Visi jaunumi

Vasara Bauskas draudzē

21.07.2006 4 min lasīŔanas laiks

Siltu un saulainu, brīžiem gan vēsiem vējiem pūŔot, Dievs devis mums vasaru ar dažādiem notikumiem dzÄ«vē un katra tās locekļa personÄ«gā dzÄ«vē.Gribu akcentēt iespaidÄ«gākos, spilgtākos notikumus tieÅ”i tādus, kas dziļi un, iespējams, aizkustinoÅ”i skāra mÅ«su visus un Ä«paÅ”i māmiņas, vecmāmiņas – visas, kuru saites un atmiņas saistās ar bērnÄ«bu – ar mammu. Ceru, ka tādas atmiņas ir katram...Reiz kāds vēl pasaulē nenācis bērniņŔ jautājis savam RadÄ«tājam: ā€œTu jau zini, ka man drÄ«z jānāk pasaulē, bet ko es tur darīŔu, kas mani pamācÄ«s, kas pateiks, kas un kā jādara?ā€Ā RadÄ«tājs maigā balsÄ« atbildējis, ka būŔot viņam lÄ«dzās kāda persona ar mīļu, maigu balsi, ļoti siltām, mīļām rokām, varbÅ«t brīžam sastrādātām, bet tās tevi tā samīļos... Mīļa, maiga balss tev mācÄ«s runāt, dziedāt pirmo dziesmiņu tavā dzÄ«vē, mācÄ«s tev mÄ«lēt, baros tevi, un kad tevi piekļaus sev tuvu, tuvu, tad tu jutÄ«sies laimÄ«gs, mierÄ«gs.ā€ā€œBet kā es zināŔu, kā viņu saukt?ā€ tālāk jautājis mazulis.Ā Tad RadÄ«tājs maigi atbildējis: ā€œEs nezinu, kā viņu sauks, bet tu viņu sauksi par mammu.ā€Tā sākās Mātes – Ä£imenes dienai veltÄ«tais dievkalpojums, tad turpinājās mazo, pat vismazāko bērniņu jaukas skanÄ«gās balstiņās dziedātās dziesmas par mammu, kuru tik mīļu devis Dievs. ArÄ« mācÄ«tāja uzruna vēsta mums par mātēm, kuras minētas BÄ«belē, par to paÅ”aizliedzÄ«go mātes mÄ«lestÄ«bu, bērnu nododot Dievam no mazotnes, kuras lÅ«dza, lai Dieva Svētais Gars veido viņas bērna dzÄ«vi pēc Dieva prāta un gribas.Ā Vecāki Ä£imenē ir kā augstākie priesteri, kuri var bērnam paŔā mazotnē mācÄ«t dieviŔķo gudrÄ«bu, rādÄ«t beznosacÄ«juma mÄ«lestÄ«bu – es tevi mÄ«lu un mÄ«lēŔu vienmēr, arÄ« tad, kad tu man neklausÄ«si un pretosies Debesu Tēva gribai. Tad lÅ«gÅ”u pēc spēka un gudrÄ«bas no RadÄ«tāja, noliekot pilnÄ«gi tevi Viņa mÄ«loÅ”ajās Rokās.Bet tā kā ir vasara, un mÅ«su dārzos, laukos, mežos un pļavās zied daudzi ziedi, 24. jÅ«nijā sabatu bijām iecerējuÅ”i kā ziedu svētkus par pateicÄ«bu Dievam.Jā, dārzos, kuros maz lijis, likās, ka nekas nemaz nevar izaugt. Un tomēr – cik neaprakstāmi skaisti, krāŔņi un daudzkrāsaini ziedu puŔķi un kompozÄ«cijas greznoja mÅ«su draudzes telpas! Sākot no skaisti garām, lÄ«ganām smilgām, kopā ar paÅ”u vienkārŔāko ziedu, un tā vēl un vēl... Skaisto Ä«risu kompozÄ«cijas un daudz vārdā nenosauktu puÄ·u, bet skaistums bija neaprakstāms! Jā, un vēl... katrai puÄ·u puŔķa Ä«paÅ”niecei bija jāraksturo savs ziedu kopÅ”anas, mÄ«lēŔanas, jā, tieÅ”i ziedu mÄ«lēŔanas veids – kā katrs zieds atbild uz mÅ«su uzmanÄ«bu, uz laistīŔanu, kopÅ”anu.Bet māsa Vizma, turēdama rokās vienkārÅ”u ziedu kompozÄ«ciju, izjusti citēja L.BreikÅ”a dzeju:VienÄ«gais Tu to vari-Atver manu sirdi kā ziedu,Bet atver to uz Tavu pusi,Jo Tavā pusē ir miers...Bet mÅ«su sabata Ziedu pateicÄ«bas svētki ar to vēl nebeidzās- dziedājām daudz dziesmu par ziediem, par dabas skaistumu, ko Dievs tik dāsni dāvājis mums, saviem zemes bērniem.Un vēl... daudzi vēlējās nofotografēties ar Å”iem lieliskajiem ziediem, Ä«paÅ”i nofotografējām mÅ«su Jāni Mikaloni, jo bija taču Jāņu diena.Pēc tādiem brīžiem vēl pulcējāmies draudzes dārzā, lai smeltu spēku vēl kopÄ«gām lÅ«gÅ”anām, jo 1. jÅ«lijā mÅ«su draudzē bija Svētā Vakarēdiena dievkalpojums.Tā stiprināti un no Dieva Lielas ŽēlastÄ«bas tik daudz saņēmuÅ”i, ar slavu un pateicÄ«bu ejam pretÄ« jaunām dienām, tuvāk Jēzum, tuvāk un tuvāk. Tā lÅ«dzam, tā ticam un tā varam dzÄ«vot un uzvarēt.

Siltu un saulainu, brīžiem gan vēsiem vējiem pūŔot, Dievs devis mums vasaru ar dažādiem notikumiem dzÄ«vē un katra tās locekļa personÄ«gā dzÄ«vē.

Gribu akcentēt iespaidÄ«gākos, spilgtākos notikumus tieÅ”i tādus, kas dziļi un, iespējams, aizkustinoÅ”i skāra mÅ«su visus un Ä«paÅ”i māmiņas, vecmāmiņas – visas, kuru saites un atmiņas saistās ar bērnÄ«bu – ar mammu. Ceru, ka tādas atmiņas ir katram...

Reiz kāds vēl pasaulē nenācis bērniņŔ jautājis savam RadÄ«tājam: ā€œTu jau zini, ka man drÄ«z jānāk pasaulē, bet ko es tur darīŔu, kas mani pamācÄ«s, kas pateiks, kas un kā jādara?ā€Ā 

RadÄ«tājs maigā balsÄ« atbildējis, ka būŔot viņam lÄ«dzās kāda persona ar mīļu, maigu balsi, ļoti siltām, mīļām rokām, varbÅ«t brīžam sastrādātām, bet tās tevi tā samīļos... Mīļa, maiga balss tev mācÄ«s runāt, dziedāt pirmo dziesmiņu tavā dzÄ«vē, mācÄ«s tev mÄ«lēt, baros tevi, un kad tevi piekļaus sev tuvu, tuvu, tad tu jutÄ«sies laimÄ«gs, mierÄ«gs.ā€

ā€œBet kā es zināŔu, kā viņu saukt?ā€ tālāk jautājis mazulis.Ā 

Tad RadÄ«tājs maigi atbildējis: ā€œEs nezinu, kā viņu sauks, bet tu viņu sauksi par mammu.ā€

Tā sākās Mātes – Ä£imenes dienai veltÄ«tais dievkalpojums, tad turpinājās mazo, pat vismazāko bērniņu jaukas skanÄ«gās balstiņās dziedātās dziesmas par mammu, kuru tik mīļu devis Dievs. ArÄ« mācÄ«tāja uzruna vēsta mums par mātēm, kuras minētas BÄ«belē, par to paÅ”aizliedzÄ«go mātes mÄ«lestÄ«bu, bērnu nododot Dievam no mazotnes, kuras lÅ«dza, lai Dieva Svētais Gars veido viņas bērna dzÄ«vi pēc Dieva prāta un gribas.Ā 

Vecāki Ä£imenē ir kā augstākie priesteri, kuri var bērnam paŔā mazotnē mācÄ«t dieviŔķo gudrÄ«bu, rādÄ«t beznosacÄ«juma mÄ«lestÄ«bu – es tevi mÄ«lu un mÄ«lēŔu vienmēr, arÄ« tad, kad tu man neklausÄ«si un pretosies Debesu Tēva gribai. Tad lÅ«gÅ”u pēc spēka un gudrÄ«bas no RadÄ«tāja, noliekot pilnÄ«gi tevi Viņa mÄ«loÅ”ajās Rokās.

Bet tā kā ir vasara, un mÅ«su dārzos, laukos, mežos un pļavās zied daudzi ziedi, 24. jÅ«nijā sabatu bijām iecerējuÅ”i kā ziedu svētkus par pateicÄ«bu Dievam.

Jā, dārzos, kuros maz lijis, likās, ka nekas nemaz nevar izaugt. Un tomēr – cik neaprakstāmi skaisti, krāŔņi un daudzkrāsaini ziedu puŔķi un kompozÄ«cijas greznoja mÅ«su draudzes telpas! Sākot no skaisti garām, lÄ«ganām smilgām, kopā ar paÅ”u vienkārŔāko ziedu, un tā vēl un vēl... Skaisto Ä«risu kompozÄ«cijas un daudz vārdā nenosauktu puÄ·u, bet skaistums bija neaprakstāms! Jā, un vēl... katrai puÄ·u puŔķa Ä«paÅ”niecei bija jāraksturo savs ziedu kopÅ”anas, mÄ«lēŔanas, jā, tieÅ”i ziedu mÄ«lēŔanas veids – kā katrs zieds atbild uz mÅ«su uzmanÄ«bu, uz laistīŔanu, kopÅ”anu.

Bet māsa Vizma, turēdama rokās vienkārÅ”u ziedu kompozÄ«ciju, izjusti citēja L.BreikÅ”a dzeju:

Vienīgais Tu to vari-
Atver manu sirdi kā ziedu,
Bet atver to uz Tavu pusi,
Jo Tavā pusē ir miers...

Bet mūsu sabata Ziedu pateicības svētki ar to vēl nebeidzās- dziedājām daudz dziesmu par ziediem, par dabas skaistumu, ko Dievs tik dāsni dāvājis mums, saviem zemes bērniem.

Un vēl... daudzi vēlējās nofotografēties ar Å”iem lieliskajiem ziediem, Ä«paÅ”i nofotografējām mÅ«su Jāni Mikaloni, jo bija taču Jāņu diena.

Pēc tādiem brīžiem vēl pulcējāmies draudzes dārzā, lai smeltu spēku vēl kopÄ«gām lÅ«gÅ”anām, jo 1. jÅ«lijā mÅ«su draudzē bija Svētā Vakarēdiena dievkalpojums.

Tā stiprināti un no Dieva Lielas ŽēlastÄ«bas tik daudz saņēmuÅ”i, ar slavu un pateicÄ«bu ejam pretÄ« jaunām dienām, tuvāk Jēzum, tuvāk un tuvāk. Tā lÅ«dzam, tā ticam un tā varam dzÄ«vot un uzvarēt.

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.