TV Adventistu baznīcā

27. februāris ir iegājis Latvijas Adventistu vēsturē kā diena, kad pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma mūsu dievkalpojums tika atkal translēts Latvijas TV-1. Skaists un svētīgs dievkalpojums: Dieva vārds, kas saprotami uzrunāja ikvienu, brīnišķīga mūzika – un tas viss koncentrēti, īsā laikā – 1 stundā.

Vēlāk skatoties pārraidi, pārņem prieks par paveikto un gandarījums, ka arī mēs varam slavēt Dievu kopā ar TV skatītājiem visā Latvijā. Varbūt arī mums pašiem bija nepieciešams šāds dievkalpojums, lai it kā paraudzītos uz sevi no malas, ieraudzītu savu draudzi pavisam savādākā gaismā. Jo mums taču ir ko teikt, mums ir ko parādīt un mums nav par ko kaunēties. 

Un varbūt gluži tāpat kā mēs aicinājām savus draugus skatīties TV ierakstu, mums būs pamudinājumus turpmāk vairāk aicināt savus draugus un paziņas apmeklēt klātienē mūsu dievkalpojumus.

Uz sarunu pēc ieraksta aicinājām Latvijas Televīzijas Reliģisko raidījumu producenti Daci Kudiņu un Rīgas 1. draudzes mācītāju Vilni Latgali.


Saruna ar Daci Kudiņu:

– Kā jūs jutāties šeit, pirmo reizi filmējot?

– Šeit mums tā bija pirmā reize, un jāsaka, ka viss noritēja normāli. Žēl, ka nebijām gatavi tam, ka priekšā tiek aicināti bērniņi un mācītāju nenodrošinājām ar atsevišķu pārnēsājamu mikrofonu. Dievkalpojums ļoti labi iekļāvās laikā, pat varbūt nedaudz par ātru beidzās. Tāpēc mēs piefilmējām klāt vēl to, kas it kā nebija vairs paredzēts ierakstam. To darījām, jo vēlāk visu samontējām. Parasti gan šie dievkalpojumi tiek translēti tiešraidē, un tad nekāda montāža nav iespējama. Visam ir jānotiek raiti, korim jābūt priekšā, lai nav jāfilmē tā uznācieni. Taču jūsu gadījumā tiešraide nebija iespējama, jo dievkalpojumus jūs noturat sestdienās.

– Cik liela komanda ir vajadzīga, lai tehniski nodrošinātu šādu televīzijas ierakstu?

– Kad ir tiešraide, tad nepieciešami vismaz 20 darbinieki, bet ierakstā var būt nedaudz mazāk. Tiešraidē vēl vajadzīga papildus tehnika — paraboliskā antena, kas translē signālu uz Zaķusalu. To apkalpo vismaz 3 cilvēki. Šoreiz mums līdzi bija arī elektriķi, jo tā kā šajā dievnamā ir ļoti tālu elektrības pieslēgšanās vieta, mēs atbraucām ar savu dīzeļģeneratoru. Tas visu diezgan sadārdzina, tāpēc būtu vēlams, ka nākotnē jūs novilktu uz pirmo stāvu kārtīgu elektrības kabeli televīzijas vajadzībām.

– Cik daudz cilvēku skatās šīs dievkalpojumu pārraides?

– Skatās ļoti daudzi. Reizēm gadās, ka dievkalpojums no programmas tiek izņemts, jo tajā laikā jārāda kāds cits raidījums, tad cilvēki uzreiz satraukti zvana un prasa, kur palicis dievkalpojums. Starp citu, šo raidījumu var noskatīties arī internetā. Tāpēc mēs ļoti rūpīgi gatavojamies katrai pārraidei, un arī visas baznīcas cenšas maksimāli pielāgoties televīzijas prasībām. Visi plāni un pasākuma norise parasti tiek saskaņota jau nedēļu iepriekš.

– Vai raidījums ir kādreiz piedzīvojis krīzes brīžus?

– Mēs krīzes piedzīvojam pastāvīgi. Katru reizi, kad mainās televīzijas vadība, tā nāk ar jaunām idejām, grib kaut ko mainīt un sašaurināt. Piemēram, raidīt tikai svētku dievkalpojumus, nevis katru svētdienu. Tad mēs sasaucam visu konfesiju bīskapus un turamies pretī. Tā mēs šogad esam izcīnījuši, ka dievkalpojumi var būt katru svētdienu, un arī raidījums “Garīgā dimensija” turpina pastāvēt, kaut arī visai neizdevīgā laikā.

– Vai varam teikt, ka tagad mūsu draudze ir iegājusi šajā televīzijas dievkalpojumu raidījumu apritē?

– Jā, noteikti. Ja, protams, nebūs kaut kādas negaidītas problēmas...


Saruna ar mācītāju Vilni Latgali:

– Adventistu draudzei atkal pēc tik ilga laika radās iespēja translēt savus dievkalpojumus LTV. Patiecoties kam radās šī iespēja?

Es domāju, ka ir vairāki faktori. Noteikti sava loma ir tam, ka pārējās konfesijas un arī masu mediji ir iepazinuši Adventistu draudzi tuvāk. Tas varētu būt Kristīgais radio, ar kuru mēs veiksmīgi sadarbojamies jau ilgāku laiku, un arī dažādi starpkonfesionāli projekti. Tātad mūsu draudze ir novērtēta, ka tā ir piemērota šādiem raidījumiem. Domāju, ka mēs nevaram arī mazināt Dieva un Svētā Gara lomu visā šajā lietā.

– Vai šis bija vienreizējs pasākums, vai turpmāk Adventistu dievkalpojumi tiks translēti regulāri?

– Šogad plānoti ir 2 dievkalpojumi – viens mums tikko bija februārī, otrs ir plānots rudens pusē, oktobrī. Konkrētāk vairāk nekas zināms nav.

– Ko draudzei nozīmē TV ieraksts? Kāda nozīme draudzes dzīvē šādiem dievkalpojumiem?

– Domāju, ka, pirmkārt, draudzei tas ir liels pagodinājums. Tā ir dota iespēja parādīt visiem Latvijas iedzīvotājiem draudzi un to, kā mēs kalpojam Dievam, kā mēs izprotam Bībeles principus un, galu galā, kādi mēs esam kā cilvēki, kā kristieši. Draudzes dzīvē tas ir ļoti mobilizējošs faktors, kurš parāda arī to, ka mums ir iespējas, potences, daudz varoši, talantīgi cilvēki, kurus tiešām būtu grēks neizlietot šādos raidījumos un kuru darbs var nest svētības daudziem cilvēkiem, ne tikai mums, vienai draudzei.

– Dažos vārdos, kā Tu novērtē, vai šis dievkalpojums un ieraksts bija izdevies kā iecerēts?

– Sagatavošanās laiks bija ļoti īss – nepilnas 2 nedēļas, pieredzes arī mums nebija šādu dievkalpojumu veidošanā. Tā ka gatavošanās mums bija ļoti saspringta, ļoti atbildīga, tajā pašā laikā ar Dieva mieru apdvesta, kurā mēs izjutām Dieva vadību un palīdzību. Jo cilvēki nedēļas laikā ir aizņemti citos pienākumos, tomēr pašaizliedzīgi veltīja daudz stundas, veidojot šo dievkalpojumu. Domāju, ka kopējā iecere īstenojās, kaut gan mēs pirms dievkalpojuma nebijām 100% pārliecināti, kā tas viss veidosies un izskatīsies. Tas bija radošs process.

– Vai ir kādas lietas, kuras būtu jāmaina vai jādara savādāk citos ierakstu dievkalpojumos?

– Bija vairākas tehniskas lietas – mikrofoni, zāles apskaņošana. Attiecībā par iesākumu un noslēgumu varētu būt dažādi varianti. Jāiemācās arī gala rezultātus sasniegt jau pirms dievkalpojuma un tad turēties pie stingri nosprausta plāna. Katru reizi jau kaut ko varam veidot savādāk, un lai Dievs mūs vada, ka varam atklāt jaunus talantus un iespējas. Domāju, ka katrs ieraksts jāveido ar savu noskaņu, savu tēmu – katrs dievkalpojums ir kaut kas unikāls. Domāju, ka arī šoreiz noskaņa bija jauka, patīkama, svētīga, un tā bija arī jūtama TV translācijā.

– Vai svētrunas temats “Lielās un mazās lietas” bija izvēlēts īpaši ar kādu domu, vai arī tā bija kārtējā ieplānotā tēma? Manuprāt, svētruna bija ļoti laba, vēsts – skaidra, saprotama un svarīga. Ar kādām domām un ko Tu ņēmi vērā, gatavojoties šim dievkalpojumam?

– Tā bija kārtējā ieplānotā tēma. Bija domas, vai mainīt tēmu un meklēt kādu citu, bet tad sapratu, ka arī šī tēma ir pietiekami interesanta un ar plašām variācijas iespējām, tādēļ es ilgi nedomāju un paliku pie šīs pašas tēmas. Šis dievkalpojums bija īpašs, jo to skatījās dažādi ļaudis; mēs īsti nezinājām, kādi ļaudis to redzēs. Tie arī varēja būt mūsu radinieki, paziņas, darbabiedri, varbūt valdības locekļi, citu konfesiju pārstāvji. Auditorija ir ārkārtīgi plaša, un mums jāizvēlas, ko mēs uzrunājām. Vadījos pēc principa, ka svētrunai ir jābūt pietiekami skaidrai, lai to saprastu piecgadīgs bērns, un tajā jābūt arī kādam domugraudam augsti izglītotam cilvēkam.

– Mums bija lielisks, svētīgs dievkalpojums – 1 stundā tiek iekļauta skaidra vēsts, daudz skaistu dziesmu, lūgšanas, ziņojumi un viss cits, no kā parasti sastāv dievkalpojums. Tātad – mēs varam veidot skaistus dievkalpojumus, iekļaujoties pavisam normālā dievkalpojuma laikā. Arī raugoties uz draudzi – tik disciplinēta, tik klusa tā bija šajā reizē.

– Man šķiet, ka dievkalpojums bija izdevies labs, to atzina daudzi mūsu draudzes locekļi. Arī citi, kuri bija skatījušies raidījumu, atzina, ka bija guvuši labu iedvesmu un priekšstatu par mūsu draudzi. Tiešām, mēs paspējām ļoti labi iekļauties vienā stundā. Un arī tagad, plānojot mūsu draudzes nākotni, domājam, ka dievkalpojumiem jābūt saturā un formā kompaktiem un koncentrētiem, un šis laika faktors ir ļoti svarīgs. Tiešām – vienā stundā var ļoti labi paspēt daudz ko pateikt un padarīt, parādīt. 

Visi cilvēki, kuri kalpoja, darbojās ar brīnišķīgu atdevi, un es esmu ļoti pateicīgs visiem. Bet, protams, nevaram arī aizmirst ikkatru draudzes locekli, katru, kurš bija redzams, jo tas bija mūsu devums, kas bija redzams mūsu sejās, attieksmē, uzmanībā, ar kādu mēs sekojam līdzi, jo tas ietekmē arī TV skatītāju. Draudze bija dzīva, jauna, redzamas bija jaunas sejas, nopietni cilvēki. Normāli cilvēki, kristieši, adventisti – tā ir daļa no sabiedrības. Tā, ka katrs, kurš bija šajā dievnamā, arī ietekmēja dievkalpojuma norisi. Paldies arī tiem, kuri savās mājas vietās aizlūdza. Un Dieva gars bija jūtams šajā dievkalpojumā.

Lai Dievs dod, ka arī turpmāk mēs varam veidot šādus brīnišķīgus dievkalpojumus, kuros mēs varētu dot Latvijas iedzīvotājiem jauku, garīgu iedvesmu