄji arÄ« gÄja kÄjÄm uz Anci vai brauca ar vilcienu. SludinÄtÄjs JÄnis Lapa brauca uz Anci ar velosipÄdu, bet sludinÄtÄjs Dambis kara laikÄ turp brauca jau ar vilcienu.āAdventes VÄstneÅ”aā 1937.g. Nr. 7 ir pieminÄtas kristÄ«bas, kas MiÄ·eļbÄkÄ notika 20. aprÄ«lÄ«, saltajos jÅ«ras Å«deÅos, kur K. Fogels no Ventspils kristÄ«ja divas mÄsas. PieminÄts, ka sapulces MiÄ·eļbÄkÄ tolaik notika K. Beltes mÄjÄs.Ances draudze ir devusi vÄl kÄdu ievÄrojamu darbinieku ā ArtÅ«ru Jurkevicu. Jurkevici dzÄ«voja Ances pagastÄ un bija pazÄ«stami ar adventes vÄsti, taÄu ArtÅ«ram tÄs Ŕķita jÅ«du pasakas. IetekmÄts no revolÅ«cijas gaisotnes un apkÄrt valdoÅ”Äm pÄrmaiÅÄm, viÅÅ” vÄlÄjÄs kļūt par kareivi vai dienÄt policijÄ. ViÅa mÄte, pirms ArtÅ«rs devÄs ceļÄ, sacÄ«ja: āEs labÄk vÄlÄtos tevi redzÄt par Kristus kareivi.ā ArtÅ«rs aizgÄja, taÄu mÄtes lÅ«gÅ”anai bija lemts piepildÄ«ties. Kara apstÄkļu dÄļ ArtÅ«ram nebija izdevies nokļūt lÄ«dz savam ceļa mÄrÄ·im, un viÅÅ” griezÄs atpakaļ uz mÄjÄm. Pa ceļam sastapa adventistu kolportieri, ar kuru viÅam sanÄca auglÄ«gas sarunas par BÄ«beles pravietojumiem un to piepildÄ«jumiem. ArtÅ«rs sÄka domÄt par BÄ«beles tÄmÄm. SalÄ«dzinoÅ”i Ä«sÄ laikÄ atmeta smÄÄ·ÄÅ”anu un pÄc kÄda laika devÄs mÄcÄ«ties uz Sužu misijas skolu, kuru sekmÄ«gi pabeidza, kļuva par evaÅÄ£Älija darbinieku un ilgstoÅ”i kalpoja vairÄkÄs Latvijas adventistu draudzÄs.1937. gadÄ pÄc valdÄ«bas izdotajiem noteikumiem par draudzi varÄja uzskatÄ«t tikai reliÄ£isku grupu, ko veido vismaz 50 cilvÄku. Ances un Popes adventisti tika pieskaitÄ«ti pie Ventspils draudzes, un atseviŔķi kÄ draudze Ances draudze pÄrstÄja eksistÄt. TomÄr Ances pagastÄ ticÄ«gie turpinÄja pulcÄties arÄ« pÄc 1937. gada. Tolaik Ŕīm sapulcÄm nebija radÄ«ti ŔķÄrŔļi, taÄu drÄ«z vien pÄc kara padomju laikÄ ticÄ«gajiem bija jÄbÅ«t uzmanÄ«gÄkiem. TaÄu arÄ« tad Ventspils draudzes locekļi sabata pÄcpusdienÄs brauca uz Anci. Uz Ances pagastu brauca jaunieÅ”i arÄ« no citÄm draudzÄm, lai netraucÄti Ziemeļkurzemes mežu ieskautajÄs ticÄ«go mÄjÄs sapulcÄtos, dziedÄtu un kopÄ pielÅ«gtu to Kungu.Andris PeÅ”elis.
Par Ances draudzes dibinÄtÄju tiek uzskatÄ«ts JÄnis BirziÅÅ”, kurÅ” pirmais no BirziÅiem kļuva par adventistu. ViÅa tÄvs bija sÅ«tÄ«jis JÄni uz Ventspils skolu mÄcÄ«ties juridiskÄs zinÄtnes, taÄu tur viÅÅ” nejauÅ”i bija pamanÄ«jis afiÅ”u, kurÄ bija aicinÄjums uz BÄ«beles seminÄru, kas atspoguļoja tÄ laika politiskÄs aktualitÄtes. SeminÄru vadÄ«ja Ventspils draudzes sludinÄtÄjs JÄkabs Å neiders. JÄnis aktÄ«vi sekoja lÄ«dzi sludinÄtajai vÄstij un to salÄ«dzinÄja ar BÄ«beli. PÄc seminÄra viÅÅ” kristÄ«jÄs.Ā
Å neiders vÄroja jaunekļa spÄjas, tÄdÄļ aicinÄja JÄni BirziÅu uzsÄkt mÄcÄ«bas VÄcijÄ FrÄ«densauas teoloÄ£ijas seminÄrÄ. JÄnim Å”is piedÄvÄjums patika, bet par savu izvÄli viÅÅ” vÄl nebija sacÄ«jis savam tÄvam, kuram tÄ nebÅ«tu patikusi. JÄnis tomÄr devÄs mÄcÄ«ties, par savu izvÄli pateicis tikai savai mÄsai un mÄtei. VÄlÄk tÄvs par notikuÅ”o bija uzzinÄjis un tikai teicis ā āRedz, sÅ«tÄ«ju mÄcÄ«ties par tiesnesi, bet sanÄks mÄcÄ«tÄjs.ā SamierinÄjies ar dÄla izvÄli, nÄkoÅ”ajÄ reizÄ, kad JÄnis ciemojÄs mÄjÄs, viÅÅ” lÅ«dza JÄni paskaidrot, kÄpÄc viÅÅ” vairs neÄd cÅ«kas gaļu. JÄnis no BÄ«beles iesÄka skaidrot, un Ä£imenes locekļi, pat tÄvs, pieÅÄma paskaidrojumus.Ā
VÄlÄk viens pÄc otra viÅa Ä£imenes locekļi kļuva par adventistiem. Var sacÄ«t, ka BirziÅu Ä£imene veidoja Ances draudzes kodolu. Draudze pamazÄm sÄka augt. PulcÄjÄs pa mÄjÄm ā Ances āPlÅ«doÅosā, āPavasarosā, āBÅ«vmeisterosā. Draudzei pievienojÄs arÄ« JÄnis Mitlers, kurÅ” bija kontaktÄ ar adventistiem bÄgļu gaitÄs. VÄlÄk viÅu izvÄlÄja par draudzes vecÄko. Ar laiku izveidojÄs grupa MiÄ·eļbÄkÄ. TÄs vadÄ«tÄjs bija Ernests IzaÅ”ars, kurÅ” vÄlÄk pÄc 1937.gada kļuva par Ventspils draudzes vecÄko.Ā
Popes, Ances draudzes un MiÄ·eļbÄkas grupa bija cieÅ”i saistÄ«tas ar Ventspils draudzi. TÄs apmeklÄja darbinieki no Ventspils. Bieži vien Ventspils jaunieÅ”i kÄjÄm gÄja lielo gabalu no Ventspils lÄ«dz Ancei un atpakaļ. Citreiz brauca ar vilcienu lÄ«dz MiÄ·eļbÄkai, tad kÄjÄm lÄ«dz Ancei. Kad izbÅ«vÄja dzelzceļu lÄ«dz Ancei, tad brauca uz Anci ar vilcienu. SludinÄtÄji arÄ« gÄja kÄjÄm uz Anci vai brauca ar vilcienu. SludinÄtÄjs JÄnis Lapa brauca uz Anci ar velosipÄdu, bet sludinÄtÄjs Dambis kara laikÄ turp brauca jau ar vilcienu.
āAdventes VÄstneÅ”aā 1937.g. Nr. 7 ir pieminÄtas kristÄ«bas, kas MiÄ·eļbÄkÄ notika 20. aprÄ«lÄ«, saltajos jÅ«ras Å«deÅos, kur K. Fogels no Ventspils kristÄ«ja divas mÄsas. PieminÄts, ka sapulces MiÄ·eļbÄkÄ tolaik notika K. Beltes mÄjÄs.
Ances draudze ir devusi vÄl kÄdu ievÄrojamu darbinieku ā ArtÅ«ru Jurkevicu. Jurkevici dzÄ«voja Ances pagastÄ un bija pazÄ«stami ar adventes vÄsti, taÄu ArtÅ«ram tÄs Ŕķita jÅ«du pasakas. IetekmÄts no revolÅ«cijas gaisotnes un apkÄrt valdoÅ”Äm pÄrmaiÅÄm, viÅÅ” vÄlÄjÄs kļūt par kareivi vai dienÄt policijÄ. ViÅa mÄte, pirms ArtÅ«rs devÄs ceļÄ, sacÄ«ja: āEs labÄk vÄlÄtos tevi redzÄt par Kristus kareivi.ā ArtÅ«rs aizgÄja, taÄu mÄtes lÅ«gÅ”anai bija lemts piepildÄ«ties. Kara apstÄkļu dÄļ ArtÅ«ram nebija izdevies nokļūt lÄ«dz savam ceļa mÄrÄ·im, un viÅÅ” griezÄs atpakaļ uz mÄjÄm. Pa ceļam sastapa adventistu kolportieri, ar kuru viÅam sanÄca auglÄ«gas sarunas par BÄ«beles pravietojumiem un to piepildÄ«jumiem. ArtÅ«rs sÄka domÄt par BÄ«beles tÄmÄm. SalÄ«dzinoÅ”i Ä«sÄ laikÄ atmeta smÄÄ·ÄÅ”anu un pÄc kÄda laika devÄs mÄcÄ«ties uz Sužu misijas skolu, kuru sekmÄ«gi pabeidza, kļuva par evaÅÄ£Älija darbinieku un ilgstoÅ”i kalpoja vairÄkÄs Latvijas adventistu draudzÄs.
1937. gadÄ pÄc valdÄ«bas izdotajiem noteikumiem par draudzi varÄja uzskatÄ«t tikai reliÄ£isku grupu, ko veido vismaz 50 cilvÄku. Ances un Popes adventisti tika pieskaitÄ«ti pie Ventspils draudzes, un atseviŔķi kÄ draudze Ances draudze pÄrstÄja eksistÄt. TomÄr Ances pagastÄ ticÄ«gie turpinÄja pulcÄties arÄ« pÄc 1937. gada. Tolaik Ŕīm sapulcÄm nebija radÄ«ti ŔķÄrŔļi, taÄu drÄ«z vien pÄc kara padomju laikÄ ticÄ«gajiem bija jÄbÅ«t uzmanÄ«gÄkiem. TaÄu arÄ« tad Ventspils draudzes locekļi sabata pÄcpusdienÄs brauca uz Anci. Uz Ances pagastu brauca jaunieÅ”i arÄ« no citÄm draudzÄm, lai netraucÄti Ziemeļkurzemes mežu ieskautajÄs ticÄ«go mÄjÄs sapulcÄtos, dziedÄtu un kopÄ pielÅ«gtu to Kungu.
Andris PeŔelis.
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...