Visi jaunumi
Elena Vaita un viÅas mantojums
03.05.2018
15 min lasīŔanas laiks
JÅ«s esat vadÄ«tÄja vienÄ no Elenas Vaitas Mantojuma filiÄlÄm.Ā Kas ir Elenas Vaitas Mantojums un kÄds ir tÄ mÄrÄ·is? PÄrstÄvu Elenas Vaitas Mantojuma filiÄli, kura atrodas SilverspringsÄ, MÄrilendas Å”tatÄ, ASV. MÅ«su filiÄle nodarbojas ar to, lai apgÅ«tu, saglabÄtu un veicinÄtu visaptveroÅ”u Elenas Vaitas rakstu un draudzes mantojuma resursu apkopoÅ”anu visos formÄtos un veidos.
IntervÄja Juris KarÄevskis.
Ā
Å Ä« ir saruna ar Annu Galenieci par Elenu Vaitu un viÅas mantojumu.
JÅ«s esat vadÄ«tÄja vienÄ no Elenas Vaitas Mantojuma filiÄlÄm.Ā Kas ir Elenas Vaitas Mantojums un kÄds ir tÄ mÄrÄ·is?
PÄrstÄvu Elenas Vaitas Mantojuma filiÄli, kura atrodas SilverspringsÄ, MÄrilendas Å”tatÄ, ASV. MÅ«su filiÄle nodarbojas ar to, lai apgÅ«tu, saglabÄtu un veicinÄtu visaptveroÅ”u Elenas Vaitas rakstu un draudzes mantojuma resursu apkopoÅ”anu visos formÄtos un veidos. FiliÄle piedalÄs Elenas Vaitas rakstu, vÄstuļu, manuskriptu un draudzes mantojuma materiÄlu popularizÄÅ”anÄ un izpÄtÄ. MÄs palÄ«dzam cilvÄkiem gÅ«t pareizu Elenas Vaitas rakstu izpratni. LÄ«dzÄs tam mÄs apmÄcÄm interesentus lietot elektroniskos meklÄÅ”anas rÄ«kus saistÄ«bÄ ar Elenas Vaitas rakstiem un SeptÄ«tÄs dienas adventistu vÄsturi. VÄl mÄs organizÄjam un vadÄm seminÄrus par noteiktÄm tÄmÄm, kas saistÄ«tas ar Elenas Vaitas dzÄ«vi, kalpoÅ”anu, rakstiem, to interpretÄciju (hermenetiku) un pielietojumu mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas apstÄkļos.
Elenas Vaitas personÄ«ba ļoti bieži ir nonÄkusi krustugunÄ«s. Un nereti tas saistÄ«ts ar dažÄdiem apgalvojumiem, kas ir ļoti tÄlu no patiesÄ«bas. KÄdi ir izplatÄ«tÄkie mÄ«ti attiecÄ«bÄ uz Elenu Vaitu, kuriem nav pamata, taÄu kuri metuÅ”i lielu Änu uz viÅas kalpoÅ”anu?
Izcelsme lielÄkajai daļai no mÅ«sdienÄs sastopamajiem mÄ«tiem par Elenu Vaitu ir meklÄjama viÅas kritikas vÄsturÄ. Kritikas pamatÄ bija agrÄ«no kritiÄ·u apgalvojumi, kuru aizsÄcÄjs bija Dadlijs Kanraits (Dudley Canright). ViÅa galvenie iebildumi pret Dieva vÄstnesi bija balstÄ«ti uz viÅa izpratni par dieviŔķo inspirÄciju. KristietÄ«bÄ ir vairÄki bÄ«beliskÄs inspirÄcijas modeļi. Kanraits ticÄja mehÄniskam jeb diktÄÅ”anas inspirÄcijas modelim, saskaÅÄ ar kuru mūžīgais Dievs cilvÄkiem burtiski visu diktÄ vÄrdu pa vÄrdam, nenolaižoties lÄ«dz viÅu lÄ«menim vai sfÄrai. SaskaÅÄ ar Å”o modeli inspirÄtais teksts ir nekļūdÄ«gs un izslÄdz jebkÄdu nepiecieÅ”amÄ«bu pÄc revidÄÅ”anas, korektÅ«ras, materiÄlu izmantoÅ”anas no citu autoru darbiem u.tml. TÄpÄc nav nekÄds brÄ«nums, ka Kanraits stingri nostÄjÄs pret Elenas Vaitas rakstiem un apgalvoja, ka tie ir kļūdaini. ViÅÅ” vainoja viÅu plaÄ£iÄtismÄ un izvirzÄ«ja pret viÅu garu sarakstu ar iebildumiem, kas galu galÄ kalpoja kÄ sÄkla turpmÄkai kritikai un mÄ«tiem, kas izplatÄ«jÄs visapkÄrt.
TÄdÄjÄdi jautÄjums par plaÄ£iÄtismu ir viens no Å”iem mÄ«tiem. Ir svarÄ«gi ievÄrot, ka lielÄkajÄ daÄ¼Ä no viÅas dzÄ«ves laika nebija nekÄdu rakstniecÄ«bas un citu autoru rakstu izmantoÅ”anas noteikumu. ViÅi izmantoja cits cita materiÄlus bez jebkÄdÄm atsaucÄm uz sÄkotnÄjo autoru. PiemÄrs tam ir pati BÄ«bele. JaunÄ DerÄ«ba ir balstÄ«ta vienÄ«gi rakstos, kas Åemti no VecÄs DerÄ«bas, Ä«paÅ”i AtklÄsmes grÄmata. TaÄu neviens tÄs autoru JÄni nevaino plaÄ£iÄtismÄ, kÄ cilvÄki to dara Elenas Vaitas gadÄ«jumÄ. Tikai viÅas dzÄ«ves noslÄgumÄ tika ieviests likums par autortiesÄ«bÄm un plaÄ£iÄtu akadÄmiskÄs institÅ«cijÄs, un vÄlÄk arÄ« attiecÄ«bÄ uz visiem rakstniekiem. TÄdÄjÄdi Å”is likums nekÄdi neattiecas uz rakstiem viÅas dzÄ«ves laikÄ.
Daži cilvÄki apvaino Elenu Vaitu par to, ka viÅa pati nepraktizÄja lietas, ko sludinÄja. PiemÄram, daži apgalvo, ka viÅa aicinÄja ļaudis pÄriet uz augu diÄtu, bet pati tajÄ paÅ”Ä laikÄ Äda gaļu.
Atbildot uz Å”o komentÄru, atļaujiet man, lÅ«dzu, norÄdÄ«t uz krasu atŔķirÄ«bu, kas pastÄv starp personas ikdienas pamata diÄtu un Ädienu retos gadÄ«jumos. Vilis C. Vaits, Elenas Vaitas dÄls, sniedz ļoti izpalÄ«dzoÅ”u un apgaismojoÅ”u ieskatu viÅa mÄtes ÄÅ”anas paradumos, kÄ arÄ« attiecÄ«bÄ uz Vaitas Ä£imeni kopumÄ. ViÅÅ” saka, ka pÄc 1863. gada veselÄ«bas reformas atklÄsmes uz viÅas galda vairs nebija gaļas Ädienu. TomÄr bija ļoti reti gadÄ«jumi, kad uzturÄ tika lietots mazliet gaļas, un Å”Ädas reizes tika uzskatÄ«tas par ÄrkÄrtas situÄcijÄm.
PiemÄram, bija tÄds gadÄ«jums, kad Vilis C. Vaits nopirka liellopu gaļas gabalu, cerot, ka vÄrsis bija veselÄ«gs dzÄ«vnieks, kas bija tikko nokauts. LÄ«dz ar to risks saslimt ar kÄdu slimÄ«bu bÅ«tu mazs. Tas notika ap 1886. gadu, astoÅus vai deviÅus gadus pirms Elenas Vaitas apÅemÅ”anÄs pilnÄ«gi atturÄties no gaļas lietoÅ”anas uzturÄ. (Rodžers V. KÅ«ns, āElena Vaita un veÄ£etÄrisms: Vai viÅa praktizÄja to, ko sludinÄja?ā)
Elenas Vaitas dzÄ«ve bija brÄ«va no liekulÄ«bas un divkosÄ«bas. ViÅa praktizÄja to, kam viÅa ticÄja, un viÅa mÄcÄ«ja cilvÄkiem to, ko viÅa saÅÄma savÄs atklÄsmÄs un pravietiskajos sapÅos. Tie cilvÄki, kas cenÅ”as atrast kÄdu vainu viÅas dzÄ«vÄ, piepilda pravietojumu, kuru viÅa saÅÄma 1890. gadÄ, proti: āPats pÄdÄjais sÄtana malds bÅ«s padarÄ«t neefektÄ«vu Dieva Gara liecÄ«bu.ā (Last Day Events, 177). Kaut Å”ie vÄrdi nekad netiktu teikti par mums!
Cik daudz no Elenas Vaitas rakstÄ«tÄ ir viÅas paÅ”as uzskati un cik lielÄ mÄrÄ tÄs ir vÄstis no Dieva? Ko Ä«sti nozÄ«mÄ viÅas pravietiskÄ dÄvana?
Elenas Vaitas raksti nav viÅas personÄ«gie uzskati. Pausto ideju izcelsme nav meklÄjama viÅÄ paÅ”Ä, viÅa tikai izvÄlÄjÄs vÄrdus, kÄdos izteikt to, kas viÅai tika atklÄts. VienÄ no savÄm grÄmatÄm viÅa paziÅo:
āMÄsa Vaita nav Å”o grÄmatu ierosinÄtÄja. TÄs satur pamÄcÄ«bas, kuras Dievs tai sniedza viÅas darba dzÄ«ves laikÄ. TÄs satur dÄrgo mierinÄjuma gaismu, ko Dievs savÄ Å¾ÄlastÄ«bÄ dÄvÄja savai kalponei, lai to tÄlÄk sniegtu pasaulei. Gaismai no viÅas grÄmatu lappusÄm ir jÄiespÄ«d vÄ«ru un sievu sirdÄ«s, lai tos vestu pie GlÄbÄja. Kungs ir paziÅojis, ka Ŕīm grÄmatÄm jÄtiek izplatÄ«tÄm pa visu pasauli. (The Colporteur Evangelist, 36)ā
TajÄ paÅ”Ä laikÄ ir svarÄ«gi ievÄrot, ka ne viss, kas tika rakstÄ«ts ar viÅas roku, bija inspirÄts. ViÅa rakstÄ«ja personÄ«gas vÄstules Ä£imenes locekļiem, kam nebija nekÄdas saistÄ«bas ar viÅas pravietisko kalpoÅ”anu. TÄpat arÄ« kÄdas no viÅas vÄstulÄm bija saistÄ«tas ar ikdieniŔķÄm lietÄm āpar namiem un zemes gabaliem, tirdznieciskiemĀ darÄ«jumiemĀ un mÅ«su iestÄžu izvietojumu, to priekÅ”rocÄ«bÄm un zaudÄjumiemā. (1 Selected Messages, 39) ViÅa apgalvo ļoti skaidri, ka āÅ”Ädi vÄrdi, Å”Äda informÄcija netiek dota ar Ä«paÅ”u Dieva Gara inspirÄcijuā (turpat).
JebkurÄ gadÄ«jumÄ tas nav mÅ«su pienÄkums novilkt asu robežu starp to, kas viÅas rakstos ir un kas nav inspirÄts. Skaidrs ir tas, ka ticÄ«ba Elenas Vaitas inspirÄcijai nozÄ«mÄ to, ka visu, kas pÄc viÅas teiktÄ ir nÄcis no Dieva, kÄ tÄdu ir arÄ« jÄpieÅem. KÄ piemÄru tam viÅa paziÅoja: āÅ ajÄs vÄstulÄs, kuras rakstu, liecÄ«bÄs, kuras lÄ«dzdalu, es jums sniedzu to, ko Kungs ir sniedzis man. Es neesmu rakstÄ«jusi laikrakstam nevienu rakstu, kas izteiktu tikai manas domas. TÄs Dievs man ir devis atklÄsmÄs ā dÄrgus gaismas starus no ViÅa TroÅa.ā (Turpat, 29.)
TÄdÄjÄdi viÅas garÄ«gÄs dÄvanas patiesÄ nozÄ«me ir sniegt cilvÄkiem to, ko Dievs viÅai atklÄja; un galvenais Ŕīs pravietiskÄs kalpoÅ”anas mÄrÄ·is ir vest cilvÄkus atpakaļ pie Dieva un ViÅa VÄrda.
Vai ir kÄda konkrÄta vÄsts Elenas Vaitas rakstos, kurai lasÄ«tÄji Ä«paÅ”i izrÄda pretestÄ«bu un kÄpÄc?
VarÄtu bÅ«t vairÄkas vÄstis, kurÄm cilvÄki izrÄda pretestÄ«bu, bet izteiktÄka pretestÄ«ba ir tÄm vÄstÄ«m, kuras runÄ par praktiskÄm izmaiÅÄm cilvÄku personÄ«gajÄ dzÄ«vesveidÄ. VeselÄ«bas reforma varÄtu bÅ«t viena no tÄm, jo pirmajÄ brÄ«dÄ« tÄ neŔķiet ļoti pievilcÄ«ga. Nav brÄ«nums, ka viena draudzes locekļu kategorija tai spÄcÄ«gi pretojas, tajÄ paÅ”Ä laikÄ savÄs dzÄ«vÄs piedzÄ«vojot veselÄ«bas principu neievÄroÅ”anas sekas. Cita kategorija to aplami pielieto tÄdÄ pakÄpÄ, ka Dieva dotÄ svÄtÄ«ba tiek pÄrvÄrsta par nastu. Sekojot veselÄ«bas reformai, tie ir nonÄkuÅ”i lielos pÄrspÄ«lÄjumos. TomÄr lÄ«dzsvarota veselÄ«bas reformas principu ievÄroÅ”ana ne vien veicina cilvÄku labklÄjÄ«bu un ilgdzÄ«voÅ”anu, bet tai ir arÄ« zinÄtnisks pamatojums, ko apstiprina daudzi mÅ«sdienu pÄtÄ«jumi. Dieva dotÄs veselÄ«bas reformas galvenie principi ir: 1) humanitÄri ā lai mazinÄtu cilvÄku cieÅ”anas pasaulÄ; 2) evaÅÄ£Äliski ā lai atvÄrtu cilvÄku sirds durvis EvaÅÄ£Älijam; 3) glÄbjoÅ”i ā glÄbÅ”anas mÄrÄ·is ir Dieva lÄ«dzÄ«bas atjaunoÅ”ana ticÄ«gajos fiziski, mentÄli un garÄ«gi (Education, 125).
Kas Elenas Vaitas izpratnÄ ir ājauna gaismaā?
Jauna gaisma nozÄ«mÄ to izpratni vai informÄciju, kas iepriekÅ” nebija zinÄma, vai arÄ« skaidrojums par kaut ko, kas nav Ä«sti jauns, bet kur iepriekÅ”Äjais skaidrojums nebija tik skaidrs vai pareizs. Elena Vaita paskaidro, ko nozÄ«mÄ jauna gaisma. ViÅa raksta:
āMÄcot Kristus pasniedza vecas patiesÄ«bas, kuru autors bija ViÅÅ” pats; Ŕīs patiesÄ«bas PestÄ«tÄjs reiz bija izteicis ar sentÄvu un pravieÅ”u starpniecÄ«bu, bet tagad izlÄja pÄr tÄm jaunu gaismu. Cik daudz savÄdÄka nu izrÄdÄ«jÄs to nozÄ«me! ViÅa izskaidrojumi lÄ«dzi nesa gaismas un garÄ«guma pÄrpilnÄ«bu. JÄzus apsolÄ«ja, ka SvÄtais Gars apgaismos arÄ« mÄcekļus un ka tiem aizvien vairÄk atklÄsies Dieva VÄrds. TÄ viÅi spÄs pasniegt patiesÄ«bas arvien jaunÄ skaistumÄ.ā (Christās Object Lessons, 127).
Rakstot grÄmatu āLielÄ cÄ«Åaā, Elena Vaita vÄlÄjÄs, lai tÄ tiktu izplatÄ«ta ar Ä«paÅ”i plaÅ”u vÄrienu. KÄdÄļ, jÅ«suprÄt, viÅa Å”ai grÄmatai pieŔķīra tik lielu nozÄ«mi?
Mums katram var bÅ«t sava iecienÄ«tÄkÄ Elenas Vaitas grÄmata. TÄ varÄtu bÅ«t āLaikmetu ilgasā, āCeļŔ pie Kristusā, āKristus lÄ«dzÄ«basā vai kÄda cita grÄmata. Un tas ir jauki, ka cilvÄkus saista tÄ vÄsts, kas atrodama vienÄ vai otrÄ grÄmatÄ. TaÄu, kaut arÄ« mÄs paaugstinÄm Kristu un runÄjam par viÅu ik dienas, mums nevajadzÄtu bÅ«t akliem attiecÄ«bÄ uz notikumiem, kas norisinÄsies uz Zemes pirms Kristus otrÄs atnÄkÅ”anas. MÄs gribam bÅ«t gatavi, bÅ«t apslÄpti KristÅ« un sagatavot pÄrÄjos brÄ«dim, kad ViÅÅ” atklÄsies savÄ godÄ«bÄ. GrÄmata āLielÄ cÄ«Åaā ir āpÄdÄjÄ brÄ«dinÄjuma vÄsts pasauleiā, kas āir pasniegta daudz skaidrÄk nekÄ jebkurÄ citÄ manÄ grÄmatÄ.ā (Colporteur Ministry, 127).
Es domÄju, ka pati grÄmatas autore uz Å”o jautÄjumu sniedz vislabÄko atbildi. Elena Vaita raksta, ka tÄdas grÄmatas kÄ āāSentÄvi un pravieÅ”iā, DaniÄla un AtklÄsmes grÄmata, un āLielÄ cÄ«Åaā Å”obrÄ«d ir nepiecieÅ”amas kÄ nekad iepriekÅ”. TÄm jÄtiek plaÅ”i izplatÄ«tÄm, jo patiesÄ«bas, ko tÄs uzsver, atvÄrs daudzas neredzÄ«gas acisā (Last Day Events, 89). Citiem vÄrdiem, caur grÄmatu āLielÄ cÄ«Åaā un pÄrÄjÄm minÄtajÄm grÄmatÄm āpatiesÄ«ba aizsniegs daudzus prÄtusā. (Turpat.)
KÄdi ir Adventistu baznÄ«cas lielÄkie izaicinÄjumi Å”ajÄ laikÄ?
Kad mÄs strauji tuvojamies pravietiskajam laika posmam, par kuru pravietoja JÄzus un BÄ«beles pravieÅ”i, SeptÄ«tÄs dienas adventistu baznÄ«ca Å”odien saskaras ar daudziem izaicinÄjumiem. Ir vietÄja rakstura izaicinÄjumi, un ir izaicinÄjumi, kas skar visus globÄli. Es negribÄtu veidot sarakstu, uzskaitot visus izaicinÄjumus pÄc kÄrtas. Ä»aujiet vien minÄt draudzes remdeno stÄvokli, kas atklÄts AtklÄsmes 3:15-18. Tas attiecas uz nominÄlismu, kas dziļi iesakÅojies nemitÄ«gÄ aizÅemtÄ«bÄ visur un vienmÄr, tikai ne personiskÄ, Ä£imenes un kopÄjÄ pielÅ«gsmÄ. RezultÄtÄ BÄ«bele netiek pÄtÄ«ta pienÄcÄ«gÄ veidÄ, un PravieÅ”a Gara darbi tiek ignorÄti. Nav brÄ«nums, ka Å”Ädu cilvÄku garÄ«gums cieÅ” neveiksmi, orientÄcija uz misiju mazinÄs, un pasaulÄ«gums izmaina paÅ”u bÅ«tÄ«bu tam, ko nozÄ«mÄ bÅ«t septÄ«tÄs dienas adventistam. VienÄ«gÄs zÄles, ko JÄzus piedÄvÄ Å”ai draudzei, ir iekarsties un atgriezties, un atdarÄ«t savas sirds durvis, lai Kristus varÄtu ienÄkt un tur mÄjot. (Atkl. 3:19,20)
KÄ JÅ«s definÄtu, kas pÄc bÅ«tÄ«bas ir trÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts, kas mums jÄsludina?
TrÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts ir unikÄla vÄsts, kas tiek pasludinÄta visÄ pasaulÄ pirms Kristus otrÄs atnÄkÅ”anas (Atkl. 14:6-11). TÄ aicina cilvÄkus pielÅ«gt Kungu, kurÅ” ir vienÄ«gais RadÄ«tÄjs. TajÄ paÅ”Ä laikÄ tÄ brÄ«dina ticÄ«gos par krituÅ”o BÄbeli, lai tos pasargÄtu no lÄ«dzdalÄ«bas viÅas garÄ«gajÄ netiklÄ«bÄ. Un visbeidzot tiek dots brÄ«dinÄjums par zvÄra pielÅ«gsmi un viÅa zÄ«mes saÅemÅ”anu. TrÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts bÅ«tÄ«ba ir sagatavot cilvÄkus un vÄrst viÅu uzmanÄ«bu uz vienÄ«gÄ, patiesÄ RadÄ«tÄja pielÅ«gsmi. TrÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts ir garÄ«gi bagÄtinoÅ”a pÄc savas dabas, mÄrÄ·a un funkcijas. Un tÄ ir orientÄta uz misiju, lai ikviens ticÄ«gais var kļūt par tÄs svÄtÄ«bu dalÄ«bnieku, kļūstot par svÄtÄ«bu citiem.
KÄdi bÅ«tu jÅ«su praktiskie ieteikumi ticÄ«bas izaugsmei?
Atbilde slÄpjas paÅ”Ä jautÄjumÄ. Praktiskais padoms, ko vÄlÄtos ieteikt katram ticÄ«gajam, ir ticÄt un gÅ«t pilnÄ«gu paļÄvÄ«bu un uzticÄÅ”anos Kristum un ViÅa glÄbjoÅ”ajam darbam mÅ«su katra labÄ (1JÄÅa 1:7), jo tikai pateicoties ViÅam mums ir mūžīgÄ dzÄ«vÄ«ba (JÄÅa 3:16). SÄkumÄ Å”Ä« ticÄ«ba var bÅ«t maza, bet lai tÄ nepaliek Å”ajÄ lÄ«menÄ«. PraktizÄjiet to ik dienas. Lai JÄzus kļūst par jÅ«su personÄ«go GlÄbÄju, Draugu un Kungu.
Ā
TÄdÄļ dzÄ«vojiet Gara dzÄ«vi. Bez SvÄtÄ Gara atjaunojoÅ”Ä spÄka jÅ«su dzÄ«ve nevar pat sÄkties (JÄna 3:5, 14:17, 16:13). TajÄ paÅ”Ä laikÄ dzÄ«vojiet mÄ«lestÄ«bas un vienotÄ«bas dzÄ«vi. KristieÅ”a dzÄ«ve ir atjaunota dzÄ«ve vienotÄ«bÄ ar Dievu un lÄ«dzcilvÄkiem. VÄl vairÄk, dzÄ«vojiet dzÄ«vi, studÄjot Dieva VÄrdu un lasot PravieÅ”a Gara liecÄ«bas. Lai inspirÄtie raksti jÅ«s vada pie GolgÄtas (Mt. 4:4, Rom. 10:17, Kol. 3:16). DzÄ«vojiet arÄ« lÅ«gÅ”anu un garÄ«go cÄ«Åu dzÄ«vi. SarunÄjieties ar Dievu katrÄ savas dzÄ«ves solÄ«, kÄ PÄvils to atgÄdina, sakot- ālÅ«dziet bez mitÄÅ”anÄsā (1Tes. 5:17), un apvelciet jau labi pÄrbaudÄ«to bruÅojumu, lai stÄtos pretÄ« ienaidniekam (Ef. 6:13-18). TurklÄt dzÄ«vojiet dzÄ«vi, kas nes augļus. Tas iespÄjams vienÄ«gi, paliekot KristÅ« (JÄÅa 15:4). Un visbeidzot, dzÄ«vojiet pielÅ«gsmes, liecinÄÅ”anas un cerÄ«bas dzÄ«vi. Jo vairÄk jÅ«s pieaugat pielÅ«gsmÄ, studijÄs un sadraudzÄ«bÄ, jo vairÄk jÅ«s augat ticÄ«bÄ. Ā (Seventh-day Adventists Believe, 149-162).
Ko JÅ«s novÄlÄtu adventistu draudzÄm LatvijÄ?
Manas ilgas un mana lÅ«gÅ”ana par maniem brÄļiem un mÄsÄm LatvijÄ ir pastÄvÄ«gi mÄjot JÄzÅ« KristÅ«. Tas jÅ«s aizvedÄ«s lÄ«dz garÄ«gÄs pieredzes kalna paÅ”ai virsotnei, kur jÅ«s staigÄsit kopÄ ar Dievu lÄ«dzÄ«gi Änoham. Ä»aujiet man to noslÄgt ar PÄvila atgÄdinÄjumu: āBeidzot vÄl, brÄļi, kas vien ir patiess, kas svÄts, kas taisns, kas Ŕķīsts, kas patÄ«kams, kam laba slava, ja ir kÄds tikums un ja ir kas cildinÄms, par to domÄjiet!ā (Fil. 4:8)
Ā
Å Ä« ir saruna ar Annu Galenieci par Elenu Vaitu un viÅas mantojumu.
JÅ«s esat vadÄ«tÄja vienÄ no Elenas Vaitas Mantojuma filiÄlÄm.Ā Kas ir Elenas Vaitas Mantojums un kÄds ir tÄ mÄrÄ·is?
PÄrstÄvu Elenas Vaitas Mantojuma filiÄli, kura atrodas SilverspringsÄ, MÄrilendas Å”tatÄ, ASV. MÅ«su filiÄle nodarbojas ar to, lai apgÅ«tu, saglabÄtu un veicinÄtu visaptveroÅ”u Elenas Vaitas rakstu un draudzes mantojuma resursu apkopoÅ”anu visos formÄtos un veidos. FiliÄle piedalÄs Elenas Vaitas rakstu, vÄstuļu, manuskriptu un draudzes mantojuma materiÄlu popularizÄÅ”anÄ un izpÄtÄ. MÄs palÄ«dzam cilvÄkiem gÅ«t pareizu Elenas Vaitas rakstu izpratni. LÄ«dzÄs tam mÄs apmÄcÄm interesentus lietot elektroniskos meklÄÅ”anas rÄ«kus saistÄ«bÄ ar Elenas Vaitas rakstiem un SeptÄ«tÄs dienas adventistu vÄsturi. VÄl mÄs organizÄjam un vadÄm seminÄrus par noteiktÄm tÄmÄm, kas saistÄ«tas ar Elenas Vaitas dzÄ«vi, kalpoÅ”anu, rakstiem, to interpretÄciju (hermenetiku) un pielietojumu mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas apstÄkļos.
Elenas Vaitas personÄ«ba ļoti bieži ir nonÄkusi krustugunÄ«s. Un nereti tas saistÄ«ts ar dažÄdiem apgalvojumiem, kas ir ļoti tÄlu no patiesÄ«bas. KÄdi ir izplatÄ«tÄkie mÄ«ti attiecÄ«bÄ uz Elenu Vaitu, kuriem nav pamata, taÄu kuri metuÅ”i lielu Änu uz viÅas kalpoÅ”anu?
Izcelsme lielÄkajai daļai no mÅ«sdienÄs sastopamajiem mÄ«tiem par Elenu Vaitu ir meklÄjama viÅas kritikas vÄsturÄ. Kritikas pamatÄ bija agrÄ«no kritiÄ·u apgalvojumi, kuru aizsÄcÄjs bija Dadlijs Kanraits (Dudley Canright). ViÅa galvenie iebildumi pret Dieva vÄstnesi bija balstÄ«ti uz viÅa izpratni par dieviŔķo inspirÄciju. KristietÄ«bÄ ir vairÄki bÄ«beliskÄs inspirÄcijas modeļi. Kanraits ticÄja mehÄniskam jeb diktÄÅ”anas inspirÄcijas modelim, saskaÅÄ ar kuru mūžīgais Dievs cilvÄkiem burtiski visu diktÄ vÄrdu pa vÄrdam, nenolaižoties lÄ«dz viÅu lÄ«menim vai sfÄrai. SaskaÅÄ ar Å”o modeli inspirÄtais teksts ir nekļūdÄ«gs un izslÄdz jebkÄdu nepiecieÅ”amÄ«bu pÄc revidÄÅ”anas, korektÅ«ras, materiÄlu izmantoÅ”anas no citu autoru darbiem u.tml. TÄpÄc nav nekÄds brÄ«nums, ka Kanraits stingri nostÄjÄs pret Elenas Vaitas rakstiem un apgalvoja, ka tie ir kļūdaini. ViÅÅ” vainoja viÅu plaÄ£iÄtismÄ un izvirzÄ«ja pret viÅu garu sarakstu ar iebildumiem, kas galu galÄ kalpoja kÄ sÄkla turpmÄkai kritikai un mÄ«tiem, kas izplatÄ«jÄs visapkÄrt.
TÄdÄjÄdi jautÄjums par plaÄ£iÄtismu ir viens no Å”iem mÄ«tiem. Ir svarÄ«gi ievÄrot, ka lielÄkajÄ daÄ¼Ä no viÅas dzÄ«ves laika nebija nekÄdu rakstniecÄ«bas un citu autoru rakstu izmantoÅ”anas noteikumu. ViÅi izmantoja cits cita materiÄlus bez jebkÄdÄm atsaucÄm uz sÄkotnÄjo autoru. PiemÄrs tam ir pati BÄ«bele. JaunÄ DerÄ«ba ir balstÄ«ta vienÄ«gi rakstos, kas Åemti no VecÄs DerÄ«bas, Ä«paÅ”i AtklÄsmes grÄmata. TaÄu neviens tÄs autoru JÄni nevaino plaÄ£iÄtismÄ, kÄ cilvÄki to dara Elenas Vaitas gadÄ«jumÄ. Tikai viÅas dzÄ«ves noslÄgumÄ tika ieviests likums par autortiesÄ«bÄm un plaÄ£iÄtu akadÄmiskÄs institÅ«cijÄs, un vÄlÄk arÄ« attiecÄ«bÄ uz visiem rakstniekiem. TÄdÄjÄdi Å”is likums nekÄdi neattiecas uz rakstiem viÅas dzÄ«ves laikÄ.
Daži cilvÄki apvaino Elenu Vaitu par to, ka viÅa pati nepraktizÄja lietas, ko sludinÄja. PiemÄram, daži apgalvo, ka viÅa aicinÄja ļaudis pÄriet uz augu diÄtu, bet pati tajÄ paÅ”Ä laikÄ Äda gaļu.
Atbildot uz Å”o komentÄru, atļaujiet man, lÅ«dzu, norÄdÄ«t uz krasu atŔķirÄ«bu, kas pastÄv starp personas ikdienas pamata diÄtu un Ädienu retos gadÄ«jumos. Vilis C. Vaits, Elenas Vaitas dÄls, sniedz ļoti izpalÄ«dzoÅ”u un apgaismojoÅ”u ieskatu viÅa mÄtes ÄÅ”anas paradumos, kÄ arÄ« attiecÄ«bÄ uz Vaitas Ä£imeni kopumÄ. ViÅÅ” saka, ka pÄc 1863. gada veselÄ«bas reformas atklÄsmes uz viÅas galda vairs nebija gaļas Ädienu. TomÄr bija ļoti reti gadÄ«jumi, kad uzturÄ tika lietots mazliet gaļas, un Å”Ädas reizes tika uzskatÄ«tas par ÄrkÄrtas situÄcijÄm.
PiemÄram, bija tÄds gadÄ«jums, kad Vilis C. Vaits nopirka liellopu gaļas gabalu, cerot, ka vÄrsis bija veselÄ«gs dzÄ«vnieks, kas bija tikko nokauts. LÄ«dz ar to risks saslimt ar kÄdu slimÄ«bu bÅ«tu mazs. Tas notika ap 1886. gadu, astoÅus vai deviÅus gadus pirms Elenas Vaitas apÅemÅ”anÄs pilnÄ«gi atturÄties no gaļas lietoÅ”anas uzturÄ. (Rodžers V. KÅ«ns, āElena Vaita un veÄ£etÄrisms: Vai viÅa praktizÄja to, ko sludinÄja?ā)
Elenas Vaitas dzÄ«ve bija brÄ«va no liekulÄ«bas un divkosÄ«bas. ViÅa praktizÄja to, kam viÅa ticÄja, un viÅa mÄcÄ«ja cilvÄkiem to, ko viÅa saÅÄma savÄs atklÄsmÄs un pravietiskajos sapÅos. Tie cilvÄki, kas cenÅ”as atrast kÄdu vainu viÅas dzÄ«vÄ, piepilda pravietojumu, kuru viÅa saÅÄma 1890. gadÄ, proti: āPats pÄdÄjais sÄtana malds bÅ«s padarÄ«t neefektÄ«vu Dieva Gara liecÄ«bu.ā (Last Day Events, 177). Kaut Å”ie vÄrdi nekad netiktu teikti par mums!
Cik daudz no Elenas Vaitas rakstÄ«tÄ ir viÅas paÅ”as uzskati un cik lielÄ mÄrÄ tÄs ir vÄstis no Dieva? Ko Ä«sti nozÄ«mÄ viÅas pravietiskÄ dÄvana?
Elenas Vaitas raksti nav viÅas personÄ«gie uzskati. Pausto ideju izcelsme nav meklÄjama viÅÄ paÅ”Ä, viÅa tikai izvÄlÄjÄs vÄrdus, kÄdos izteikt to, kas viÅai tika atklÄts. VienÄ no savÄm grÄmatÄm viÅa paziÅo:
āMÄsa Vaita nav Å”o grÄmatu ierosinÄtÄja. TÄs satur pamÄcÄ«bas, kuras Dievs tai sniedza viÅas darba dzÄ«ves laikÄ. TÄs satur dÄrgo mierinÄjuma gaismu, ko Dievs savÄ Å¾ÄlastÄ«bÄ dÄvÄja savai kalponei, lai to tÄlÄk sniegtu pasaulei. Gaismai no viÅas grÄmatu lappusÄm ir jÄiespÄ«d vÄ«ru un sievu sirdÄ«s, lai tos vestu pie GlÄbÄja. Kungs ir paziÅojis, ka Ŕīm grÄmatÄm jÄtiek izplatÄ«tÄm pa visu pasauli. (The Colporteur Evangelist, 36)ā
TajÄ paÅ”Ä laikÄ ir svarÄ«gi ievÄrot, ka ne viss, kas tika rakstÄ«ts ar viÅas roku, bija inspirÄts. ViÅa rakstÄ«ja personÄ«gas vÄstules Ä£imenes locekļiem, kam nebija nekÄdas saistÄ«bas ar viÅas pravietisko kalpoÅ”anu. TÄpat arÄ« kÄdas no viÅas vÄstulÄm bija saistÄ«tas ar ikdieniŔķÄm lietÄm āpar namiem un zemes gabaliem, tirdznieciskiemĀ darÄ«jumiemĀ un mÅ«su iestÄžu izvietojumu, to priekÅ”rocÄ«bÄm un zaudÄjumiemā. (1 Selected Messages, 39) ViÅa apgalvo ļoti skaidri, ka āÅ”Ädi vÄrdi, Å”Äda informÄcija netiek dota ar Ä«paÅ”u Dieva Gara inspirÄcijuā (turpat).
JebkurÄ gadÄ«jumÄ tas nav mÅ«su pienÄkums novilkt asu robežu starp to, kas viÅas rakstos ir un kas nav inspirÄts. Skaidrs ir tas, ka ticÄ«ba Elenas Vaitas inspirÄcijai nozÄ«mÄ to, ka visu, kas pÄc viÅas teiktÄ ir nÄcis no Dieva, kÄ tÄdu ir arÄ« jÄpieÅem. KÄ piemÄru tam viÅa paziÅoja: āÅ ajÄs vÄstulÄs, kuras rakstu, liecÄ«bÄs, kuras lÄ«dzdalu, es jums sniedzu to, ko Kungs ir sniedzis man. Es neesmu rakstÄ«jusi laikrakstam nevienu rakstu, kas izteiktu tikai manas domas. TÄs Dievs man ir devis atklÄsmÄs ā dÄrgus gaismas starus no ViÅa TroÅa.ā (Turpat, 29.)
TÄdÄjÄdi viÅas garÄ«gÄs dÄvanas patiesÄ nozÄ«me ir sniegt cilvÄkiem to, ko Dievs viÅai atklÄja; un galvenais Ŕīs pravietiskÄs kalpoÅ”anas mÄrÄ·is ir vest cilvÄkus atpakaļ pie Dieva un ViÅa VÄrda.
Vai ir kÄda konkrÄta vÄsts Elenas Vaitas rakstos, kurai lasÄ«tÄji Ä«paÅ”i izrÄda pretestÄ«bu un kÄpÄc?
VarÄtu bÅ«t vairÄkas vÄstis, kurÄm cilvÄki izrÄda pretestÄ«bu, bet izteiktÄka pretestÄ«ba ir tÄm vÄstÄ«m, kuras runÄ par praktiskÄm izmaiÅÄm cilvÄku personÄ«gajÄ dzÄ«vesveidÄ. VeselÄ«bas reforma varÄtu bÅ«t viena no tÄm, jo pirmajÄ brÄ«dÄ« tÄ neŔķiet ļoti pievilcÄ«ga. Nav brÄ«nums, ka viena draudzes locekļu kategorija tai spÄcÄ«gi pretojas, tajÄ paÅ”Ä laikÄ savÄs dzÄ«vÄs piedzÄ«vojot veselÄ«bas principu neievÄroÅ”anas sekas. Cita kategorija to aplami pielieto tÄdÄ pakÄpÄ, ka Dieva dotÄ svÄtÄ«ba tiek pÄrvÄrsta par nastu. Sekojot veselÄ«bas reformai, tie ir nonÄkuÅ”i lielos pÄrspÄ«lÄjumos. TomÄr lÄ«dzsvarota veselÄ«bas reformas principu ievÄroÅ”ana ne vien veicina cilvÄku labklÄjÄ«bu un ilgdzÄ«voÅ”anu, bet tai ir arÄ« zinÄtnisks pamatojums, ko apstiprina daudzi mÅ«sdienu pÄtÄ«jumi. Dieva dotÄs veselÄ«bas reformas galvenie principi ir: 1) humanitÄri ā lai mazinÄtu cilvÄku cieÅ”anas pasaulÄ; 2) evaÅÄ£Äliski ā lai atvÄrtu cilvÄku sirds durvis EvaÅÄ£Älijam; 3) glÄbjoÅ”i ā glÄbÅ”anas mÄrÄ·is ir Dieva lÄ«dzÄ«bas atjaunoÅ”ana ticÄ«gajos fiziski, mentÄli un garÄ«gi (Education, 125).
Kas Elenas Vaitas izpratnÄ ir ājauna gaismaā?
Jauna gaisma nozÄ«mÄ to izpratni vai informÄciju, kas iepriekÅ” nebija zinÄma, vai arÄ« skaidrojums par kaut ko, kas nav Ä«sti jauns, bet kur iepriekÅ”Äjais skaidrojums nebija tik skaidrs vai pareizs. Elena Vaita paskaidro, ko nozÄ«mÄ jauna gaisma. ViÅa raksta:
āMÄcot Kristus pasniedza vecas patiesÄ«bas, kuru autors bija ViÅÅ” pats; Ŕīs patiesÄ«bas PestÄ«tÄjs reiz bija izteicis ar sentÄvu un pravieÅ”u starpniecÄ«bu, bet tagad izlÄja pÄr tÄm jaunu gaismu. Cik daudz savÄdÄka nu izrÄdÄ«jÄs to nozÄ«me! ViÅa izskaidrojumi lÄ«dzi nesa gaismas un garÄ«guma pÄrpilnÄ«bu. JÄzus apsolÄ«ja, ka SvÄtais Gars apgaismos arÄ« mÄcekļus un ka tiem aizvien vairÄk atklÄsies Dieva VÄrds. TÄ viÅi spÄs pasniegt patiesÄ«bas arvien jaunÄ skaistumÄ.ā (Christās Object Lessons, 127).
Rakstot grÄmatu āLielÄ cÄ«Åaā, Elena Vaita vÄlÄjÄs, lai tÄ tiktu izplatÄ«ta ar Ä«paÅ”i plaÅ”u vÄrienu. KÄdÄļ, jÅ«suprÄt, viÅa Å”ai grÄmatai pieŔķīra tik lielu nozÄ«mi?
Mums katram var bÅ«t sava iecienÄ«tÄkÄ Elenas Vaitas grÄmata. TÄ varÄtu bÅ«t āLaikmetu ilgasā, āCeļŔ pie Kristusā, āKristus lÄ«dzÄ«basā vai kÄda cita grÄmata. Un tas ir jauki, ka cilvÄkus saista tÄ vÄsts, kas atrodama vienÄ vai otrÄ grÄmatÄ. TaÄu, kaut arÄ« mÄs paaugstinÄm Kristu un runÄjam par viÅu ik dienas, mums nevajadzÄtu bÅ«t akliem attiecÄ«bÄ uz notikumiem, kas norisinÄsies uz Zemes pirms Kristus otrÄs atnÄkÅ”anas. MÄs gribam bÅ«t gatavi, bÅ«t apslÄpti KristÅ« un sagatavot pÄrÄjos brÄ«dim, kad ViÅÅ” atklÄsies savÄ godÄ«bÄ. GrÄmata āLielÄ cÄ«Åaā ir āpÄdÄjÄ brÄ«dinÄjuma vÄsts pasauleiā, kas āir pasniegta daudz skaidrÄk nekÄ jebkurÄ citÄ manÄ grÄmatÄ.ā (Colporteur Ministry, 127).
Es domÄju, ka pati grÄmatas autore uz Å”o jautÄjumu sniedz vislabÄko atbildi. Elena Vaita raksta, ka tÄdas grÄmatas kÄ āāSentÄvi un pravieÅ”iā, DaniÄla un AtklÄsmes grÄmata, un āLielÄ cÄ«Åaā Å”obrÄ«d ir nepiecieÅ”amas kÄ nekad iepriekÅ”. TÄm jÄtiek plaÅ”i izplatÄ«tÄm, jo patiesÄ«bas, ko tÄs uzsver, atvÄrs daudzas neredzÄ«gas acisā (Last Day Events, 89). Citiem vÄrdiem, caur grÄmatu āLielÄ cÄ«Åaā un pÄrÄjÄm minÄtajÄm grÄmatÄm āpatiesÄ«ba aizsniegs daudzus prÄtusā. (Turpat.)
KÄdi ir Adventistu baznÄ«cas lielÄkie izaicinÄjumi Å”ajÄ laikÄ?
Kad mÄs strauji tuvojamies pravietiskajam laika posmam, par kuru pravietoja JÄzus un BÄ«beles pravieÅ”i, SeptÄ«tÄs dienas adventistu baznÄ«ca Å”odien saskaras ar daudziem izaicinÄjumiem. Ir vietÄja rakstura izaicinÄjumi, un ir izaicinÄjumi, kas skar visus globÄli. Es negribÄtu veidot sarakstu, uzskaitot visus izaicinÄjumus pÄc kÄrtas. Ä»aujiet vien minÄt draudzes remdeno stÄvokli, kas atklÄts AtklÄsmes 3:15-18. Tas attiecas uz nominÄlismu, kas dziļi iesakÅojies nemitÄ«gÄ aizÅemtÄ«bÄ visur un vienmÄr, tikai ne personiskÄ, Ä£imenes un kopÄjÄ pielÅ«gsmÄ. RezultÄtÄ BÄ«bele netiek pÄtÄ«ta pienÄcÄ«gÄ veidÄ, un PravieÅ”a Gara darbi tiek ignorÄti. Nav brÄ«nums, ka Å”Ädu cilvÄku garÄ«gums cieÅ” neveiksmi, orientÄcija uz misiju mazinÄs, un pasaulÄ«gums izmaina paÅ”u bÅ«tÄ«bu tam, ko nozÄ«mÄ bÅ«t septÄ«tÄs dienas adventistam. VienÄ«gÄs zÄles, ko JÄzus piedÄvÄ Å”ai draudzei, ir iekarsties un atgriezties, un atdarÄ«t savas sirds durvis, lai Kristus varÄtu ienÄkt un tur mÄjot. (Atkl. 3:19,20)
KÄ JÅ«s definÄtu, kas pÄc bÅ«tÄ«bas ir trÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts, kas mums jÄsludina?
TrÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts ir unikÄla vÄsts, kas tiek pasludinÄta visÄ pasaulÄ pirms Kristus otrÄs atnÄkÅ”anas (Atkl. 14:6-11). TÄ aicina cilvÄkus pielÅ«gt Kungu, kurÅ” ir vienÄ«gais RadÄ«tÄjs. TajÄ paÅ”Ä laikÄ tÄ brÄ«dina ticÄ«gos par krituÅ”o BÄbeli, lai tos pasargÄtu no lÄ«dzdalÄ«bas viÅas garÄ«gajÄ netiklÄ«bÄ. Un visbeidzot tiek dots brÄ«dinÄjums par zvÄra pielÅ«gsmi un viÅa zÄ«mes saÅemÅ”anu. TrÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts bÅ«tÄ«ba ir sagatavot cilvÄkus un vÄrst viÅu uzmanÄ«bu uz vienÄ«gÄ, patiesÄ RadÄ«tÄja pielÅ«gsmi. TrÄ«s eÅÄ£eļu vÄsts ir garÄ«gi bagÄtinoÅ”a pÄc savas dabas, mÄrÄ·a un funkcijas. Un tÄ ir orientÄta uz misiju, lai ikviens ticÄ«gais var kļūt par tÄs svÄtÄ«bu dalÄ«bnieku, kļūstot par svÄtÄ«bu citiem.
KÄdi bÅ«tu jÅ«su praktiskie ieteikumi ticÄ«bas izaugsmei?
Atbilde slÄpjas paÅ”Ä jautÄjumÄ. Praktiskais padoms, ko vÄlÄtos ieteikt katram ticÄ«gajam, ir ticÄt un gÅ«t pilnÄ«gu paļÄvÄ«bu un uzticÄÅ”anos Kristum un ViÅa glÄbjoÅ”ajam darbam mÅ«su katra labÄ (1JÄÅa 1:7), jo tikai pateicoties ViÅam mums ir mūžīgÄ dzÄ«vÄ«ba (JÄÅa 3:16). SÄkumÄ Å”Ä« ticÄ«ba var bÅ«t maza, bet lai tÄ nepaliek Å”ajÄ lÄ«menÄ«. PraktizÄjiet to ik dienas. Lai JÄzus kļūst par jÅ«su personÄ«go GlÄbÄju, Draugu un Kungu.
Ā
TÄdÄļ dzÄ«vojiet Gara dzÄ«vi. Bez SvÄtÄ Gara atjaunojoÅ”Ä spÄka jÅ«su dzÄ«ve nevar pat sÄkties (JÄna 3:5, 14:17, 16:13). TajÄ paÅ”Ä laikÄ dzÄ«vojiet mÄ«lestÄ«bas un vienotÄ«bas dzÄ«vi. KristieÅ”a dzÄ«ve ir atjaunota dzÄ«ve vienotÄ«bÄ ar Dievu un lÄ«dzcilvÄkiem. VÄl vairÄk, dzÄ«vojiet dzÄ«vi, studÄjot Dieva VÄrdu un lasot PravieÅ”a Gara liecÄ«bas. Lai inspirÄtie raksti jÅ«s vada pie GolgÄtas (Mt. 4:4, Rom. 10:17, Kol. 3:16). DzÄ«vojiet arÄ« lÅ«gÅ”anu un garÄ«go cÄ«Åu dzÄ«vi. SarunÄjieties ar Dievu katrÄ savas dzÄ«ves solÄ«, kÄ PÄvils to atgÄdina, sakot- ālÅ«dziet bez mitÄÅ”anÄsā (1Tes. 5:17), un apvelciet jau labi pÄrbaudÄ«to bruÅojumu, lai stÄtos pretÄ« ienaidniekam (Ef. 6:13-18). TurklÄt dzÄ«vojiet dzÄ«vi, kas nes augļus. Tas iespÄjams vienÄ«gi, paliekot KristÅ« (JÄÅa 15:4). Un visbeidzot, dzÄ«vojiet pielÅ«gsmes, liecinÄÅ”anas un cerÄ«bas dzÄ«vi. Jo vairÄk jÅ«s pieaugat pielÅ«gsmÄ, studijÄs un sadraudzÄ«bÄ, jo vairÄk jÅ«s augat ticÄ«bÄ. Ā (Seventh-day Adventists Believe, 149-162).
Ko JÅ«s novÄlÄtu adventistu draudzÄm LatvijÄ?
Manas ilgas un mana lÅ«gÅ”ana par maniem brÄļiem un mÄsÄm LatvijÄ ir pastÄvÄ«gi mÄjot JÄzÅ« KristÅ«. Tas jÅ«s aizvedÄ«s lÄ«dz garÄ«gÄs pieredzes kalna paÅ”ai virsotnei, kur jÅ«s staigÄsit kopÄ ar Dievu lÄ«dzÄ«gi Änoham. Ä»aujiet man to noslÄgt ar PÄvila atgÄdinÄjumu: āBeidzot vÄl, brÄļi, kas vien ir patiess, kas svÄts, kas taisns, kas Ŕķīsts, kas patÄ«kams, kam laba slava, ja ir kÄds tikums un ja ir kas cildinÄms, par to domÄjiet!ā (Fil. 4:8)
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...