Visi jaunumi
DaudzsievÄ«ba, divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bas un afrikÄÅu kultÅ«ra ā dažas no tÄmÄm nebijuÅ”Ä konferencÄ KenijÄ
14.03.2018
Adventist Review
13 min lasīŔanas laiks
TrÄ«s Äfrikas adventistu reÄ£ioni pulcÄjas, lai runÄtu par grÅ«tiem jautÄjumiem. SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes Ä¢imenes kalpoÅ”anas nodaļas no trim Äfrikas divÄ«zijÄm jeb pasaules reÄ£ioniem pulcÄjÄs 2018. gada 1.-3. martÄ, lai pÄrrunÄtu aktuÄlas un izaicinoÅ”as tÄmas laulÄ«bas un Ä£imenes jomÄ.
TrÄ«s Äfrikas adventistu reÄ£ioni pulcÄjas, lai runÄtu par grÅ«tiem jautÄjumiem.
Ā
SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes Ä¢imenes kalpoÅ”anas nodaļas no trim Äfrikas divÄ«zijÄm jeb pasaules reÄ£ioniem pulcÄjÄs 2018. gada 1.-3. martÄ, lai pÄrrunÄtu aktuÄlas un izaicinoÅ”as tÄmas laulÄ«bas un Ä£imenes jomÄ.
Ā
Adventistu konferenci par dinamiskÄm Ä£imenes attiecÄ«bÄm rÄ«koja pasaules draudzes Ä¢imenes kalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tÄji Villijs un Eleina Oliveri, sadarbÄ«bÄ ar Austrumu CentrÄlÄfrikas (ECD), Rietumu CentrÄlÄfrikas (WAD) un DienvidÄfrikas Indijas okeÄna (SID) divÄ«zijÄm.
Ā
Konference tika rÄ«kota vairÄku iemeslu dÄļ, galvenokÄrt, lai pÄrrunÄtu attiecÄ«bas starp dziļi iesakÅojuÅ”os kultÅ«ru un tradÄ«cijÄm visÄ ÄfrikÄ un BÄ«beles pasaules uzskatu Ä£imenes jautÄjumÄ. āMÄs arvien vairÄk kļūstam kÄ pasaule, nevis kÄ sÄls un gaisma,ā Villijs paskaidroja āAdventist Reviewā. āÅ Ä« ir iespÄja apstÄties un vÄlreiz paskatÄ«ties uz BÄ«beles vÄstÄ«jumu Ä£imenÄm.ā
Ā
āÅ Ä« konference ir svarÄ«ga, jo kultÅ«ra ir ļoti svarÄ«ga mums visiem, neskatoties uz to, no kurienes mÄs esam,ā piebilst Eleina Olivera. āKultÅ«ra parasti nosaka, ko mÄs darÄm, kÄ mÄs uzvedamies, kÄ mÄs pieÅemam lÄmumus, kÄ mÄs dzÄ«vojam savas dzÄ«ves. MÄs runÄjam par laulÄ«bu un Ä£imeni, ā sarunas, kas mums ir Å”ajÄs dienÄs, ir bÅ«tiskas, jo mÅ«su kultÅ«rai ir jÄbÅ«t kristietÄ«bas kultÅ«rai.ā
Ā
Äfrika saka KARIBU!
Ā
Konference, kas notika ECD Äfrikas adventistu universitÄtÄ (AUA), sÄkÄs ar virkni neaizmirstamu sveicienu. Olivers sveicinÄja dalÄ«bniekus svahili valodÄ, sakot ākaribuā, kas nozÄ«mÄ āesiet sveicinÄtiā. Toties ECD prezidents un AUA kanclers Blasious Ruguri iedroÅ”inÄja dalÄ«bniekus āizjust ECD siltumu, mÄ«lestÄ«bu un skaistumuā.
Ā
AUA vicekanclers Delberts Beikers ievadvÄrdos izteica izaicinÄjumu visiem dalÄ«bniekiem. āSanÄkot kopÄ Å”ajÄs dažÄs dienÄs, jums ir iespÄja mÄcÄ«ties, paplaÅ”inÄt redzesloku, un tad jums ir iespÄja sarunÄties savÄ starpÄ,ā teica Beikers. āMÄs ticam, ka Dieva žÄlastÄ«bÄ mÄs dzirdÄsim sarunas par Ä£imenes principiem, kas jÅ«s aizdedzina un rada eksploziju.ā Teds Vilsons, Adventistu vispasaules draudzes prezidents, kopÄ ar sievu Nensiju sveica dalÄ«bniekus video ierakstÄ, iedroÅ”inot āneļaut laikmetÄ«gÄm tendencÄm izmainÄ«t afrikÄÅu Ä£imeni sargÄjoÅ”o mantojumu.ā
Ā
Laulība, ģimene un Raksti
Ā
Ievadrunu teica Ron du Preez, mÄcÄ«tÄjs, zinÄtnieks un profesora asistents vairÄkÄs adventistu universitÄtÄs, tai skaitÄ AUA. Du Preez runÄja par Rakstu aktualitÄti attiecÄ«bÄ uz laikmetÄ«giem jautÄjumiem Ä£imenÄs. āLai gan daži uzskata, ka Raksti neattiecas uz jautÄjumiem par laulÄ«bu un Ä£imeni, kÄ zemÄkus par āzinÄtniā, kultÅ«ru un jÅ«tÄm, kÄ arÄ« mulsinoÅ”us,ā teica du Preez, āciti redz BÄ«beli kÄ Dieva RadÄ«tÄja atklÄto gribu.ā
Ā
Du Preez iesÄk ar atsauksmi uz nesenu rakstu laikrakstÄ āTimeā, kur bija slavinÄti labumi, ko dod laulÄ«ba. Å ie labumi ietver ālabÄku veselÄ«bu, lielÄku labklÄjÄ«bu un mazÄku paÅ”nÄvÄ«bu skaitu,ā lÄ«dzdalÄ«ja du Preez. Tad viÅÅ” uzsvÄra, ka laulÄ«ba un Ä£imene ir āaplenkumÄā. CitÄjot kÄdu autoru Å”ajÄ jautÄjumÄ, viÅÅ” teica: āGalu galÄ, mÄs kÄ cilvÄki, vai mÄs to saprotam vai nÄ, esam iesaistÄ«ti kosmiskÄ garÄ«gÄ konfliktÄ, kas notiek starp Dievu un sÄtanu, kur laulÄ«ba un Ä£imene kalpo kÄ galvenais kaujas lauks, kur norisinÄs garÄ«gas un kultÅ«ras kaujas.ā
Ā
Du Preez tad ilustrÄja, kÄ dziļa Rakstu izpratne var ļaut uzzinÄt par izaicinoÅ”iem jautÄjumiem, kas skar Ä£imeni un laulÄ«bu. ViÅÅ” noslÄdza ar jautÄjumu, kas vijÄs cauri visai konferencei: āKam vajadzÄtu bÅ«t mÅ«su standartam: zinÄtnei, Rakstiem vai Kristus kultÅ«rai?ā
Ā
KristÄ«gÄs Ä£imenes ÄfrikÄ
Ā
Cita svarÄ«ga tÄma bija saistÄ«ta ar Ä£imenes raksturÄ«gajÄm iezÄ«mÄm, aprakstot to, cik tÄ ir svarÄ«ga un kÄdus izaicinÄjumus piedzÄ«vo Äfrikas Ä£imenes. SeminÄru vadÄ«ja Sampson Nwaomah, AUA teoloÄ£ijas seminÄra dekÄns, kopÄ ar sievu Angelu, AUA darbinieci.
Ā
Sampsons Nwaomahs iesÄka, uzsverot, ka ÄfrikÄ galvenÄ sociÄlÄ vienÄ«ba ir paplaÅ”inÄtÄ jeb kolektÄ«vÄ Ä£imene, pretÄji Rietumu individuÄlismam. ViÅÅ” uzsvÄra, ka Ä£imenei ÄfrikÄ ir atbildÄ«ba nodot tradicionÄlÄs normas, vÄrtÄ«bas, uzskatus, zinÄÅ”anas un prasmes. Å Ä« iemesla dÄļ āÄfrikÄ Ä£imenÄm ir svarÄ«ga loma personiskÄs identitÄtes un sabiedrÄ«bas saliedÄtÄ«bas izkopÅ”anÄ, nobrieÅ”anÄ un uzturÄÅ”anÄ.ā
Ā
TomÄr, kÄ paskaidroja Nwaomah, āmÅ«sdienu kristÄ«gÄs Ä£imenes atrodas plaÅ”ÄkÄ sabiedrÄ«bÄ un dzÄ«vo pastÄvÄ«gÄ spriedzÄ starp BÄ«beles uzticÄ«bas jautÄjumu un sabiedrÄ«bÄ valdoÅ”ajiem uzskatiem.ā Ir skaidra vienotÄ«ba jautÄjumÄ, ka kristÄ«ga Ä£imene ÄfrikÄ ir tÄda, kuras āÄ£imenes dzÄ«ves principus apzinÄti nosaka un veido BÄ«beles vÄrtÄ«bas.ā Vienlaikus, kÄ teica Nwaomah, Äfrikas Ä£imenes pastÄvÄ«gi nonÄk sadursmÄ ar kultÅ«ras spiedienu un normÄm.
Ā
Nwaomah lÄ«dzdalÄ«ja dažas, no kurÄm pirmÄ ir migrÄcija. Bieži vien viens laulÄtais dodas uz pilsÄtu, lai nodroÅ”inÄtu finansiÄlu stabilitÄti un peļÅu, bet otrs paliek laukos. SaskaÅÄ ar Nwaomah, tas vada pie āpÄrrÄvuma komunikÄcijÄ, pie neuzticÄ«bas, vardarbÄ«bas un ŔķirÅ”anÄs.ā
Ā
PagodinÄjuma un apkaunojuma kultÅ«ra ir vÄl viens izaicinÄjums, kas ir cieÅ”i saistÄ«ts ar kolektÄ«vÄs eksistences Ubuntu konceptu. Kopiena augstu vÄrtÄ noteiktas normas, tai skaitÄ auglÄ«bu. TÄdÄjÄdi ākultÅ«rÄ, kur bÄrniem ir augsta vÄrtÄ«ba, ir liels spiediens Ä£imenÄm, kam ir problÄmas ar auglÄ«bu, kas vada pie ŔķirÅ”anÄs un daudzsievÄ«bas, pat izraisa vardarbÄ«bu Ä£imenÄ.ā
Ā
TomÄr Nwaomah uzsvÄra, ka kristÄ«gÄm Ä£imenÄm ir noteikta loma. āLaikmetÄ, kurÄ Ä£imenes vÄrtÄ«bas izaicina un sabojÄ sabiedrÄ«bas nepilnÄ«bas,ā Nwaomahs secinÄja, ākristÄ«gÄs Ä£imenes ÄfrikÄ vienalga var kalpot kÄ Dieva ideÄla paraugs Ä£imenÄm, kÄ arÄ« liecinÄt par ViÅa mÄ«lestÄ«bu pret cieÅ”anÄs esoÅ”o pasauli un paaudzi.ā
Ā
Angela Nwaomah uzsvÄra konferences svarÄ«go lomu, lai labÄk saprastu Å”o dinamiku. āÅ Ä« konference ÄfrikÄ notiek tieÅ”i laikÄ,ā viÅa vÄlÄk lÄ«dzdalÄ«ja āAdventist Reviewā. āÄ¢imene ir sabiedrÄ«bas kodols, un Ä£imenei ir svarÄ«ga loma draudzÄ un sabiedrÄ«bÄ.ā
Ā
Daudzsievība, Raksti un laulība
Ā
Du Preez pÄc tam runÄja par daudzsievÄ«bu, kultÅ«ras tradÄ«cijÄm un normÄm dažÄs Äfrikas daļÄs, ar ko draudze ir cÄ«nÄ«jusies jau vÄsturiski.
Ā
Du Preez ar Rakstiem pamatoja, ka viens dzÄ«vesdraugs ir Dieva sÄkotnÄjais un ideÄlais plÄns. SÄkot ar 1.Ā Mozus grÄmatu, viÅÅ” teica, ka āBÄ«beles komentÄtÄji visos gadsimtos, kas ir ticÄjuÅ”i 1.Ā Mozus grÄmatas ziÅojuma vÄsturiskumam, ir vienisprÄtis par to, ka 1.Ā Mozus 1. un 2. nodaļa atklÄj, ka viens dzÄ«vesdraugs patieÅ”Äm ir Dieva nodoms un griba, ViÅa plÄns un nolÅ«ks cilvÄcei ā lai bÅ«tu paraugs visÄm laulÄ«bÄm nÄkotnÄ.ā Du Preez arÄ« norÄdÄ«ja uz adventistu draudzes lÄ«dzdibinÄtÄjas Elenas Vaitas teikto, kur viÅa skaidri norÄda, ka BÄ«bele atbalsta monogÄmas laulÄ«bas.
Ā
Atsaucoties uz vairÄkiem labi zinÄmiem BÄ«beles varoÅiem ar vairÄkÄm sievÄm, du Preez parÄdÄ«ja, ka viÅu izvÄle apÅemt vairÄk nekÄ vienu sievu vienmÄr ir novedusi pie Ä£imenes izaicinÄjumiem un ka āRakstos, kad Dievs aicinÄja cilvÄkus kalpot, viÅi bija vai nu neprecÄti vai dzÄ«voja ar vienu sievu,ā vÄlÄk iekrÄ«tot daudzsievÄ«bas attiecÄ«bÄs.
Ā
JautÄjumu un atbilžu periods par Å”o tÄmu bija ievÄrojami garÄks. VairÄki dalÄ«bnieki runÄja par āreÄlo situÄcijuā¦ kur cilvÄki atrodasā, norÄdot, cik grÅ«ti ir uzrunÄt ÄfrikÄ dziļi iesakÅojuÅ”os kultÅ«ru. Starp izaicinÄjumiem ir vÄ«ri ar daudzÄm sievÄm, kas vÄlas kristÄ«ties un bÅ«t kristieÅ”i un adventisti. Rodas Ätiska rakstura jautÄjumi, piemÄram, ietekme uz sievÄm, kurÄm āļauj ietā un kuras, saskaÅÄ ar tiem, kas pÄrzina scenÄriju, var kļūt par izstumtajÄm savÄ sabiedrÄ«bÄ. Daudzreiz viÅÄm nav ļauts precÄties vÄlreiz.
Ā
āÅ Ä« ir viena no vissvarÄ«gÄkajÄm tÄmÄm, ar ko mums Å”eit jÄtiek galÄ,ā teica Villijs Olivers, norÄdot uz to, cik ilga ir diskusija pÄc prezentÄcijas. āMums ir jÄsasauc samits par daudzsievÄ«bas jautÄjumu,ā viÅÅ” ierosinÄja. āEs ceru, ka mÄs saskaÅosimies ar Rakstu patiesÄ«bu, un es ceru, ka mÄs turpinÄsim pÄtÄ«t.ā
Ā
TradicionÄlÄs Äfrikas reliÄ£ijas
Ā
SaistÄ«tas ar visÄm Ŕīm tÄmÄm ir Äfrikas tradicionÄlo reliÄ£iju vÄsture un ietekme. Jongimpi Papu, DienvidÄfrikas Keipa savienÄ«bas sekretÄrs, iesÄka savu prezentÄciju par Å”o tÄmu ar vÄrdiem: āÄfrikÄ kultÅ«ra ir ļoti reliÄ£iska. KultÅ«rai ir nopietni reliÄ£iski iepriekÅ”pieÅÄmumi.
Ā
Papu uzsvÄra, ka afrikÄÅi ir āpiedzimuÅ”i reliÄ£ijÄā un ka viÅiem ir nosliece uz āpÄrÄk garÄ«gu kosmoloÄ£ijuā, kas cieÅ”i saista viÅu kultÅ«ru ar reliÄ£isko praksi. RezultÄtÄ, Papu paskaidroja, kad tiek apÅ”aubÄ«ta vai kritizÄta kÄda Äfrikas iedzÄ«votÄja kultÅ«ra, cilvÄks to uztver ļoti personÄ«gi un skaidro kritikas nozÄ«mi kÄ āviss, kas ir afrikÄÅu, ir ļaunsā.
Ā
Starp plaÅ”i izplatÄ«tiem uzskatiem Äfrikas tradicionÄlajÄs reliÄ£ijÄs ir aizgÄjuÅ”o tuvinieku centrÄlÄ loma, kas, kÄ tiek uzskatÄ«ts, ir ādzÄ«viā un ātuvÄk cilvÄkam nekÄ dieviŔķÄs bÅ«tnesā. Ja Ä£imene ir vissvarÄ«gÄkÄ Äfrikas sabiedrÄ«bas vienÄ«ba, senÄi, iespÄjams, ir vissvarÄ«gÄkie tÄs locekļi. āSenÄi ir Ä£imenes notikumu, tradÄ«ciju un Ätikas sargi,ā saka Papu. āCilvÄka spÄcÄ«gÄkÄs ietekmes nÄk no senÄiem un [saskaÅÄ ar Äfrikas tradicionÄlajÄm reliÄ£ijÄm] cilvÄki vienmÄr atrodas senÄu klÄtbÅ«tnÄ.ā
Ā
Å ie un daudzi citi reliÄ£iskÄs kultÅ«ras uzskati veido daudzus dzÄ«ves aspektus visiem afrikÄÅiem. āManÄ« ir iesakÅojusies afrikÄÅu kultÅ«ra,ā teica viens no apmeklÄtÄjiem, āpat ja es nepraktizÄju tradicionÄlÄs reliÄ£ijas.ā
Ā
BÅ«tiskÄkais Papu prezentÄcijÄ bija aicinÄjums pÄrdomÄt dažus kultÅ«ras aspektus gan kÄ vÄrtÄ«bu, gan kÄ iespÄju. ViÅÅ” izteica skaidru atŔķirÄ«bu starp kultÅ«ras normÄm, kas ir piemÄrotas kristieÅ”iem, un tÄm, kas nav piemÄrotas, sakot, ka āfakts, ka tÄs ir dabiskas, nenozÄ«mÄ, ka tÄs ir pareizas.ā Vienlaikus Papu uzsvÄra, ka ir nepiecieÅ”ams lietot kultÅ«ras valodu, lai efektÄ«vi aizsniegtu cilvÄkus. āMÄs varam runÄt afrikÄÅu kategorijÄs, izskaidrojot BÄ«beles principus,ā viÅÅ” apgalvoja.
Ā
ZiemeļtanzÄnijas Å«nijas prezidents Godvins Lekundajo piekrita. āMisijas ziÅÄ mums arÄ« ir jÄsaprot un jÄpieÅem kultÅ«ras elementi, kas nav saskaÅÄ ar Rakstiem,ā viÅÅ” teica āAdventist Reviewā, āun jÄizmanto Å”ie elementi kÄ tilti, lai aizsniegtu cilvÄkus viÅu kontekstÄ.ā
Ā
Divu karjeru laulÄ«bas ÄfrikÄ
Ā
CieÅ”i saistÄ«ts ar Äfrikas migrÄcijas modeļiem ir augoÅ”ais divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bu skaits. SID Ä¢imenes nodaļas vadÄ«tÄji Dr. Kagelo un Boitumelo Rakvena lÄ«dzdalÄ«ja, ka tendence aug kopÅ” 1985. gada, un tai ir gan priekÅ”rocÄ«bas, gan trÅ«kumi.
Ā
Starp priekÅ”rocÄ«bÄm tiek minÄts tas, ka divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bas veicina vienlÄ«dzÄ«gas laulÄ«bas, kur sieviete pavada mazÄk laika mÄjsaimniecÄ«bas pienÄkumu veikÅ”anÄ un vÄ«rs ir iedroÅ”inÄts darÄ«t vairÄk. āVai zinÄjÄt, ka labÄkie pavÄri pasaulÄ ir vÄ«rieÅ”i?ā jokoja Kagelo Rakvena. āViÅi var gatavot Ädienu visai pasaulei, bet tikai ne savai Ä£imenei.ā
Ā
DivkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bÄm ir arÄ« potenciÄls radÄ«t augstÄka lÄ«meÅa apmierinÄtÄ«bu laulÄ«bÄ, personÄ«go labizjÅ«tu vai paÅ”aktualizÄciju, un lielÄkajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bas palielina āgimenes ekonomisko potenciÄluā, saskaÅÄ ar Rakvenas citÄtajiem pÄtÄ«jumiem.
Ā
Starp trÅ«kumiem ir fakts, ka realitÄtÄ lÄ«dzvÄrtÄ«ga mÄjsaimniecÄ«bas atbildÄ«bu dalÄ«Å”ana bieži vien nenotiek. āLielÄkajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu, ja gan vÄ«rs, gan sieva iet karjeras ceļu,ā paskaidroja Kagelo Rakvena, āsievai vienalga ir divi pilna laika darbi ā ÄrÄjÄ karjera un rÅ«pes par mÄjÄm.ā Bez tam, darbs var radÄ«t pÄrÄk lielu stresu, palielinÄtu nogurumu un mazÄku intimitÄti Ä£imenÄ, radot saspringtas laulÄ«bas attiecÄ«bas.
Ā
Visbeidzot divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bas var bÅ«t iemesls tam, ka mazÄk laika tiek pavadÄ«ts kopÄ ar paplaÅ”inÄto Ä£imeni, vadot pie āneatkarÄ«gÄm dzÄ«vÄm vai individuÄlistiskÄm tendencÄm,ā iedroÅ”inot pÄrus āradÄ«t paÅ”iem savus risinÄjumus savÄm problÄmÄm, tÄdÄm kÄ bÄrnu aprÅ«pe,ā teica Rakvenas.
Ā
Nozīmīga konference
Ā
Äfrikas divÄ«zijas apzinÄs Ŕī brīža svarÄ«gumu. āÅ Ä« konference ir nozÄ«mÄ«ga tÄpÄc, ka tÄ ir pirmÄ reize, kad mÄs esam sanÄkuÅ”i kopÄ kÄ kontinents, lai atklÄti diskutÄtu par Å”iem izaicinoÅ”ajiem jautÄjumiem,ā Ruguri lÄ«dzdalÄ«ja āAdventist Reviewā. Viena lieta, ko mÄs atklÄjam, ir tas, ka, tÄ kÄ mÄs dalÄmies gan mÅ«su Äfrikas Ä£imeÅu svÄtÄ«bÄs, gan izaicinÄjumos, mÄs esam lÄ«dzÄ«gÄki visÄ kontinentÄ, nekÄ mÄs esam domÄjuÅ”i.ā
Ā
Elie Weick-Dido, Rietumu CentrÄlÄfrikas divÄ«zijas prezidents atbalsoja Ruguri domas intervijÄ. āÅ Äda veida konferences Å”eit, ÄfrikÄ, nenotiek bieži,ā viÅÅ” paskaidroja. āBet, ja Äfrika un tÄs trÄ«s reÄ£ioni sanÄk kopÄ, lai domÄtu par Ä£imeni un laulÄ«bu visÄ kontinentÄ, mÄs varam mÄcÄ«ties daudz.ā
Ā
Kostins Jordahs, KomunikÄcijas nodaļas vadÄ«tÄjs un ziÅu redaktors
Ā
Avots: Adventist Review
Ā
SeptÄ«tÄs dienas adventistu draudzes Ä¢imenes kalpoÅ”anas nodaļas no trim Äfrikas divÄ«zijÄm jeb pasaules reÄ£ioniem pulcÄjÄs 2018. gada 1.-3. martÄ, lai pÄrrunÄtu aktuÄlas un izaicinoÅ”as tÄmas laulÄ«bas un Ä£imenes jomÄ.
Ā
Adventistu konferenci par dinamiskÄm Ä£imenes attiecÄ«bÄm rÄ«koja pasaules draudzes Ä¢imenes kalpoÅ”anas nodaļas vadÄ«tÄji Villijs un Eleina Oliveri, sadarbÄ«bÄ ar Austrumu CentrÄlÄfrikas (ECD), Rietumu CentrÄlÄfrikas (WAD) un DienvidÄfrikas Indijas okeÄna (SID) divÄ«zijÄm.
Ā
Konference tika rÄ«kota vairÄku iemeslu dÄļ, galvenokÄrt, lai pÄrrunÄtu attiecÄ«bas starp dziļi iesakÅojuÅ”os kultÅ«ru un tradÄ«cijÄm visÄ ÄfrikÄ un BÄ«beles pasaules uzskatu Ä£imenes jautÄjumÄ. āMÄs arvien vairÄk kļūstam kÄ pasaule, nevis kÄ sÄls un gaisma,ā Villijs paskaidroja āAdventist Reviewā. āÅ Ä« ir iespÄja apstÄties un vÄlreiz paskatÄ«ties uz BÄ«beles vÄstÄ«jumu Ä£imenÄm.ā
Ā
āÅ Ä« konference ir svarÄ«ga, jo kultÅ«ra ir ļoti svarÄ«ga mums visiem, neskatoties uz to, no kurienes mÄs esam,ā piebilst Eleina Olivera. āKultÅ«ra parasti nosaka, ko mÄs darÄm, kÄ mÄs uzvedamies, kÄ mÄs pieÅemam lÄmumus, kÄ mÄs dzÄ«vojam savas dzÄ«ves. MÄs runÄjam par laulÄ«bu un Ä£imeni, ā sarunas, kas mums ir Å”ajÄs dienÄs, ir bÅ«tiskas, jo mÅ«su kultÅ«rai ir jÄbÅ«t kristietÄ«bas kultÅ«rai.ā
Ā
Äfrika saka KARIBU!
Ā
Konference, kas notika ECD Äfrikas adventistu universitÄtÄ (AUA), sÄkÄs ar virkni neaizmirstamu sveicienu. Olivers sveicinÄja dalÄ«bniekus svahili valodÄ, sakot ākaribuā, kas nozÄ«mÄ āesiet sveicinÄtiā. Toties ECD prezidents un AUA kanclers Blasious Ruguri iedroÅ”inÄja dalÄ«bniekus āizjust ECD siltumu, mÄ«lestÄ«bu un skaistumuā.
Ā
AUA vicekanclers Delberts Beikers ievadvÄrdos izteica izaicinÄjumu visiem dalÄ«bniekiem. āSanÄkot kopÄ Å”ajÄs dažÄs dienÄs, jums ir iespÄja mÄcÄ«ties, paplaÅ”inÄt redzesloku, un tad jums ir iespÄja sarunÄties savÄ starpÄ,ā teica Beikers. āMÄs ticam, ka Dieva žÄlastÄ«bÄ mÄs dzirdÄsim sarunas par Ä£imenes principiem, kas jÅ«s aizdedzina un rada eksploziju.ā Teds Vilsons, Adventistu vispasaules draudzes prezidents, kopÄ ar sievu Nensiju sveica dalÄ«bniekus video ierakstÄ, iedroÅ”inot āneļaut laikmetÄ«gÄm tendencÄm izmainÄ«t afrikÄÅu Ä£imeni sargÄjoÅ”o mantojumu.ā
Ā
Laulība, ģimene un Raksti
Ā
Ievadrunu teica Ron du Preez, mÄcÄ«tÄjs, zinÄtnieks un profesora asistents vairÄkÄs adventistu universitÄtÄs, tai skaitÄ AUA. Du Preez runÄja par Rakstu aktualitÄti attiecÄ«bÄ uz laikmetÄ«giem jautÄjumiem Ä£imenÄs. āLai gan daži uzskata, ka Raksti neattiecas uz jautÄjumiem par laulÄ«bu un Ä£imeni, kÄ zemÄkus par āzinÄtniā, kultÅ«ru un jÅ«tÄm, kÄ arÄ« mulsinoÅ”us,ā teica du Preez, āciti redz BÄ«beli kÄ Dieva RadÄ«tÄja atklÄto gribu.ā
Ā
Du Preez iesÄk ar atsauksmi uz nesenu rakstu laikrakstÄ āTimeā, kur bija slavinÄti labumi, ko dod laulÄ«ba. Å ie labumi ietver ālabÄku veselÄ«bu, lielÄku labklÄjÄ«bu un mazÄku paÅ”nÄvÄ«bu skaitu,ā lÄ«dzdalÄ«ja du Preez. Tad viÅÅ” uzsvÄra, ka laulÄ«ba un Ä£imene ir āaplenkumÄā. CitÄjot kÄdu autoru Å”ajÄ jautÄjumÄ, viÅÅ” teica: āGalu galÄ, mÄs kÄ cilvÄki, vai mÄs to saprotam vai nÄ, esam iesaistÄ«ti kosmiskÄ garÄ«gÄ konfliktÄ, kas notiek starp Dievu un sÄtanu, kur laulÄ«ba un Ä£imene kalpo kÄ galvenais kaujas lauks, kur norisinÄs garÄ«gas un kultÅ«ras kaujas.ā
Ā
Du Preez tad ilustrÄja, kÄ dziļa Rakstu izpratne var ļaut uzzinÄt par izaicinoÅ”iem jautÄjumiem, kas skar Ä£imeni un laulÄ«bu. ViÅÅ” noslÄdza ar jautÄjumu, kas vijÄs cauri visai konferencei: āKam vajadzÄtu bÅ«t mÅ«su standartam: zinÄtnei, Rakstiem vai Kristus kultÅ«rai?ā
Ā
KristÄ«gÄs Ä£imenes ÄfrikÄ
Ā
Cita svarÄ«ga tÄma bija saistÄ«ta ar Ä£imenes raksturÄ«gajÄm iezÄ«mÄm, aprakstot to, cik tÄ ir svarÄ«ga un kÄdus izaicinÄjumus piedzÄ«vo Äfrikas Ä£imenes. SeminÄru vadÄ«ja Sampson Nwaomah, AUA teoloÄ£ijas seminÄra dekÄns, kopÄ ar sievu Angelu, AUA darbinieci.
Ā
Sampsons Nwaomahs iesÄka, uzsverot, ka ÄfrikÄ galvenÄ sociÄlÄ vienÄ«ba ir paplaÅ”inÄtÄ jeb kolektÄ«vÄ Ä£imene, pretÄji Rietumu individuÄlismam. ViÅÅ” uzsvÄra, ka Ä£imenei ÄfrikÄ ir atbildÄ«ba nodot tradicionÄlÄs normas, vÄrtÄ«bas, uzskatus, zinÄÅ”anas un prasmes. Å Ä« iemesla dÄļ āÄfrikÄ Ä£imenÄm ir svarÄ«ga loma personiskÄs identitÄtes un sabiedrÄ«bas saliedÄtÄ«bas izkopÅ”anÄ, nobrieÅ”anÄ un uzturÄÅ”anÄ.ā
Ā
TomÄr, kÄ paskaidroja Nwaomah, āmÅ«sdienu kristÄ«gÄs Ä£imenes atrodas plaÅ”ÄkÄ sabiedrÄ«bÄ un dzÄ«vo pastÄvÄ«gÄ spriedzÄ starp BÄ«beles uzticÄ«bas jautÄjumu un sabiedrÄ«bÄ valdoÅ”ajiem uzskatiem.ā Ir skaidra vienotÄ«ba jautÄjumÄ, ka kristÄ«ga Ä£imene ÄfrikÄ ir tÄda, kuras āÄ£imenes dzÄ«ves principus apzinÄti nosaka un veido BÄ«beles vÄrtÄ«bas.ā Vienlaikus, kÄ teica Nwaomah, Äfrikas Ä£imenes pastÄvÄ«gi nonÄk sadursmÄ ar kultÅ«ras spiedienu un normÄm.
Ā
Nwaomah lÄ«dzdalÄ«ja dažas, no kurÄm pirmÄ ir migrÄcija. Bieži vien viens laulÄtais dodas uz pilsÄtu, lai nodroÅ”inÄtu finansiÄlu stabilitÄti un peļÅu, bet otrs paliek laukos. SaskaÅÄ ar Nwaomah, tas vada pie āpÄrrÄvuma komunikÄcijÄ, pie neuzticÄ«bas, vardarbÄ«bas un ŔķirÅ”anÄs.ā
Ā
PagodinÄjuma un apkaunojuma kultÅ«ra ir vÄl viens izaicinÄjums, kas ir cieÅ”i saistÄ«ts ar kolektÄ«vÄs eksistences Ubuntu konceptu. Kopiena augstu vÄrtÄ noteiktas normas, tai skaitÄ auglÄ«bu. TÄdÄjÄdi ākultÅ«rÄ, kur bÄrniem ir augsta vÄrtÄ«ba, ir liels spiediens Ä£imenÄm, kam ir problÄmas ar auglÄ«bu, kas vada pie ŔķirÅ”anÄs un daudzsievÄ«bas, pat izraisa vardarbÄ«bu Ä£imenÄ.ā
Ā
TomÄr Nwaomah uzsvÄra, ka kristÄ«gÄm Ä£imenÄm ir noteikta loma. āLaikmetÄ, kurÄ Ä£imenes vÄrtÄ«bas izaicina un sabojÄ sabiedrÄ«bas nepilnÄ«bas,ā Nwaomahs secinÄja, ākristÄ«gÄs Ä£imenes ÄfrikÄ vienalga var kalpot kÄ Dieva ideÄla paraugs Ä£imenÄm, kÄ arÄ« liecinÄt par ViÅa mÄ«lestÄ«bu pret cieÅ”anÄs esoÅ”o pasauli un paaudzi.ā
Ā
Angela Nwaomah uzsvÄra konferences svarÄ«go lomu, lai labÄk saprastu Å”o dinamiku. āÅ Ä« konference ÄfrikÄ notiek tieÅ”i laikÄ,ā viÅa vÄlÄk lÄ«dzdalÄ«ja āAdventist Reviewā. āÄ¢imene ir sabiedrÄ«bas kodols, un Ä£imenei ir svarÄ«ga loma draudzÄ un sabiedrÄ«bÄ.ā
Ā
Daudzsievība, Raksti un laulība
Ā
Du Preez pÄc tam runÄja par daudzsievÄ«bu, kultÅ«ras tradÄ«cijÄm un normÄm dažÄs Äfrikas daļÄs, ar ko draudze ir cÄ«nÄ«jusies jau vÄsturiski.
Ā
Du Preez ar Rakstiem pamatoja, ka viens dzÄ«vesdraugs ir Dieva sÄkotnÄjais un ideÄlais plÄns. SÄkot ar 1.Ā Mozus grÄmatu, viÅÅ” teica, ka āBÄ«beles komentÄtÄji visos gadsimtos, kas ir ticÄjuÅ”i 1.Ā Mozus grÄmatas ziÅojuma vÄsturiskumam, ir vienisprÄtis par to, ka 1.Ā Mozus 1. un 2. nodaļa atklÄj, ka viens dzÄ«vesdraugs patieÅ”Äm ir Dieva nodoms un griba, ViÅa plÄns un nolÅ«ks cilvÄcei ā lai bÅ«tu paraugs visÄm laulÄ«bÄm nÄkotnÄ.ā Du Preez arÄ« norÄdÄ«ja uz adventistu draudzes lÄ«dzdibinÄtÄjas Elenas Vaitas teikto, kur viÅa skaidri norÄda, ka BÄ«bele atbalsta monogÄmas laulÄ«bas.
Ā
Atsaucoties uz vairÄkiem labi zinÄmiem BÄ«beles varoÅiem ar vairÄkÄm sievÄm, du Preez parÄdÄ«ja, ka viÅu izvÄle apÅemt vairÄk nekÄ vienu sievu vienmÄr ir novedusi pie Ä£imenes izaicinÄjumiem un ka āRakstos, kad Dievs aicinÄja cilvÄkus kalpot, viÅi bija vai nu neprecÄti vai dzÄ«voja ar vienu sievu,ā vÄlÄk iekrÄ«tot daudzsievÄ«bas attiecÄ«bÄs.
Ā
JautÄjumu un atbilžu periods par Å”o tÄmu bija ievÄrojami garÄks. VairÄki dalÄ«bnieki runÄja par āreÄlo situÄcijuā¦ kur cilvÄki atrodasā, norÄdot, cik grÅ«ti ir uzrunÄt ÄfrikÄ dziļi iesakÅojuÅ”os kultÅ«ru. Starp izaicinÄjumiem ir vÄ«ri ar daudzÄm sievÄm, kas vÄlas kristÄ«ties un bÅ«t kristieÅ”i un adventisti. Rodas Ätiska rakstura jautÄjumi, piemÄram, ietekme uz sievÄm, kurÄm āļauj ietā un kuras, saskaÅÄ ar tiem, kas pÄrzina scenÄriju, var kļūt par izstumtajÄm savÄ sabiedrÄ«bÄ. Daudzreiz viÅÄm nav ļauts precÄties vÄlreiz.
Ā
āÅ Ä« ir viena no vissvarÄ«gÄkajÄm tÄmÄm, ar ko mums Å”eit jÄtiek galÄ,ā teica Villijs Olivers, norÄdot uz to, cik ilga ir diskusija pÄc prezentÄcijas. āMums ir jÄsasauc samits par daudzsievÄ«bas jautÄjumu,ā viÅÅ” ierosinÄja. āEs ceru, ka mÄs saskaÅosimies ar Rakstu patiesÄ«bu, un es ceru, ka mÄs turpinÄsim pÄtÄ«t.ā
Ā
TradicionÄlÄs Äfrikas reliÄ£ijas
Ā
SaistÄ«tas ar visÄm Ŕīm tÄmÄm ir Äfrikas tradicionÄlo reliÄ£iju vÄsture un ietekme. Jongimpi Papu, DienvidÄfrikas Keipa savienÄ«bas sekretÄrs, iesÄka savu prezentÄciju par Å”o tÄmu ar vÄrdiem: āÄfrikÄ kultÅ«ra ir ļoti reliÄ£iska. KultÅ«rai ir nopietni reliÄ£iski iepriekÅ”pieÅÄmumi.
Ā
Papu uzsvÄra, ka afrikÄÅi ir āpiedzimuÅ”i reliÄ£ijÄā un ka viÅiem ir nosliece uz āpÄrÄk garÄ«gu kosmoloÄ£ijuā, kas cieÅ”i saista viÅu kultÅ«ru ar reliÄ£isko praksi. RezultÄtÄ, Papu paskaidroja, kad tiek apÅ”aubÄ«ta vai kritizÄta kÄda Äfrikas iedzÄ«votÄja kultÅ«ra, cilvÄks to uztver ļoti personÄ«gi un skaidro kritikas nozÄ«mi kÄ āviss, kas ir afrikÄÅu, ir ļaunsā.
Ā
Starp plaÅ”i izplatÄ«tiem uzskatiem Äfrikas tradicionÄlajÄs reliÄ£ijÄs ir aizgÄjuÅ”o tuvinieku centrÄlÄ loma, kas, kÄ tiek uzskatÄ«ts, ir ādzÄ«viā un ātuvÄk cilvÄkam nekÄ dieviŔķÄs bÅ«tnesā. Ja Ä£imene ir vissvarÄ«gÄkÄ Äfrikas sabiedrÄ«bas vienÄ«ba, senÄi, iespÄjams, ir vissvarÄ«gÄkie tÄs locekļi. āSenÄi ir Ä£imenes notikumu, tradÄ«ciju un Ätikas sargi,ā saka Papu. āCilvÄka spÄcÄ«gÄkÄs ietekmes nÄk no senÄiem un [saskaÅÄ ar Äfrikas tradicionÄlajÄm reliÄ£ijÄm] cilvÄki vienmÄr atrodas senÄu klÄtbÅ«tnÄ.ā
Ā
Å ie un daudzi citi reliÄ£iskÄs kultÅ«ras uzskati veido daudzus dzÄ«ves aspektus visiem afrikÄÅiem. āManÄ« ir iesakÅojusies afrikÄÅu kultÅ«ra,ā teica viens no apmeklÄtÄjiem, āpat ja es nepraktizÄju tradicionÄlÄs reliÄ£ijas.ā
Ā
BÅ«tiskÄkais Papu prezentÄcijÄ bija aicinÄjums pÄrdomÄt dažus kultÅ«ras aspektus gan kÄ vÄrtÄ«bu, gan kÄ iespÄju. ViÅÅ” izteica skaidru atŔķirÄ«bu starp kultÅ«ras normÄm, kas ir piemÄrotas kristieÅ”iem, un tÄm, kas nav piemÄrotas, sakot, ka āfakts, ka tÄs ir dabiskas, nenozÄ«mÄ, ka tÄs ir pareizas.ā Vienlaikus Papu uzsvÄra, ka ir nepiecieÅ”ams lietot kultÅ«ras valodu, lai efektÄ«vi aizsniegtu cilvÄkus. āMÄs varam runÄt afrikÄÅu kategorijÄs, izskaidrojot BÄ«beles principus,ā viÅÅ” apgalvoja.
Ā
ZiemeļtanzÄnijas Å«nijas prezidents Godvins Lekundajo piekrita. āMisijas ziÅÄ mums arÄ« ir jÄsaprot un jÄpieÅem kultÅ«ras elementi, kas nav saskaÅÄ ar Rakstiem,ā viÅÅ” teica āAdventist Reviewā, āun jÄizmanto Å”ie elementi kÄ tilti, lai aizsniegtu cilvÄkus viÅu kontekstÄ.ā
Ā
Divu karjeru laulÄ«bas ÄfrikÄ
Ā
CieÅ”i saistÄ«ts ar Äfrikas migrÄcijas modeļiem ir augoÅ”ais divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bu skaits. SID Ä¢imenes nodaļas vadÄ«tÄji Dr. Kagelo un Boitumelo Rakvena lÄ«dzdalÄ«ja, ka tendence aug kopÅ” 1985. gada, un tai ir gan priekÅ”rocÄ«bas, gan trÅ«kumi.
Ā
Starp priekÅ”rocÄ«bÄm tiek minÄts tas, ka divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bas veicina vienlÄ«dzÄ«gas laulÄ«bas, kur sieviete pavada mazÄk laika mÄjsaimniecÄ«bas pienÄkumu veikÅ”anÄ un vÄ«rs ir iedroÅ”inÄts darÄ«t vairÄk. āVai zinÄjÄt, ka labÄkie pavÄri pasaulÄ ir vÄ«rieÅ”i?ā jokoja Kagelo Rakvena. āViÅi var gatavot Ädienu visai pasaulei, bet tikai ne savai Ä£imenei.ā
Ā
DivkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bÄm ir arÄ« potenciÄls radÄ«t augstÄka lÄ«meÅa apmierinÄtÄ«bu laulÄ«bÄ, personÄ«go labizjÅ«tu vai paÅ”aktualizÄciju, un lielÄkajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bas palielina āgimenes ekonomisko potenciÄluā, saskaÅÄ ar Rakvenas citÄtajiem pÄtÄ«jumiem.
Ā
Starp trÅ«kumiem ir fakts, ka realitÄtÄ lÄ«dzvÄrtÄ«ga mÄjsaimniecÄ«bas atbildÄ«bu dalÄ«Å”ana bieži vien nenotiek. āLielÄkajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu, ja gan vÄ«rs, gan sieva iet karjeras ceļu,ā paskaidroja Kagelo Rakvena, āsievai vienalga ir divi pilna laika darbi ā ÄrÄjÄ karjera un rÅ«pes par mÄjÄm.ā Bez tam, darbs var radÄ«t pÄrÄk lielu stresu, palielinÄtu nogurumu un mazÄku intimitÄti Ä£imenÄ, radot saspringtas laulÄ«bas attiecÄ«bas.
Ā
Visbeidzot divkÄrÅ”u karjeru laulÄ«bas var bÅ«t iemesls tam, ka mazÄk laika tiek pavadÄ«ts kopÄ ar paplaÅ”inÄto Ä£imeni, vadot pie āneatkarÄ«gÄm dzÄ«vÄm vai individuÄlistiskÄm tendencÄm,ā iedroÅ”inot pÄrus āradÄ«t paÅ”iem savus risinÄjumus savÄm problÄmÄm, tÄdÄm kÄ bÄrnu aprÅ«pe,ā teica Rakvenas.
Ā
Nozīmīga konference
Ā
Äfrikas divÄ«zijas apzinÄs Ŕī brīža svarÄ«gumu. āÅ Ä« konference ir nozÄ«mÄ«ga tÄpÄc, ka tÄ ir pirmÄ reize, kad mÄs esam sanÄkuÅ”i kopÄ kÄ kontinents, lai atklÄti diskutÄtu par Å”iem izaicinoÅ”ajiem jautÄjumiem,ā Ruguri lÄ«dzdalÄ«ja āAdventist Reviewā. Viena lieta, ko mÄs atklÄjam, ir tas, ka, tÄ kÄ mÄs dalÄmies gan mÅ«su Äfrikas Ä£imeÅu svÄtÄ«bÄs, gan izaicinÄjumos, mÄs esam lÄ«dzÄ«gÄki visÄ kontinentÄ, nekÄ mÄs esam domÄjuÅ”i.ā
Ā
Elie Weick-Dido, Rietumu CentrÄlÄfrikas divÄ«zijas prezidents atbalsoja Ruguri domas intervijÄ. āÅ Äda veida konferences Å”eit, ÄfrikÄ, nenotiek bieži,ā viÅÅ” paskaidroja. āBet, ja Äfrika un tÄs trÄ«s reÄ£ioni sanÄk kopÄ, lai domÄtu par Ä£imeni un laulÄ«bu visÄ kontinentÄ, mÄs varam mÄcÄ«ties daudz.ā
Ā
Kostins Jordahs, KomunikÄcijas nodaļas vadÄ«tÄjs un ziÅu redaktors
Ā
Avots: Adventist Review
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
Baltijas JaunieŔu konference ACTS
AicinÄm jaunieÅ”us piedalÄ«ties Baltijas JaunieÅ”u konferencÄ ACTS, kuras tÄma bÅ«s jaunu draudžu dÄstÄ«Å”ana. Piedalies un uzzini vairÄk par to, kas ir...
Eiropas Adventistu jaunieŔu kongress 2026 (AYC26)
MÄs ar prieku aicinÄm Latvijas jaunieÅ”us piedalÄ«ties Eiropas Adventistu jaunieÅ”u kongresÄ (AYC26) ā lielÄkajÄ adventistu jaunieÅ”u pasÄkumÄ EiropÄ. Å Ä«...
Adventistu pÄrstÄvis Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s
Latvijas delegÄcija pievienojÄs vairÄk nekÄ 700 dalÄ«bniekiem 28. Eiropas Parlamenta lÅ«gÅ”anu brokastÄ«s BriselÄ no 2. lÄ«dz 4. decembrim, kas bija Eiropa...