Lomalindas universitÄtes zinÄtnieki lÄ«dzdala pÄrsteidzoÅ”us rezultÄtus par dzÄ«vesspÄku.Ā
Ronda Spensera-Huanga (Spencer-Hwang) pÄrÄ£ÄrbÄs par Ärstu āpirÄtuā un dejoja uz pamatskolas skatuves, lai piesaistÄ«tu bÄrnus un viÅu vecÄkus pieteikties veselÄ«bas pÄtÄ«jumam.
Lomalindas universitÄtes zinÄtnieki lÄ«dzdala pÄrsteidzoÅ”us rezultÄtus par dzÄ«vesspÄku
Ā
Ronda Spensera-Huanga (Spencer-Hwang) pÄrÄ£ÄrbÄs par Ärstu āpirÄtuā un dejoja uz pamatskolas skatuves, lai piesaistÄ«tu bÄrnus un viÅu vecÄkus pieteikties veselÄ«bas pÄtÄ«jumam. Tas bija 2012. gadÄ, un viÅa izmantoja 2 miljonu dotÄciju no
First Five Riverside Commission, lai nodroÅ”inÄtu izglÄ«tÄ«bas pakalpojumus un vadÄ«tu pÄtÄ«jumu ar 10 000 bÄrniem un Ä£imenÄm Riversaidas apgabalÄ KalifornijÄ, ASV, pÄtot, kÄpÄc Å”ajÄ kopienÄ ir tik bieži sastopami astmas gadÄ«jumi un kÄ varÄtu risinÄt veselÄ«bas jautÄjumu.
Ā
Bet pÄtÄ«juma laikÄ Spensera-Huanga drÄ«z saprata, ka Riversaidas bÄrniem ir ne tikai astma, bet arÄ« hroniskas saslimÅ”anas. ViÅa arÄ« sÄka saprast, kas Ŕīm Ä£imenÄm ik dienas rada stresu ā nabadzÄ«ba, uztraukums, palikÅ”ana bez dzÄ«vesvietas, izjukuÅ”Äs Ä£imenes un daudz kas cits.
Ā
Lomalindas universitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas skolas asociÄtÄ profesore Spensera-Huanga un pÄtniece skolas Kopienas veselÄ«bas centrÄ saka, ka ir arvien vairÄk pierÄdÄ«jumu, kas saista plaÅ”a spektra stresa veidus, ko cilvÄks piedzÄ«vo bÄrnÄ«bÄ, ar hronisku saslimÅ”anu attÄ«stīŔanos pieauguÅ”Ä vecumÄ, tÄdÄjÄdi samazinot mūža ilgumu.
Ā
ViÅa norÄda uz Vincentu Felitti (Vincent Felitti), kas 1998. gadÄ publicÄja pÄrsteidzoÅ”u pÄtÄ«jumu, kas parÄda saistÄ«bu starp to, ko viÅÅ” nosauca par ānelabvÄlÄ«gu bÄrnÄ«bas pieredziā vai NBP un veselÄ«bas stÄvokli pieauguÅ”Ä vecumÄ. Felitti darbs parÄda, ka nesamazinÄta, bieža cilvÄka stresa reakcijas sistÄmas aktivizÄÅ”ana var kļūt toksiska, ar potenciÄlu izraisÄ«t nelabvÄlÄ«gas bioloÄ£iskas izmaiÅas. Felitti strÄdÄja kopÄ ar Kaiseru Permanenti (Kaiser Permanente) un sadarbojÄs ar SlimÄ«bu kontroles centriem.
Ā
VeselÄ«ba un nelabvÄlÄ«ga bÄrnÄ«bas pieredze
Ā
PÄtnieki ir definÄjuÅ”i NBP kÄ traumÄjoÅ”us notikumus, tÄdus kÄ nabadzÄ«ba, Ä£imenes problÄmas, ieskaitot ŔķirÅ”anos un viena vecÄka Ä£imenes, vecÄka mentÄlÄ veselÄ«ba, vardarbÄ«ba, kaimiÅu vai reÄ£ionÄla vardarbÄ«ba, alkohola vai narkotiku lietoÅ”ana vai vecÄku apcietinÄÅ”ana.
Ā
āJo vairÄk Å”Ädu notikumu dzÄ«ves laikÄ, jo lielÄka iespÄjamÄ«ba, ka attÄ«stÄ«ties hroniskas saslimÅ”anas pieauguÅ”Ä vecumÄ,ā saka Spensera - Huanga. āVairÄk nekÄ divÄm treÅ”daļÄm pieauguÅ”o ir vismaz viena nelabvÄlÄ«ga pieredze bÄrnÄ«bÄ. Un 46% bÄrnu ir pÄrcietuÅ”i vismaz vienu NBP.ā
Ā
Spensera-Huanga saka, ka NBP var izraisÄ«t hronisku iekaisumu cilvÄka Ä·ermenÄ«, un Å”Äda veida iekaisums ir veicinoÅ”ais faktors daudzu hronisku saslimÅ”anu attÄ«stÄ«bai, tÄdÄm kÄ sirds asinsvadu slimÄ«ba, mentÄlas problÄmas, vÄzis, diabÄts un citi stÄvokļi, kas var saÄ«sinÄt cilvÄka mūžu. Bez tam, NBP un ar to saistÄ«tais stress padara cilvÄku pat vÄl uzÅÄmÄ«gÄku pret citiem kaitÄ«giem vides faktoriem, piemÄram, gaisa piesÄrÅojums.
Ā
PÄtÄ«jums ar 7-8 gadus veciem bÄrniem, kas nÄca no vardarbÄ«gÄm Ä£imenÄm, parÄda ievÄrojamu iekaisuma pazÄ«mju daudzumu, salÄ«dzinot ar bÄrniem no nevardarbÄ«gÄm Ä£imenÄm, viÅa saka. ViÅa un viÅas komanda jau tagad redz bÄrnos notiekam nelabvÄlÄ«gas bioloÄ£iskas izmaiÅas. IedzÄ«votÄjos ar zemiem ienÄkumiem, ko viÅa sasniedz ar
First Five programmas palÄ«dzÄ«bu, viÅa ir novÄrojusi stresa veidoÅ”anos no paaudzes paaudzÄ. ViÅa arÄ« uzskata NBP ietekmes mazinÄÅ”anu par vienu no galvenajiem veselÄ«bas izaicinÄjumiem valstÄ«.
āKÄ pÄtniece un mamma es jutu, ka kaut kas ir jÄdara,ā viÅa saka.
Ā
Adventistu simtgadnieku noslÄpums
Ā
Spensera-Huanga izmantoja Lomalindas ZilÄs zonas statusu, lai paskatÄ«tos uz jautÄjumu no jaunas perspektÄ«vas. PilsÄta ir mÄjas daudziem simtgadniekiem, un viÅa nolÄma sÄkt pÄtÄ«t viÅu dzÄ«ves cikla otru galu, lai redzÄtu, ko mÄs varam no tÄ mÄcÄ«ties. āVai viÅi ir attÄ«stÄ«juÅ”i dzÄ«vesspÄku pÄc NBP? Un vai bez individuÄla dzÄ«vesspÄka ir iespÄjamas arÄ« kopienas, kas veicina to?ā viÅa jautÄja.
Ā
ViÅa kopÄ ar brÄ«vprÄtÄ«gajiem pieÅÄma, ka simtgadnieki ir grupa, kurai ir bijusi vieglÄka dzÄ«ve, bet viÅus sagaidÄ«ja pÄrsteigums.
Ā
āPatiesÄ«bÄ mÅ«su simtgadnieki bija piedzÄ«vojuÅ”i ÄrkÄrtÄ«gi daudz NBP,ā Spensera-Huanga saka.
āViÅiem vidÄji bija Äetras NBP ā vienam pat bija seÅ”as. PÄtÄ«jums parÄda, ka seÅ”as NBP samazina mūža ilgumu par 20 gadiem!ā
Ā
Tikai divi simtgadnieki, kas tika intervÄti, bija dzimuÅ”i ASV. Grupa bija Ä£enÄtiski atŔķirÄ«ga un piedzÄ«voja dažÄdas NBP, atkarÄ«bÄ no tÄ, kur viÅi bija auguÅ”i. KÄ Lomalindas simtgadnieki pÄrvarÄja nelabvÄlÄ«gÄs pieredzes sekas?
Ā
āTas, ko viÅi lÄ«dzdalÄ«ja, bija Å”Äda veida vienkÄrÅ”a kinÄtiska dzÄ«ve,ā Spensera-Huanga saka.
āViÅi pavadÄ«ja laiku dabÄ, bieži vien tÄpÄc, ka viÅu Ä£imenes bija zemnieki. Tie bija aktÄ«vi cilvÄki. ViÅi arÄ« baudÄ«ja spÄcÄ«gas sociÄlÄs saites ar Ä£imeni un draugiem. ViÅu uzturÄ bija daudz augļu un dÄrzeÅu, nedaudz gaļas, uzturs nÄca no paÅ”u saimniecÄ«bas.
Ā
āViÅi visi neuzauga kÄ adventisti, bet visi nÄca no reliÄ£iskÄm Ä£imenÄm,ā teica Spensera-Huanga. āKaut kÄdÄ dzÄ«ves posmÄ viÅi visi nonÄca SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzÄ.ā
Ā
Koncepts, ko sauc āiekaisuma teorijaā (āinflammaging theoryā) paredz, ka, lai arÄ« kÄdi soļi tiek sperti, lai samazinÄtu sistÄmisku iekaisumu cilvÄka Ä·ermenÄ«, tie ļaus cilvÄkam dzÄ«vot ilgÄk un labÄk. Spensera-Huanga saka, ka ir divi ceļi, kÄ tikt galÄ ar NBP radÄ«to sistÄmisko iekaisumu ā samazinÄt NBP skaitu vai mÄ«kstinÄt NBP ietekmi.
Ā
āIr skaidrs, ka mÄs nekad nespÄsim pilnÄ«bÄ izslÄgt tÄdas lietas kÄ nabadzÄ«ba, vardarbÄ«ba, izjukuÅ”as Ä£imenes vai Ä·Ä«miska vardarbÄ«ba,ā saka Spensera-Huanga. āBet mÅ«su simtgadnieku dzÄ«ves parÄda, ka ir iespÄjams samazinÄt bÄrnÄ«bÄ uzkrÄto negatÄ«vo reakciju. Tas noteikti bÅ«tu interesants tÄlÄkais pÄtÄ«jums mÅ«su iestÄdÄ.ā
Ā
āMÄs nezinÄm nevienu pÄtÄ«jumu ZilajÄ zonÄ, kas bÅ«tu veikts par NBP, mūža ilgumu un iekaisuma mazinÄÅ”anu,ā saka Spensera-Huanga. āLomalindai vajadzÄtu bÅ«t zinÄmai kÄ kopienai ar dzÄ«vesspÄku.ā
Ā
Adventistu priekŔrocība
Ā
Adventistu dzÄ«vesveids bieži sabiedrÄ«bai tiek atklÄts kÄ individuÄlu veselÄ«bas ieradumu sÄrija ā uzturs, kustÄ«bas, svaigs gaiss un saules gaisma. Spensera-Huanga dod priekÅ”roku integrÄtÄkai metodei.
Ā
āNevienam nav laika ikdienÄ domÄt par visiem dzÄ«vesveida faktoriem individuÄli,ā viÅa saka.
āAdventistu dzÄ«vesveids saliek kopÄ daudzus faktorus sinerÄ£Ätiski. Es nezinu nevienu, kas var bÅ«t perfekts visos veselÄ«bas principos. Holistiska pieeja ļauj dzÄ«vot dzÄ«vi, nevis ievÄrot formulu.ā
Ā
Spensera-Huanga Å”obrÄ«d raksta grÄmatu vecÄkiem par to, kÄ ieviest Ä£imenes dzÄ«vÄ simtgadnieku noslÄpumus.
Ā
āSkatoties uz jaunÄkÄm Ä£imenÄm, tu redzi, ka mazinÄs vÄrtÄ«ba tÄm lietÄm, kas bija svarÄ«gas simtgadniekiem,ā viÅa saka. āMÅ«sdienÄs nav tÄdas apstÄÅ”anÄs laikÄ. Nav laika bÄrniem, tikai nežÄlÄ«gs Ätrums.ā
Ā
Spensera-Huanga uzskata, ka daudziem no mums ir jÄpÄrvÄrtÄ izvÄles, ko mÄs izdarÄm, un jÄsÄk vairÄk vÄrtÄt kopÄ ar Ä£imeni pavadÄ«tais laiks. āÄ¢imenÄm vajadzÄtu ieplÄnot vienkÄrÅ”u laika pavadīŔanu dabÄ, kopÄ«gi gatavojot vienkÄrÅ”as maltÄ«tes mÄjÄs, nevis pirkt gatavu Ädienu,ā viÅa saka.
Ā
Tagad viÅa meklÄ veidus, kÄ radoÅ”i lÄ«dzdalÄ«t Å”o informÄciju sabiedrÄ«bai.
Ā
āMans sapnis ir izveidot bÄrnu centru LomalindÄ, lai vadÄ«tu iepriekÅ” nebijuÅ”us pÄtÄ«jumus un nodroÅ”inÄtu pakalpojumus,ā viÅa saka. āArÄ« doties uz citiem ZilÄs zonas reÄ£ioniem pasaulÄ, lai uzzinÄtu, kÄ simtgadnieki Å”ajÄs vietÄs ir tikuÅ”i galÄ ar stresu, ko viÅi ir piedzÄ«vojuÅ”i kÄ bÄrni.ā
Ā
Lerijs Bekers, Lomalindas universitÄtes ziÅas
Ā
Avots:
Adventsit Review