Visi jaunumi
2001. gada 11. septembris: KÄpÄc tÄ notika?
Ja maŔīnai apstÄjas motors, ja sagrÅ«st tilts vai mÄja, ja kaimiÅÅ” uz mani pÄdÄjÄ laikÄ raugÄs nikni, vai nebÅ«tu saprÄtÄ«gi uzdot jautÄjumus: āKÄpÄc tÄ notiek? Kas ir par iemeslu?ā2001. gada 11. septembrÄ« sagruva divas no ievÄrojamÄkajÄm ASV augstceltnÄm, un, Ŕķiet, ka amerikÄÅu ākaimiÅiemā bija padomÄ vÄl tÄlejoÅ”Äki plÄni, kuriem gan pagaidÄm nebija lemts piepildÄ«ties. Vai tÄ vietÄ, lai domÄtu par tÄ«ru atriebÄ«bu, nebÅ«tu laiks uzdot Å”os paÅ”us jautÄjumus: KÄpÄc tÄ notika? KÄpÄc daži cilvÄki bija gatavi skriet ar pieri sienÄ, kolektÄ«vi upurÄt dzÄ«vÄ«bu, lai tikai panÄktu savu? ViÅi bija teroristi, nenoliedzami, bet kÄpÄc viÅi par tÄdiem kļuva? VarbÅ«t ka nelabvÄlÄ«ga bija tÄ vide, tÄ Ä£imene vai tÄ pasaule, kurÄ tiem bija jÄuzaug? ViÅi upurÄjÄs savas mazÄs taisnÄ«bas vÄrdÄ, bet cik liela taisnÄ«ba valdÄ«ja Å”ajos, tagad jau sagruvuÅ”ajos tirdzniecÄ«bas namos? Cik lielas taisnÄ«bas vÄrdÄ Å”odien pasaulÄ dažÄdÄs struktÅ«rÄs notiek tÄ dÄvÄtÄ globalizÄcija?Ā Lai arÄ« kÄ to sauktu teorÄtiski, praktiski globalizÄcija nozÄ«mÄ vienÄ«gi to, ka tiem, kam bija vara, tagad tÄs bÅ«s vÄl vairÄk, un tiem, kam bija bagÄtÄ«ba, tagad tÄ bÅ«s vÄl lielÄka, bet pÄrÄjiem, gan privÄti, gan starpvalstu mÄrogÄ vienkÄrÅ”i jÄpacieÅ”. Paliek tikai jautÄjums: cik ilgi var turpinÄties tÄda savstarpÄja sapratne?Ā KÄdu lomu Å”eit cilvÄkiem pienÄktos ierÄdÄ«t Dievam? Ja Kristus kÄdreiz, runÄjot uz ļaudÄ«m, atļÄvÄs izteikties, ka ājÅ«su galvas mati visi ir skaitÄ«tiā (Mat. 10:30), vai tad mÄs varÄtu pieÅemt, ka tÅ«kstoÅ”iem cilvÄku bojÄeja Å ujorkÄ notika bez ViÅa ziÅas? Dievs noteikti nav vainÄ«gs, bet tÄ kÄ mÄs uzskatÄm, ka ViÅÅ” ir visspÄcÄ«gs un varÄja Å”o traÄ£Ädiju novÄrst, tad ViÅÅ” tomÄr ir uzÅÄmies atbildÄ«bu. PatiesÄ«bÄ Dievs atbildÄ«bu par konfliktiem virs Zemes ir uzÅÄmies jau pirms 6000 gadiem, kad atļÄva grÄkam turpinÄties. DabÄ«gi, ka katrai daudzmaz iejÅ«tÄ«gai sirdij vienmÄr ir bijis un bÅ«s žÄl citu cilvÄku, kas mirst traÄ£iskÄ nÄvÄ, bet nekad nedrÄ«kstÄtu aizmirst, ka arÄ« Dieva žÄlastÄ«bai vienmÄr ir bijuÅ”as un bÅ«s savas robežas.PaÅ”reizÄjo notikumu labÄkas izpratnes dÄļ atcerÄsimies kaut vai faktu, ka Kungs savÄ laikÄ āvisvarmÄcÄ«gÄkos tautu starpÄā (Ec. 28: 7), tas ir, babilonieÅ”us izlietoja ne tikai citu pagÄnu tautu pazemoÅ”anai, bet arÄ« savu izredzÄto ļaužu pÄrmÄcÄ«Å”anai. ViÅÅ” atļÄva, lai Babilonijas karaspÄks izposta JeruzÄlemi un israÄlieÅ”us aizved gÅ«stÄ uz sveÅ”u zemi.Lai nu kam, bet amerikÄÅiem kÄ kristÄ«gas zemes pÄrstÄvjiem vajadzÄtu saprast, ka arÄ« Å”odien pasauli pÄrvalda Dievs. ViÅÅ” zinÄja, uz ko ir spÄjÄ«gi teroristi, bet tikpat labi ViÅÅ” redzÄja un sekoja lÄ«dzi netaisnÄ«bai, kas valdÄ«ja Å”ajos tirdzniecÄ«bas namos un tai netaisnÄ«bai, kÄdai pakļauti citi cilvÄki turpat, dažus kvartÄlus tÄlÄk, Å ujorkas graustu rajonos. Lasot SvÄtos Rakstus, nekad nevajadzÄtu pieÅemt tikai to, kas mums patÄ«k, bet ieklausÄ«ties visÄs kopsakarÄ«bÄs. Ne jau par velti Elena Vaita kÄdreiz izsaucÄs:Ā āAk, kaut Dieva ļaudÄ«m bÅ«tu kaut kÄda izpratne par tÅ«kstoÅ”iem pilsÄtÄm draudoÅ”o iznÄ«cÄ«bu, kas tagad gandrÄ«z pilnÄ«bÄ nodevuÅ”Äs elku kalpÄ«bai.āĀ ( PÄdÄjo dienu notikumi, 101.lpp.) Vai Dievs nav izteicies pietiekoÅ”i skaidri, liekot JÄkabam paziÅot:āNu tad, bagÄtnieki, raudiet un vaimanÄjiet par tÄm nelaimÄm, kas jums nÄk virsÅ«. (..) Raugi, alga, atrauta strÄdniekiem, kas ir nopļÄvuÅ”i jÅ«su laukus, brÄc, un pļÄvÄju saucieni ir sasnieguÅ”i TÄ Kunga Cebaota ausis. JÅ«s esat virs zemes dzÄ«vojuÅ”i kÄrumÄ un baudÄs, jÅ«s esat savas sirdis barojuÅ”i kaujamai dienai.āĀ (JÄk. 5:1ā5)Zinot, cik grÅ«ti daudziem cilvÄkiem to saprast, Kungs taÄu par Å ujorku bija paskaidrojis vÄl tieÅ”Äk jau pirms 100 gadiem, kad Elena Vaita rakstÄ«ja:āKÄdÄ nakts atklÄsmÄ, atrodoties Å ujorkas pilsÄtÄ, mani aicinÄja aplÅ«kot celtnes, kas stÄvu pÄc stÄva cÄlÄs pretÄ« debesÄ«m. Å Ä«s Äkas bija izsludinÄtas par ugunsdroÅ”Äm, un tÄs bÅ«vÄja Ä«paÅ”nieku un celtnieku pagodinÄÅ”anai. (..) Liela daļa lÄ«dzekļu, ko izlietoja tÄdÄ veidÄ, bija iegÅ«ta izspieÅ”anas un trÅ«cÄ«gÄko izmantoÅ”anas ceļÄ. Ä»audis aizmirsa, ka DebesÄ«s ved pÄrskatu par katru veikalniecisku darÄ«jumu; tur tiek atzÄ«mÄta katra netaisna rÄ«cÄ«ba, katra krÄpÅ”ana. (..) NÄkamajÄ ainÄ es redzÄju ugunsgrÄka trauksmi,(..) liesmas tÄs aprija, it kÄ tÄs bÅ«tu celtas no piÄ·a. UgunsdzÄsÄju maŔīnas pret Å”o postoÅ”o darbu bija bezspÄcÄ«gas, jo apkalpes ar tÄm nevarÄja neko darÄ«t.Nav daudz, pat starp audzinÄtÄjiem un valstsvÄ«riem, kuri izprot iemeslus, kas izsaukuÅ”i paÅ”reizÄjo stÄvokli sabiedrÄ«bÄ. Tie, kas tur valdÄ«bas grožus, nav spÄjÄ«gi atrisinÄt morÄlÄ pagrimuma, nabadzÄ«bas un pieaugoÅ”o noziegumu problÄmas. ViÅi velti pÅ«las darba un veikala darÄ«jumus nostÄdÄ«t uz droÅ”Äka pamata. Ja cilvÄki veltÄ«tu vairÄk uzmanÄ«bas Dieva VÄrda mÄcÄ«bÄm, tad viÅi atrastu atrisinÄjumu savÄm grÅ«tajÄm problÄmÄm.āĀ (LiecÄ«bas draudzei, 9. sÄj. 12., 13. lpp)KÄdus argumentus mÄs varÄtu likt pretÄ« Ŕīm skaidri izteiktajÄm atziÅÄm, kas nu jau ir atraduÅ”as daļÄju piepildÄ«jumu Å ujorkas notikumos? Vai vienkÄrÅ”i gaidÄ«t, kas notiks tÄlÄk? VarbÅ«t turpinÄt runÄt par abstraktu Dieva mÄ«lestÄ«bu, kas nevienam neko nepÄrmet un nevienu nesoda, vai arÄ« skaidri un vÄl vairÄk uzsvÄrt:Ā āNepievilieties! Dievs neļaujas apsmieties! Ko cilvÄks sÄj, to viÅÅ” arÄ« pļaus!ā?Ā Ja adventes tauta Å”odien vÄlas pildÄ«t savu misiju, tad tÄ nevar klusÄt par tai zinÄmo apstÄkļu un laika izpratni, tai jÄbrÄ«dina ļaudis, jo vai tad par Zemes vÄstures pÄdÄjo dienu notikumiem mÄs sÄksim runÄt tikai pÄc to piepildÄ«Å”anÄs? KÄda tad tam vairs bÅ«s nozÄ«me?
2001. gada 11. septembrÄ« sagruva divas no ievÄrojamÄkajÄm ASV augstceltnÄm, un, Ŕķiet, ka amerikÄÅu ākaimiÅiemā bija padomÄ vÄl tÄlejoÅ”Äki plÄni, kuriem gan pagaidÄm nebija lemts piepildÄ«ties. Vai tÄ vietÄ, lai domÄtu par tÄ«ru atriebÄ«bu, nebÅ«tu laiks uzdot Å”os paÅ”us jautÄjumus: KÄpÄc tÄ notika? KÄpÄc daži cilvÄki bija gatavi skriet ar pieri sienÄ, kolektÄ«vi upurÄt dzÄ«vÄ«bu, lai tikai panÄktu savu? ViÅi bija teroristi, nenoliedzami, bet kÄpÄc viÅi par tÄdiem kļuva? VarbÅ«t ka nelabvÄlÄ«ga bija tÄ vide, tÄ Ä£imene vai tÄ pasaule, kurÄ tiem bija jÄuzaug? ViÅi upurÄjÄs savas mazÄs taisnÄ«bas vÄrdÄ, bet cik liela taisnÄ«ba valdÄ«ja Å”ajos, tagad jau sagruvuÅ”ajos tirdzniecÄ«bas namos? Cik lielas taisnÄ«bas vÄrdÄ Å”odien pasaulÄ dažÄdÄs struktÅ«rÄs notiek tÄ dÄvÄtÄ globalizÄcija?Ā
Lai arÄ« kÄ to sauktu teorÄtiski, praktiski globalizÄcija nozÄ«mÄ vienÄ«gi to, ka tiem, kam bija vara, tagad tÄs bÅ«s vÄl vairÄk, un tiem, kam bija bagÄtÄ«ba, tagad tÄ bÅ«s vÄl lielÄka, bet pÄrÄjiem, gan privÄti, gan starpvalstu mÄrogÄ vienkÄrÅ”i jÄpacieÅ”. Paliek tikai jautÄjums: cik ilgi var turpinÄties tÄda savstarpÄja sapratne?Ā
KÄdu lomu Å”eit cilvÄkiem pienÄktos ierÄdÄ«t Dievam? Ja Kristus kÄdreiz, runÄjot uz ļaudÄ«m, atļÄvÄs izteikties, ka ājÅ«su galvas mati visi ir skaitÄ«tiā (Mat. 10:30), vai tad mÄs varÄtu pieÅemt, ka tÅ«kstoÅ”iem cilvÄku bojÄeja Å ujorkÄ notika bez ViÅa ziÅas? Dievs noteikti nav vainÄ«gs, bet tÄ kÄ mÄs uzskatÄm, ka ViÅÅ” ir visspÄcÄ«gs un varÄja Å”o traÄ£Ädiju novÄrst, tad ViÅÅ” tomÄr ir uzÅÄmies atbildÄ«bu. PatiesÄ«bÄ Dievs atbildÄ«bu par konfliktiem virs Zemes ir uzÅÄmies jau pirms 6000 gadiem, kad atļÄva grÄkam turpinÄties. DabÄ«gi, ka katrai daudzmaz iejÅ«tÄ«gai sirdij vienmÄr ir bijis un bÅ«s žÄl citu cilvÄku, kas mirst traÄ£iskÄ nÄvÄ, bet nekad nedrÄ«kstÄtu aizmirst, ka arÄ« Dieva žÄlastÄ«bai vienmÄr ir bijuÅ”as un bÅ«s savas robežas.
PaÅ”reizÄjo notikumu labÄkas izpratnes dÄļ atcerÄsimies kaut vai faktu, ka Kungs savÄ laikÄ āvisvarmÄcÄ«gÄkos tautu starpÄā (Ec. 28: 7), tas ir, babilonieÅ”us izlietoja ne tikai citu pagÄnu tautu pazemoÅ”anai, bet arÄ« savu izredzÄto ļaužu pÄrmÄcÄ«Å”anai. ViÅÅ” atļÄva, lai Babilonijas karaspÄks izposta JeruzÄlemi un israÄlieÅ”us aizved gÅ«stÄ uz sveÅ”u zemi.
Lai nu kam, bet amerikÄÅiem kÄ kristÄ«gas zemes pÄrstÄvjiem vajadzÄtu saprast, ka arÄ« Å”odien pasauli pÄrvalda Dievs. ViÅÅ” zinÄja, uz ko ir spÄjÄ«gi teroristi, bet tikpat labi ViÅÅ” redzÄja un sekoja lÄ«dzi netaisnÄ«bai, kas valdÄ«ja Å”ajos tirdzniecÄ«bas namos un tai netaisnÄ«bai, kÄdai pakļauti citi cilvÄki turpat, dažus kvartÄlus tÄlÄk, Å ujorkas graustu rajonos. Lasot SvÄtos Rakstus, nekad nevajadzÄtu pieÅemt tikai to, kas mums patÄ«k, bet ieklausÄ«ties visÄs kopsakarÄ«bÄs. Ne jau par velti Elena Vaita kÄdreiz izsaucÄs:Ā āAk, kaut Dieva ļaudÄ«m bÅ«tu kaut kÄda izpratne par tÅ«kstoÅ”iem pilsÄtÄm draudoÅ”o iznÄ«cÄ«bu, kas tagad gandrÄ«z pilnÄ«bÄ nodevuÅ”Äs elku kalpÄ«bai.āĀ ( PÄdÄjo dienu notikumi, 101.lpp.) Vai Dievs nav izteicies pietiekoÅ”i skaidri, liekot JÄkabam paziÅot:
āNu tad, bagÄtnieki, raudiet un vaimanÄjiet par tÄm nelaimÄm, kas jums nÄk virsÅ«. (..) Raugi, alga, atrauta strÄdniekiem, kas ir nopļÄvuÅ”i jÅ«su laukus, brÄc, un pļÄvÄju saucieni ir sasnieguÅ”i TÄ Kunga Cebaota ausis. JÅ«s esat virs zemes dzÄ«vojuÅ”i kÄrumÄ un baudÄs, jÅ«s esat savas sirdis barojuÅ”i kaujamai dienai.āĀ (JÄk. 5:1ā5)
Zinot, cik grÅ«ti daudziem cilvÄkiem to saprast, Kungs taÄu par Å ujorku bija paskaidrojis vÄl tieÅ”Äk jau pirms 100 gadiem, kad Elena Vaita rakstÄ«ja:
āKÄdÄ nakts atklÄsmÄ, atrodoties Å ujorkas pilsÄtÄ, mani aicinÄja aplÅ«kot celtnes, kas stÄvu pÄc stÄva cÄlÄs pretÄ« debesÄ«m. Å Ä«s Äkas bija izsludinÄtas par ugunsdroÅ”Äm, un tÄs bÅ«vÄja Ä«paÅ”nieku un celtnieku pagodinÄÅ”anai. (..) Liela daļa lÄ«dzekļu, ko izlietoja tÄdÄ veidÄ, bija iegÅ«ta izspieÅ”anas un trÅ«cÄ«gÄko izmantoÅ”anas ceļÄ. Ä»audis aizmirsa, ka DebesÄ«s ved pÄrskatu par katru veikalniecisku darÄ«jumu; tur tiek atzÄ«mÄta katra netaisna rÄ«cÄ«ba, katra krÄpÅ”ana. (..) NÄkamajÄ ainÄ es redzÄju ugunsgrÄka trauksmi,(..) liesmas tÄs aprija, it kÄ tÄs bÅ«tu celtas no piÄ·a. UgunsdzÄsÄju maŔīnas pret Å”o postoÅ”o darbu bija bezspÄcÄ«gas, jo apkalpes ar tÄm nevarÄja neko darÄ«t.
Nav daudz, pat starp audzinÄtÄjiem un valstsvÄ«riem, kuri izprot iemeslus, kas izsaukuÅ”i paÅ”reizÄjo stÄvokli sabiedrÄ«bÄ. Tie, kas tur valdÄ«bas grožus, nav spÄjÄ«gi atrisinÄt morÄlÄ pagrimuma, nabadzÄ«bas un pieaugoÅ”o noziegumu problÄmas. ViÅi velti pÅ«las darba un veikala darÄ«jumus nostÄdÄ«t uz droÅ”Äka pamata. Ja cilvÄki veltÄ«tu vairÄk uzmanÄ«bas Dieva VÄrda mÄcÄ«bÄm, tad viÅi atrastu atrisinÄjumu savÄm grÅ«tajÄm problÄmÄm.āĀ (LiecÄ«bas draudzei, 9. sÄj. 12., 13. lpp)
KÄdus argumentus mÄs varÄtu likt pretÄ« Ŕīm skaidri izteiktajÄm atziÅÄm, kas nu jau ir atraduÅ”as daļÄju piepildÄ«jumu Å ujorkas notikumos? Vai vienkÄrÅ”i gaidÄ«t, kas notiks tÄlÄk? VarbÅ«t turpinÄt runÄt par abstraktu Dieva mÄ«lestÄ«bu, kas nevienam neko nepÄrmet un nevienu nesoda, vai arÄ« skaidri un vÄl vairÄk uzsvÄrt:Ā āNepievilieties! Dievs neļaujas apsmieties! Ko cilvÄks sÄj, to viÅÅ” arÄ« pļaus!ā?Ā
Ja adventes tauta Å”odien vÄlas pildÄ«t savu misiju, tad tÄ nevar klusÄt par tai zinÄmo apstÄkļu un laika izpratni, tai jÄbrÄ«dina ļaudis, jo vai tad par Zemes vÄstures pÄdÄjo dienu notikumiem mÄs sÄksim runÄt tikai pÄc to piepildÄ«Å”anÄs? KÄda tad tam vairs bÅ«s nozÄ«me?
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...