Visi jaunumi

Elena Vaita un viņas mantojums

03.05.2018 15 min lasīŔanas laiks

JÅ«s esat vadÄ«tāja vienā no Elenas Vaitas Mantojuma filiālēm.Ā Kas ir Elenas Vaitas Mantojums un kāds ir tā mērÄ·is? Pārstāvu Elenas Vaitas Mantojuma filiāli, kura atrodas Silverspringsā, Mērilendas Å”tatā, ASV. MÅ«su filiāle nodarbojas ar to, lai apgÅ«tu, saglabātu un veicinātu visaptveroÅ”u Elenas Vaitas rakstu un draudzes mantojuma resursu apkopoÅ”anu visos formātos un veidos.

Intervēja Juris Karčevskis.
Ā 
Šī ir saruna ar Annu Galenieci par Elenu Vaitu un viņas mantojumu.

JÅ«s esat vadÄ«tāja vienā no Elenas Vaitas Mantojuma filiālēm.Ā Kas ir Elenas Vaitas Mantojums un kāds ir tā mērÄ·is?

Pārstāvu Elenas Vaitas Mantojuma filiāli, kura atrodas Silverspringsā, Mērilendas Å”tatā, ASV. MÅ«su filiāle nodarbojas ar to, lai apgÅ«tu, saglabātu un veicinātu visaptveroÅ”u Elenas Vaitas rakstu un draudzes mantojuma resursu apkopoÅ”anu visos formātos un veidos. Filiāle piedalās Elenas Vaitas rakstu, vēstuļu, manuskriptu un draudzes mantojuma materiālu popularizēŔanā un izpētē. Mēs palÄ«dzam cilvēkiem gÅ«t pareizu Elenas Vaitas rakstu izpratni. LÄ«dzās tam mēs apmācām interesentus lietot elektroniskos meklēŔanas rÄ«kus saistÄ«bā ar Elenas Vaitas rakstiem un SeptÄ«tās dienas adventistu vēsturi. Vēl mēs organizējam un vadām seminārus par noteiktām tēmām, kas saistÄ«tas ar Elenas Vaitas dzÄ«vi, kalpoÅ”anu, rakstiem, to interpretāciju (hermenetiku) un pielietojumu mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas apstākļos.

Elenas Vaitas personÄ«ba ļoti bieži ir nonākusi krustugunÄ«s. Un nereti tas saistÄ«ts ar dažādiem apgalvojumiem, kas ir ļoti tālu no patiesÄ«bas. Kādi ir izplatÄ«tākie mÄ«ti attiecÄ«bā uz Elenu Vaitu, kuriem nav pamata, taču kuri metuÅ”i lielu ēnu uz viņas kalpoÅ”anu?

Izcelsme lielākajai daļai no mÅ«sdienās sastopamajiem mÄ«tiem par Elenu Vaitu ir meklējama viņas kritikas vēsturē. Kritikas pamatā bija agrÄ«no kritiÄ·u apgalvojumi, kuru aizsācējs bija Dadlijs Kanraits (Dudley Canright). Viņa galvenie iebildumi pret Dieva vēstnesi bija balstÄ«ti uz viņa izpratni par dieviŔķo inspirāciju. KristietÄ«bā ir vairāki bÄ«beliskās inspirācijas modeļi. Kanraits ticēja mehāniskam jeb diktēŔanas inspirācijas modelim, saskaņā ar kuru mūžīgais Dievs cilvēkiem burtiski visu diktē vārdu pa vārdam, nenolaižoties lÄ«dz viņu lÄ«menim vai sfērai. Saskaņā ar Å”o modeli inspirētais teksts ir nekļūdÄ«gs un izslēdz jebkādu nepiecieÅ”amÄ«bu pēc revidēŔanas, korektÅ«ras, materiālu izmantoÅ”anas no citu autoru darbiem u.tml. Tāpēc nav nekāds brÄ«nums, ka Kanraits stingri nostājās pret Elenas Vaitas rakstiem un apgalvoja, ka tie ir kļūdaini. ViņŔ vainoja viņu plaÄ£iātismā un izvirzÄ«ja pret viņu garu sarakstu ar iebildumiem, kas galu galā kalpoja kā sēkla turpmākai kritikai un mÄ«tiem, kas izplatÄ«jās visapkārt.

Tādējādi jautājums par plaÄ£iātismu ir viens no Å”iem mÄ«tiem. Ir svarÄ«gi ievērot, ka lielākajā daļā no viņas dzÄ«ves laika nebija nekādu rakstniecÄ«bas un citu autoru rakstu izmantoÅ”anas noteikumu. Viņi izmantoja cits cita materiālus bez jebkādām atsaucēm uz sākotnējo autoru. Piemērs tam ir pati BÄ«bele. Jaunā DerÄ«ba ir balstÄ«ta vienÄ«gi rakstos, kas ņemti no Vecās DerÄ«bas, Ä«paÅ”i Atklāsmes grāmata. Taču neviens tās autoru Jāni nevaino plaÄ£iātismā, kā cilvēki to dara Elenas Vaitas gadÄ«jumā. Tikai viņas dzÄ«ves noslēgumā tika ieviests likums par autortiesÄ«bām un plaÄ£iātu akadēmiskās institÅ«cijās, un vēlāk arÄ« attiecÄ«bā uz visiem rakstniekiem. Tādējādi Å”is likums nekādi neattiecas uz rakstiem viņas dzÄ«ves laikā.

Daži cilvēki apvaino Elenu Vaitu par to, ka viņa pati nepraktizēja lietas, ko sludināja. Piemēram, daži apgalvo, ka viņa aicināja ļaudis pāriet uz augu diētu, bet pati tajā paŔā laikā ēda gaļu.

Atbildot uz Å”o komentāru, atļaujiet man, lÅ«dzu, norādÄ«t uz krasu atŔķirÄ«bu, kas pastāv starp personas ikdienas pamata diētu un ēdienu retos gadÄ«jumos. Vilis C. Vaits, Elenas Vaitas dēls, sniedz ļoti izpalÄ«dzoÅ”u un apgaismojoÅ”u ieskatu viņa mātes ēŔanas paradumos, kā arÄ« attiecÄ«bā uz Vaitas Ä£imeni kopumā. ViņŔ saka, ka pēc 1863. gada veselÄ«bas reformas atklāsmes uz viņas galda vairs nebija gaļas ēdienu. Tomēr bija ļoti reti gadÄ«jumi, kad uzturā tika lietots mazliet gaļas, un Ŕādas reizes tika uzskatÄ«tas par ārkārtas situācijām.

Piemēram, bija tāds gadÄ«jums, kad Vilis C. Vaits nopirka liellopu gaļas gabalu, cerot, ka vērsis bija veselÄ«gs dzÄ«vnieks, kas bija tikko nokauts. LÄ«dz ar to risks saslimt ar kādu slimÄ«bu bÅ«tu mazs. Tas notika ap 1886. gadu, astoņus vai deviņus gadus pirms Elenas Vaitas apņemÅ”anās pilnÄ«gi atturēties no gaļas lietoÅ”anas uzturā. (Rodžers V. KÅ«ns, ā€œElena Vaita un veÄ£etārisms: Vai viņa praktizēja to, ko sludināja?ā€)

Elenas Vaitas dzÄ«ve bija brÄ«va no liekulÄ«bas un divkosÄ«bas. Viņa praktizēja to, kam viņa ticēja, un viņa mācÄ«ja cilvēkiem to, ko viņa saņēma savās atklāsmēs un pravietiskajos sapņos. Tie cilvēki, kas cenÅ”as atrast kādu vainu viņas dzÄ«vē, piepilda pravietojumu, kuru viņa saņēma 1890. gadā, proti: ā€œPats pēdējais sātana malds bÅ«s padarÄ«t neefektÄ«vu Dieva Gara liecÄ«bu.ā€ (Last Day Events, 177). Kaut Å”ie vārdi nekad netiktu teikti par mums!

Cik daudz no Elenas Vaitas rakstÄ«tā ir viņas paÅ”as uzskati un cik lielā mērā tās ir vēstis no Dieva? Ko Ä«sti nozÄ«mē viņas pravietiskā dāvana?

Elenas Vaitas raksti nav viņas personÄ«gie uzskati. Pausto ideju izcelsme nav meklējama viņā paŔā, viņa tikai izvēlējās vārdus, kādos izteikt to, kas viņai tika atklāts. Vienā no savām grāmatām viņa paziņo:

ā€œMāsa Vaita nav Å”o grāmatu ierosinātāja. Tās satur pamācÄ«bas, kuras Dievs tai sniedza viņas darba dzÄ«ves laikā. Tās satur dārgo mierinājuma gaismu, ko Dievs savā žēlastÄ«bā dāvāja savai kalponei, lai to tālāk sniegtu pasaulei. Gaismai no viņas grāmatu lappusēm ir jāiespÄ«d vÄ«ru un sievu sirdÄ«s, lai tos vestu pie Glābēja. Kungs ir paziņojis, ka Ŕīm grāmatām jātiek izplatÄ«tām pa visu pasauli. (The Colporteur Evangelist, 36)ā€

Tajā paŔā laikā ir svarÄ«gi ievērot, ka ne viss, kas tika rakstÄ«ts ar viņas roku, bija inspirēts. Viņa rakstÄ«ja personÄ«gas vēstules Ä£imenes locekļiem, kam nebija nekādas saistÄ«bas ar viņas pravietisko kalpoÅ”anu. Tāpat arÄ« kādas no viņas vēstulēm bija saistÄ«tas ar ikdieniŔķām lietām ā€œpar namiem un zemes gabaliem, tirdznieciskiemĀ darÄ«jumiemĀ un mÅ«su iestāžu izvietojumu, to priekÅ”rocÄ«bām un zaudējumiemā€. (1 Selected Messages, 39) Viņa apgalvo ļoti skaidri, ka ā€œÅ”Ädi vārdi, Ŕāda informācija netiek dota ar Ä«paÅ”u Dieva Gara inspirācijuā€ (turpat).

Jebkurā gadÄ«jumā tas nav mÅ«su pienākums novilkt asu robežu starp to, kas viņas rakstos ir un kas nav inspirēts. Skaidrs ir tas, ka ticÄ«ba Elenas Vaitas inspirācijai nozÄ«mē to, ka visu, kas pēc viņas teiktā ir nācis no Dieva, kā tādu ir arÄ« jāpieņem. Kā piemēru tam viņa paziņoja: ā€œÅ ajās vēstulēs, kuras rakstu, liecÄ«bās, kuras lÄ«dzdalu, es jums sniedzu to, ko Kungs ir sniedzis man. Es neesmu rakstÄ«jusi laikrakstam nevienu rakstu, kas izteiktu tikai manas domas. Tās Dievs man ir devis atklāsmēs – dārgus gaismas starus no Viņa Troņa.ā€ (Turpat, 29.)

Tādējādi viņas garÄ«gās dāvanas patiesā nozÄ«me ir sniegt cilvēkiem to, ko Dievs viņai atklāja; un galvenais Ŕīs pravietiskās kalpoÅ”anas mērÄ·is ir vest cilvēkus atpakaļ pie Dieva un Viņa Vārda.

Vai ir kāda konkrēta vēsts Elenas Vaitas rakstos, kurai lasÄ«tāji Ä«paÅ”i izrāda pretestÄ«bu un kāpēc?

Varētu bÅ«t vairākas vēstis, kurām cilvēki izrāda pretestÄ«bu, bet izteiktāka pretestÄ«ba ir tām vēstÄ«m, kuras runā par praktiskām izmaiņām cilvēku personÄ«gajā dzÄ«vesveidā. VeselÄ«bas reforma varētu bÅ«t viena no tām, jo pirmajā brÄ«dÄ« tā neŔķiet ļoti pievilcÄ«ga. Nav brÄ«nums, ka viena draudzes locekļu kategorija tai spēcÄ«gi pretojas, tajā paŔā laikā savās dzÄ«vēs piedzÄ«vojot veselÄ«bas principu neievēroÅ”anas sekas. Cita kategorija to aplami pielieto tādā pakāpē, ka Dieva dotā svētÄ«ba tiek pārvērsta par nastu. Sekojot veselÄ«bas reformai, tie ir nonākuÅ”i lielos pārspÄ«lējumos. Tomēr lÄ«dzsvarota veselÄ«bas reformas principu ievēroÅ”ana ne vien veicina cilvēku labklājÄ«bu un ilgdzÄ«voÅ”anu, bet tai ir arÄ« zinātnisks pamatojums, ko apstiprina daudzi mÅ«sdienu pētÄ«jumi. Dieva dotās veselÄ«bas reformas galvenie principi ir: 1) humanitāri – lai mazinātu cilvēku cieÅ”anas pasaulē; 2) evaņģēliski – lai atvērtu cilvēku sirds durvis Evaņģēlijam; 3) glābjoÅ”i – glābÅ”anas mērÄ·is ir Dieva lÄ«dzÄ«bas atjaunoÅ”ana ticÄ«gajos fiziski, mentāli un garÄ«gi (Education, 125).

Kas Elenas Vaitas izpratnē ir ā€œjauna gaismaā€?

Jauna gaisma nozÄ«mē to izpratni vai informāciju, kas iepriekÅ” nebija zināma, vai arÄ« skaidrojums par kaut ko, kas nav Ä«sti jauns, bet kur iepriekŔējais skaidrojums nebija tik skaidrs vai pareizs. Elena Vaita paskaidro, ko nozÄ«mē jauna gaisma. Viņa raksta:

ā€œMācot Kristus pasniedza vecas patiesÄ«bas, kuru autors bija ViņŔ pats; Ŕīs patiesÄ«bas PestÄ«tājs reiz bija izteicis ar sentēvu un pravieÅ”u starpniecÄ«bu, bet tagad izlēja pār tām jaunu gaismu. Cik daudz savādāka nu izrādÄ«jās to nozÄ«me! Viņa izskaidrojumi lÄ«dzi nesa gaismas un garÄ«guma pārpilnÄ«bu. Jēzus apsolÄ«ja, ka Svētais Gars apgaismos arÄ« mācekļus un ka tiem aizvien vairāk atklāsies Dieva Vārds. Tā viņi spēs pasniegt patiesÄ«bas arvien jaunā skaistumā.ā€ (Christ’s Object Lessons, 127).

Rakstot grāmatu ā€œLielā cīņaā€, Elena Vaita vēlējās, lai tā tiktu izplatÄ«ta ar Ä«paÅ”i plaÅ”u vērienu. Kādēļ, jÅ«suprāt, viņa Å”ai grāmatai pieŔķīra tik lielu nozÄ«mi?

Mums katram var bÅ«t sava iecienÄ«tākā Elenas Vaitas grāmata. Tā varētu bÅ«t ā€œLaikmetu ilgasā€, ā€œCeļŔ pie Kristusā€, ā€œKristus lÄ«dzÄ«basā€ vai kāda cita grāmata. Un tas ir jauki, ka cilvēkus saista tā vēsts, kas atrodama vienā vai otrā grāmatā. Taču, kaut arÄ« mēs paaugstinām Kristu un runājam par viņu ik dienas, mums nevajadzētu bÅ«t akliem attiecÄ«bā uz notikumiem, kas norisināsies uz Zemes pirms Kristus otrās atnākÅ”anas. Mēs gribam bÅ«t gatavi, bÅ«t apslēpti KristÅ« un sagatavot pārējos brÄ«dim, kad ViņŔ atklāsies savā godÄ«bā. Grāmata ā€œLielā cīņaā€ ir ā€œpēdējā brÄ«dinājuma vēsts pasauleiā€, kas ā€œir pasniegta daudz skaidrāk nekā jebkurā citā manā grāmatā.ā€ (Colporteur Ministry, 127).

Es domāju, ka pati grāmatas autore uz Å”o jautājumu sniedz vislabāko atbildi. Elena Vaita raksta, ka tādas grāmatas kā ā€œā€œSentēvi un pravieÅ”iā€, Daniēla un Atklāsmes grāmata, un ā€œLielā cīņaā€ Å”obrÄ«d ir nepiecieÅ”amas kā nekad iepriekÅ”. Tām jātiek plaÅ”i izplatÄ«tām, jo patiesÄ«bas, ko tās uzsver, atvērs daudzas neredzÄ«gas acisā€ (Last Day Events, 89). Citiem vārdiem, caur grāmatu ā€œLielā cīņaā€ un pārējām minētajām grāmatām ā€œpatiesÄ«ba aizsniegs daudzus prātusā€. (Turpat.)

Kādi ir Adventistu baznīcas lielākie izaicinājumi Ŕajā laikā?

Kad mēs strauji tuvojamies pravietiskajam laika posmam, par kuru pravietoja Jēzus un BÄ«beles pravieÅ”i, SeptÄ«tās dienas adventistu baznÄ«ca Å”odien saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Ir vietēja rakstura izaicinājumi, un ir izaicinājumi, kas skar visus globāli. Es negribētu veidot sarakstu, uzskaitot visus izaicinājumus pēc kārtas. Ä»aujiet vien minēt draudzes remdeno stāvokli, kas atklāts Atklāsmes 3:15-18. Tas attiecas uz nominālismu, kas dziļi iesakņojies nemitÄ«gā aizņemtÄ«bā visur un vienmēr, tikai ne personiskā, Ä£imenes un kopējā pielÅ«gsmē. Rezultātā BÄ«bele netiek pētÄ«ta pienācÄ«gā veidā, un PravieÅ”a Gara darbi tiek ignorēti. Nav brÄ«nums, ka Ŕādu cilvēku garÄ«gums cieÅ” neveiksmi, orientācija uz misiju mazinās, un pasaulÄ«gums izmaina paÅ”u bÅ«tÄ«bu tam, ko nozÄ«mē bÅ«t septÄ«tās dienas adventistam. VienÄ«gās zāles, ko Jēzus piedāvā Å”ai draudzei, ir iekarsties un atgriezties, un atdarÄ«t savas sirds durvis, lai Kristus varētu ienākt un tur mājot. (Atkl. 3:19,20)

Kā Jūs definētu, kas pēc būtības ir trīs eņģeļu vēsts, kas mums jāsludina?

TrÄ«s eņģeļu vēsts ir unikāla vēsts, kas tiek pasludināta visā pasaulē pirms Kristus otrās atnākÅ”anas (Atkl. 14:6-11). Tā aicina cilvēkus pielÅ«gt Kungu, kurÅ” ir vienÄ«gais RadÄ«tājs. Tajā paŔā laikā tā brÄ«dina ticÄ«gos par krituÅ”o Bābeli, lai tos pasargātu no lÄ«dzdalÄ«bas viņas garÄ«gajā netiklÄ«bā. Un visbeidzot tiek dots brÄ«dinājums par zvēra pielÅ«gsmi un viņa zÄ«mes saņemÅ”anu. TrÄ«s eņģeļu vēsts bÅ«tÄ«ba ir sagatavot cilvēkus un vērst viņu uzmanÄ«bu uz vienÄ«gā, patiesā RadÄ«tāja pielÅ«gsmi. TrÄ«s eņģeļu vēsts ir garÄ«gi bagātinoÅ”a pēc savas dabas, mērÄ·a un funkcijas. Un tā ir orientēta uz misiju, lai ikviens ticÄ«gais var kļūt par tās svētÄ«bu dalÄ«bnieku, kļūstot par svētÄ«bu citiem.

Kādi būtu jūsu praktiskie ieteikumi ticības izaugsmei?

Atbilde slēpjas paŔā jautājumā. Praktiskais padoms, ko vēlētos ieteikt katram ticÄ«gajam, ir ticēt un gÅ«t pilnÄ«gu paļāvÄ«bu un uzticēŔanos Kristum un Viņa glābjoÅ”ajam darbam mÅ«su katra labā (1Jāņa 1:7), jo tikai pateicoties Viņam mums ir mūžīgā dzÄ«vÄ«ba (Jāņa 3:16). Sākumā Ŕī ticÄ«ba var bÅ«t maza, bet lai tā nepaliek Å”ajā lÄ«menÄ«. Praktizējiet to ik dienas. Lai Jēzus kļūst par jÅ«su personÄ«go Glābēju, Draugu un Kungu.
Ā 
Tādēļ dzÄ«vojiet Gara dzÄ«vi. Bez Svētā Gara atjaunojoŔā spēka jÅ«su dzÄ«ve nevar pat sākties (Jāna 3:5, 14:17, 16:13). Tajā paŔā laikā dzÄ«vojiet mÄ«lestÄ«bas un vienotÄ«bas dzÄ«vi. KristieÅ”a dzÄ«ve ir atjaunota dzÄ«ve vienotÄ«bā ar Dievu un lÄ«dzcilvēkiem. Vēl vairāk, dzÄ«vojiet dzÄ«vi, studējot Dieva Vārdu un lasot PravieÅ”a Gara liecÄ«bas. Lai inspirētie raksti jÅ«s vada pie Golgātas (Mt. 4:4, Rom. 10:17, Kol. 3:16). DzÄ«vojiet arÄ« lÅ«gÅ”anu un garÄ«go cīņu dzÄ«vi. Sarunājieties ar Dievu katrā savas dzÄ«ves solÄ«, kā Pāvils to atgādina, sakot- ā€œlÅ«dziet bez mitēŔanāsā€ (1Tes. 5:17), un apvelciet jau labi pārbaudÄ«to bruņojumu, lai stātos pretÄ« ienaidniekam (Ef. 6:13-18). Turklāt dzÄ«vojiet dzÄ«vi, kas nes augļus. Tas iespējams vienÄ«gi, paliekot KristÅ« (Jāņa 15:4). Un visbeidzot, dzÄ«vojiet pielÅ«gsmes, liecināŔanas un cerÄ«bas dzÄ«vi. Jo vairāk jÅ«s pieaugat pielÅ«gsmē, studijās un sadraudzÄ«bā, jo vairāk jÅ«s augat ticÄ«bā. Ā (Seventh-day Adventists Believe, 149-162).

Ko Jūs novēlētu adventistu draudzēm Latvijā?

Manas ilgas un mana lÅ«gÅ”ana par maniem brāļiem un māsām Latvijā ir pastāvÄ«gi mājot JēzÅ« KristÅ«. Tas jÅ«s aizvedÄ«s lÄ«dz garÄ«gās pieredzes kalna paÅ”ai virsotnei, kur jÅ«s staigāsit kopā ar Dievu lÄ«dzÄ«gi Ēnoham. Ä»aujiet man to noslēgt ar Pāvila atgādinājumu: ā€œBeidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas Ŕķīsts, kas patÄ«kams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!ā€ (Fil. 4:8)

Video

Sprediķi un raidījumi no Adventistu Baznīcas.

Visi video

Audio

Sprediķu un grāmatu audio ieraksti.

Visi audio ieraksti

Saskaņā ar BÄ«beles atklāsmi par Dieva plāna kulmināciju SeptÄ«tās dienas adventisti uzskata Dieva radÄ«bas atjaunoÅ”anu pilnÄ«gā saskaņā ar Viņa nevainojamo gribu un taisnÄ«bu.

Baznīcas iela 12a, Rīga, LV-1010, Latvija

Tālr: (+371) 25717949

E-pasts: birojs@adventisti.lv

© 2026 Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu Savienība. Visas tiesības aizsargātas.