Visi jaunumi
KopÄ ar jaunieÅ”iem un bÄrniem
12.03.2018
10 min lasīŔanas laiks
Jana JaniÅ”auska jau vairÄkus gadus ir atbildÄ«gÄ par jaunieÅ”u atvÄrumu žurnÄlÄ āAdventes vÄstisā. ViÅa vienmÄr intervÄ citus, bet pati paliek otrÄ plÄnÄ. Å oreiz ir pienÄcis laiks iepazÄ«ties ar viÅu paÅ”u. PastÄsti, lÅ«dzu, kÄds bija tavs ceļŔ pie Dieva un uz draudzi.
IntervÄja Tatjana Tomsone.
Ā
Jana JaniÅ”auska jau vairÄkus gadus ir atbildÄ«gÄ par jaunieÅ”u atvÄrumu žurnÄlÄ āAdventes vÄstisā. ViÅa vienmÄr intervÄ citus, bet pati paliek otrÄ plÄnÄ. Å oreiz ir pienÄcis laiks iepazÄ«ties ar viÅu paÅ”u.
Ā
PastÄsti, lÅ«dzu, kÄds bija tavs ceļŔ pie Dieva un uz draudzi.
Ā
Ä»oti labi, ka savÄ jautÄjumÄ tu noŔķīri Å”os divus ceļus! Tagad atskatoties pagÄtnÄ, varu pateikties Dievam, ka ViÅÅ” jau sen ir klauvÄjis pie manas sirds durvÄ«m. Atceros vÄl, kÄ apmÄram septiÅu gadu vecumÄ izrÄdÄ«ju lielu interesi par garÄ«giem jautÄjumiem. Toreiz manÄ Ä£imenÄ nebija nekÄdas informÄcijas par septÄ«tÄs dienas adventistiem, es biju kristÄ«ta katoļu draudzÄ, mana mamma, mans brÄlis un pÄrÄjie Ä£imenes locekļi piederÄja pareizticÄ«go draudzei. TÄ nu es viena, bÅ«dama bÄrns, ik rÄ«tu vasaras brÄ«vlaikÄ apmeklÄju savu dievnamu. Nezinu, kas notika pÄc tam, bet bija garÄ«gs klusums. Protams, es nekad nenoliedzu, ka ir Dievs. Man bija arÄ« sava lÅ«gÅ”anu forma, kÄ sazinÄjos ar Dievu, tomÄr tas nekad nebija tik personÄ«gi kÄ tad, kad ienÄcu adventistu draudzÄ. ManÄ izpratnÄ vienkÄrÅ”i nepastÄvÄja tÄds savienojums kÄ personÄ«gs Dievs!
Ā
PÄc ilgÄka posma sekoja vidusskolas absolvÄÅ”ana RÄzeknÄ un iestÄjeksÄmeni mÅ«zikas akadÄmijÄ RÄ«gÄ. Å is laiks man bija emocionÄli sarežģīts lielÄs atbildÄ«bas dÄļ. Un mamma, kas toreiz jau bija iepazinusi adventistu draudzes vÄsti, piedÄvÄja doties nelielÄ atvaļinÄjumÄ uz veselÄ«ga dzÄ«vesveida centru IgaunijÄ, netÄlu no Tallinas. Es zinÄju, ka tajÄ strÄdÄ viena no Ludzas adventistu draudzes mÄsÄm, es zinÄju, ka tÄ ir adventistiem piederoÅ”a iestÄde, es zinÄju, kas mani sagaida. Bet tomÄr biju piekritusi doties. Un tur sÄkÄs manu jautÄjumu lÄrums. Uz kuriem tÄ pati Ludzas draudzes mÄsa pasniedza man Elenas Vaitas āLielo cÄ«Åuā. CÄ«tÄ«gi lasÄ«ju visu vasaru, maz ko sapratu, vÄl jo mazÄk kaut ko atcerÄjos, bet tomÄrā¦ paralÄli dažkÄrt nÄcu uz Ludzas draudzi spÄlÄt klavieres Ä«paÅ”os dievkalpojumos, tad arvien biežÄk un biežÄk, tÄpat vien, lÄ«dz nonÄcu RÄ«gas 1. draudzÄ, kur pirmajÄ tikÅ”anÄs reizÄ mani laipni uzrunÄja jauniete Anastasija Freimane. DrÄ«z vien viÅa sÄka man pasniegt BÄ«beles stundas, un pÄc dažiem mÄneÅ”iem bija pienÄkusi mana kristÄ«bu diena.
Ā
Vai bija kÄds Ä«paÅ”s piedzÄ«vojums, pagrieziena punkts tavÄ dzÄ«vÄ, kad tu saprati, ka Dievam jÄļauj vadÄ«t tevi?
Ā
Nav bijis tÄds viens Ä«paÅ”s piedzÄ«vojums, vismaz manÄ atmiÅÄ nav kÄds konkrÄts stÄsts. Bet dažkÄrt esmu piedzÄ«vojusi brīžus, kad atskÄrstu, ka es skrienu Dievam pa priekÅ”u, diktÄju un vadu notikumu gaitu. Dievs pÄc kÄda laika dod pamanÄ«t Å”Ädu manu rÄ«cÄ«bu, un katrs no tiem brīžiem ir tÄds mazs pagrieziena punkts, kad paļaujos uz Dieva vadÄ«bu. To esmu piedzÄ«vojusi gan pirms ienÄkÅ”anas draudzÄ, gan jau esot draudzÄ. TomÄr tagad jau pÄc piecu gadu gÄjuma ar Dievu arvien vairÄk sÄku atpazÄ«t savu aplamo rÄ«cÄ«bu un nu jau arÄ« zinu, kÄ reaÄ£Ät uz to.
Ā
PazÄ«stot tevi jau vairÄkus gadus, vienmÄr pamanu, ka tu esi smaidoÅ”a, laipna un arÄ« radoÅ”a. KÄ tu uztveri savu dzÄ«vi: kÄ noÅ”u lapu, kur top skaÅdarbs, vai kÄ audumu, kur top tavas dzÄ«ves glezna?
Ā
Es neesmu nekad domÄjusi par to, kÄ veidojusies mana attieksme pret dzÄ«vi bÄrnÄ«bÄ. Atceros vien, ka man bieži nÄca smiekli. It Ä«paÅ”i tajos brīžos, kad vecvecÄki pie galda vÄlÄjÄs ieturÄt stingru disciplÄ«nu. Bet tagad labprÄtÄk izvÄlos saskatÄ«t kaut ko labu. DažkÄrt, ejot pa ielÄm, domÄju par visiem noskumuÅ”ajiem un steidzÄ«gajiem cilvÄkiem. ArÄ« manÄ ikdienÄ, protams, netrÅ«kst Å”Ädu dienu, un arÄ« es nemitÄ«gi kaut kur steidzos. TomÄr bieži vien savos pÄrdomu brīžos pati sev apsolu, ka nepakļauÅ”os apkÄrtÄjÄs pasaules spiedienam un tendencei sÅ«dzÄties, novÄrst acis no iespÄjÄm, koncentrÄties uz negatÄ«vo otrÄ cilvÄkÄ. VÄl arÄ«, satiekot cilvÄkus, es pati esmu emocionÄli atklÄta, un, ja mans sarunu biedrs arÄ« izvÄlas Å”Ädu attieksmi, tad Å”Äda komunikÄcija mani uzlÄdÄ. Nevar nesmaidÄ«t!
Ā
Tu esi piedÄvÄjusi interesantus salÄ«dzinÄjumus dzÄ«ves uztvereiā¦ droÅ”i vien skaÅdarbs, jo pati esmu izvÄlÄjusies savÄ profesionÄlajÄ dzÄ«vÄ tieÅ”i Å”o virzienu.
Ā
Zinu, ka esi pabeigusi MÅ«zikas akadÄmiju un esi diplomÄta muzikoloÄ£e. ArÄ« zinu, ka mÅ«zikas skolÄs vienmÄr gaida skolotÄjas. Bet tu izvÄlÄjies citu veidu, kÄ pasniegt mÅ«ziku. PastÄsti par to.
Ā
VispÄr muzikologa profesija ir diezgan plaÅ”a. Protams, viena no iespÄjÄm ir strÄdÄt par teorÄtisko priekÅ”metu skolotÄju mÅ«zikas skolÄs un vidusskolÄs. Dažus gadus es strÄdÄju tieÅ”i Å”ajÄ laukÄ. TÄ bija interesanta pieredze. Daudz cÄ«nÄ«jos ar sevi, mÄÄ£inÄju izprast solfedžo pasniegÅ”anas bÅ«tÄ«bu un veidus, meklÄju, uzdevu sev un citiem jautÄjumus. Tad sekoja mana otrÄ profesionÄlÄ iespÄja.Ā PÄris gadus strÄdÄju koncertaÄ£entÅ«rÄ, zinÄmÄ mÄrÄ organizÄjot Latvijas akadÄmiskÄs mÅ«zikas koncertdzÄ«vi. Un pavisam nesen esmu uzsÄkusi jaunu ceļu. Lai par to pastÄstÄ«tu, nepiecieÅ”ams neliels vÄsturisks ieskats.
Ā
Neatceros gadu, bet zÄ«mÄ«gs pagrieziens bija pirms vairÄkiem gadiem notikusÄ« jaunieÅ”u konference, kurÄ viesojÄs Džesijs Cvikers (Jesse Zwiker). ViÅÅ” toreiz par savu uzrunu tÄmu izvÄlÄjÄs āTavas dzÄ«ves aicinÄjumsā. Toreiz pirmo reizi dzirdÄju, ka Elena Vaita mÅ«s aicina radÄ«t darbavietas un par mÅ«su darbu kÄ par pilna laika kalpoÅ”anu. IedomÄjos, ka varÄtu izveidot tÄdu kÄ mÅ«zikas apmÄcÄ«bas studiju bÄrniem, jaunieÅ”iem, varbÅ«t arÄ« pieauguÅ”iem cilvÄkiem. PagÄjuÅ”ajÄ gadÄ paralÄli darbam koncertaÄ£entÅ«rÄ man radÄs iespÄja piedalÄ«ties biznesa plÄnu konkursÄ, kur visiem uzvarÄtÄjiem tiek pieŔķirts neliels finansÄjums uzÅÄmÄjdarbÄ«bas uzsÄkÅ”anai. Pieteicos, manu projektu atzina kÄ vÄrtÄ«gu, saÅÄmu finansÄjumu. Un nu pÄc vairÄkiem gadiem ir radusies muzikÄlÄs attÄ«stÄ«bas telpa āSkaÅu aplisā, kur Å”obrÄ«d strÄdÄju ar pirmsskolas vecuma bÄrniem. Å obrÄ«d kÄ nekad esmu priecÄ«ga par savu darbu, jo katru jautÄjumu, jaunu domu, grÅ«tÄ«bas un neizpratni varu nest Dieva priekÅ”Ä. IepriekÅ” uz ilgu laiku biju pazaudÄjusi Å”o atziÅu, un strÄdÄt bez tÄs ir ļoti grÅ«ti.
Ā
KopÅ” pagÄjuÅ”a gada septembra tev ir sÄcies pavisam cits dzÄ«ves posms, tu kļuvi par sievu. KÄ jÅ«s ar Agri atradÄt viens otru. Vai jums jau ir kÄds Ä£imenes moto vai pamatprincipi?
Ā
JÄ, tas gan. VienlaicÄ«gi jauns dzÄ«ves posms sÄkÄs gan profesionÄlajÄ, gan arÄ« attiecÄ«bu jomÄ. Laikam jau katram viÅa stÄsts Ŕķiet visinteresantÄkais! MÄs, adventistu jaunieÅ”i, visi viens otru mazÄk vai vairÄk pazÄ«stam. TÄ nu tÄs simpÄtijas un draudzÄ«ba, nevienam nezinot, pamazÄm attÄ«stÄ«jÄs. Å obrÄ«d mÅ«su Ä£imenes pamatprincips ir nepÄrstÄt augt katram atseviŔķi un abiem kopÄ. Bet mÄs esam pavisam jauna Ä£imene, tÄpÄc pieļauju, ka svarÄ«gÄkie pamatprincipi laika gaitÄ varÄtu mainÄ«ties.
Ā
JÅ«s esiet gados jauni un paÅ”i aktÄ«vi kalpojat, droÅ”i vien zinÄt, kas jaunieÅ”us vairÄk interesÄ, uzrunÄ. KÄdas ir tavas domas, kÄ var sasniegt vispÄr jaunos cilvÄkus un kÄ iekustinÄt draudzes jaunatni?
Ā
JaunieÅ”iem veltÄ«to pasÄkumu klÄsts pÄdÄjÄ laikÄ atkal kļūst arvien kuplÄks. Ir lielas iespÄjas iesaistÄ«ties. Daudzos pasÄkumos prieks redzÄt jaunus cilvÄkus. TomÄr manĀ Ŕķiet, ka jau ar pirmo ziÅu par pasÄkumu mums ir vairÄk jÄcenÅ”as radÄ«t priekÅ”statu, kas Å”is notikums ir domÄts ne tikai tiem, kas ir savas garÄ«gÄs pieredzes augstumos, bet arÄ« tiem, kas meklÄ, nesaprot, uzdod jautÄjumus sev un Dievam. Ir ÄrkÄrtÄ«gi daudz jaunieÅ”u, kas Å”obrÄ«d atrodas tieÅ”i tÄdÄ stÄvoklÄ«. Un Å”ie jaunieÅ”i reti parÄdÄs mÅ«su rÄ«kotajos pasÄkumos. NemÄcÄÅ”u komentÄt vairÄk Ŕīs problÄmas bÅ«tÄ«bu, bet man ir žÄl, ka Å”Äda situÄcija izveidojas un ka bieži vien aizÅemtÄ«bas dÄļ nepastÄjamies, lai aprunÄtos ar viÅiem.
Ā
TuvojÄs Lieldienu laiks. Vai tu to Ä«paÅ”i izjÅ«ti, varbÅ«t ir kÄds ar Å”o laiku un notikumu saistÄ«ts garÄ«gs piedzÄ«vojums?
Ā
BÄrnÄ«bÄ mÄs Ä£imenÄ svinÄjÄm Lieldienas, apmeklÄjÄm nakts dievkalpojumus, svÄtÄ«jÄm pÄrtiku, ÄdÄm Å”o svÄtku tradicionÄlÄs pusdienas. TaÄu Å”obrÄ«d esmu iepazinusi Lieldienu patieso vÄstÄ«jumu par JÄzus augÅ”ÄmcelÅ”anos. ArÄ« Ŕī jautÄjuma sakarÄ man nav stÄstÄms kÄds Ä«paÅ”s garÄ«gs piedzÄ«vojums. To drÄ«zÄk varÄtu dÄvÄt par ikdienas pieredzi. Jo tas notikums, kas kalendÄra lappusÄs visa gada laikÄ ir ierakstÄ«ts tikai vienu reizi, mÅ«su kÄ kristieÅ”u ikdienas gÄjumÄ var notikt katru dienu. MÄs zinÄm, ka grÄku piedoÅ”ana nÄk caur JÄzus upuri, kas ir pienests vienu reizi, bet kura spÄkÄ visi pasaules grÄki var tikt nomazgÄti.
Ā
Ko tu gribÄtu novÄlÄt visÄm jaunÄm Ä£imenÄm draudzÄ un sabiedrÄ«bÄ?
Ā
JaunajÄm Ä£imenÄm varÄtu novÄlÄt mÄcÄ«ties no tÄm Ä£imenÄm, kas jau ir kopÄ salÄ«dzinoÅ”i ilgÄku laiku. Satikties, aprunÄties, dalÄ«ties pieredzÄ, pavadÄ«t kopÄ kvalitatÄ«vu laiku un iedvesmot vienam otru! MÄcÄ«ties no citu kļūdÄm un gÅ«t atziÅas no veiksmes stÄstiem.
No žurnÄla "Adventes vÄstis", marts, 2018
Ā
Jana JaniÅ”auska jau vairÄkus gadus ir atbildÄ«gÄ par jaunieÅ”u atvÄrumu žurnÄlÄ āAdventes vÄstisā. ViÅa vienmÄr intervÄ citus, bet pati paliek otrÄ plÄnÄ. Å oreiz ir pienÄcis laiks iepazÄ«ties ar viÅu paÅ”u.
Ā
PastÄsti, lÅ«dzu, kÄds bija tavs ceļŔ pie Dieva un uz draudzi.
Ā
Ä»oti labi, ka savÄ jautÄjumÄ tu noŔķīri Å”os divus ceļus! Tagad atskatoties pagÄtnÄ, varu pateikties Dievam, ka ViÅÅ” jau sen ir klauvÄjis pie manas sirds durvÄ«m. Atceros vÄl, kÄ apmÄram septiÅu gadu vecumÄ izrÄdÄ«ju lielu interesi par garÄ«giem jautÄjumiem. Toreiz manÄ Ä£imenÄ nebija nekÄdas informÄcijas par septÄ«tÄs dienas adventistiem, es biju kristÄ«ta katoļu draudzÄ, mana mamma, mans brÄlis un pÄrÄjie Ä£imenes locekļi piederÄja pareizticÄ«go draudzei. TÄ nu es viena, bÅ«dama bÄrns, ik rÄ«tu vasaras brÄ«vlaikÄ apmeklÄju savu dievnamu. Nezinu, kas notika pÄc tam, bet bija garÄ«gs klusums. Protams, es nekad nenoliedzu, ka ir Dievs. Man bija arÄ« sava lÅ«gÅ”anu forma, kÄ sazinÄjos ar Dievu, tomÄr tas nekad nebija tik personÄ«gi kÄ tad, kad ienÄcu adventistu draudzÄ. ManÄ izpratnÄ vienkÄrÅ”i nepastÄvÄja tÄds savienojums kÄ personÄ«gs Dievs!
Ā
PÄc ilgÄka posma sekoja vidusskolas absolvÄÅ”ana RÄzeknÄ un iestÄjeksÄmeni mÅ«zikas akadÄmijÄ RÄ«gÄ. Å is laiks man bija emocionÄli sarežģīts lielÄs atbildÄ«bas dÄļ. Un mamma, kas toreiz jau bija iepazinusi adventistu draudzes vÄsti, piedÄvÄja doties nelielÄ atvaļinÄjumÄ uz veselÄ«ga dzÄ«vesveida centru IgaunijÄ, netÄlu no Tallinas. Es zinÄju, ka tajÄ strÄdÄ viena no Ludzas adventistu draudzes mÄsÄm, es zinÄju, ka tÄ ir adventistiem piederoÅ”a iestÄde, es zinÄju, kas mani sagaida. Bet tomÄr biju piekritusi doties. Un tur sÄkÄs manu jautÄjumu lÄrums. Uz kuriem tÄ pati Ludzas draudzes mÄsa pasniedza man Elenas Vaitas āLielo cÄ«Åuā. CÄ«tÄ«gi lasÄ«ju visu vasaru, maz ko sapratu, vÄl jo mazÄk kaut ko atcerÄjos, bet tomÄrā¦ paralÄli dažkÄrt nÄcu uz Ludzas draudzi spÄlÄt klavieres Ä«paÅ”os dievkalpojumos, tad arvien biežÄk un biežÄk, tÄpat vien, lÄ«dz nonÄcu RÄ«gas 1. draudzÄ, kur pirmajÄ tikÅ”anÄs reizÄ mani laipni uzrunÄja jauniete Anastasija Freimane. DrÄ«z vien viÅa sÄka man pasniegt BÄ«beles stundas, un pÄc dažiem mÄneÅ”iem bija pienÄkusi mana kristÄ«bu diena.
Ā
Vai bija kÄds Ä«paÅ”s piedzÄ«vojums, pagrieziena punkts tavÄ dzÄ«vÄ, kad tu saprati, ka Dievam jÄļauj vadÄ«t tevi?
Ā
Nav bijis tÄds viens Ä«paÅ”s piedzÄ«vojums, vismaz manÄ atmiÅÄ nav kÄds konkrÄts stÄsts. Bet dažkÄrt esmu piedzÄ«vojusi brīžus, kad atskÄrstu, ka es skrienu Dievam pa priekÅ”u, diktÄju un vadu notikumu gaitu. Dievs pÄc kÄda laika dod pamanÄ«t Å”Ädu manu rÄ«cÄ«bu, un katrs no tiem brīžiem ir tÄds mazs pagrieziena punkts, kad paļaujos uz Dieva vadÄ«bu. To esmu piedzÄ«vojusi gan pirms ienÄkÅ”anas draudzÄ, gan jau esot draudzÄ. TomÄr tagad jau pÄc piecu gadu gÄjuma ar Dievu arvien vairÄk sÄku atpazÄ«t savu aplamo rÄ«cÄ«bu un nu jau arÄ« zinu, kÄ reaÄ£Ät uz to.
Ā
PazÄ«stot tevi jau vairÄkus gadus, vienmÄr pamanu, ka tu esi smaidoÅ”a, laipna un arÄ« radoÅ”a. KÄ tu uztveri savu dzÄ«vi: kÄ noÅ”u lapu, kur top skaÅdarbs, vai kÄ audumu, kur top tavas dzÄ«ves glezna?
Ā
Es neesmu nekad domÄjusi par to, kÄ veidojusies mana attieksme pret dzÄ«vi bÄrnÄ«bÄ. Atceros vien, ka man bieži nÄca smiekli. It Ä«paÅ”i tajos brīžos, kad vecvecÄki pie galda vÄlÄjÄs ieturÄt stingru disciplÄ«nu. Bet tagad labprÄtÄk izvÄlos saskatÄ«t kaut ko labu. DažkÄrt, ejot pa ielÄm, domÄju par visiem noskumuÅ”ajiem un steidzÄ«gajiem cilvÄkiem. ArÄ« manÄ ikdienÄ, protams, netrÅ«kst Å”Ädu dienu, un arÄ« es nemitÄ«gi kaut kur steidzos. TomÄr bieži vien savos pÄrdomu brīžos pati sev apsolu, ka nepakļauÅ”os apkÄrtÄjÄs pasaules spiedienam un tendencei sÅ«dzÄties, novÄrst acis no iespÄjÄm, koncentrÄties uz negatÄ«vo otrÄ cilvÄkÄ. VÄl arÄ«, satiekot cilvÄkus, es pati esmu emocionÄli atklÄta, un, ja mans sarunu biedrs arÄ« izvÄlas Å”Ädu attieksmi, tad Å”Äda komunikÄcija mani uzlÄdÄ. Nevar nesmaidÄ«t!
Ā
Tu esi piedÄvÄjusi interesantus salÄ«dzinÄjumus dzÄ«ves uztvereiā¦ droÅ”i vien skaÅdarbs, jo pati esmu izvÄlÄjusies savÄ profesionÄlajÄ dzÄ«vÄ tieÅ”i Å”o virzienu.
Ā
Zinu, ka esi pabeigusi MÅ«zikas akadÄmiju un esi diplomÄta muzikoloÄ£e. ArÄ« zinu, ka mÅ«zikas skolÄs vienmÄr gaida skolotÄjas. Bet tu izvÄlÄjies citu veidu, kÄ pasniegt mÅ«ziku. PastÄsti par to.
Ā
VispÄr muzikologa profesija ir diezgan plaÅ”a. Protams, viena no iespÄjÄm ir strÄdÄt par teorÄtisko priekÅ”metu skolotÄju mÅ«zikas skolÄs un vidusskolÄs. Dažus gadus es strÄdÄju tieÅ”i Å”ajÄ laukÄ. TÄ bija interesanta pieredze. Daudz cÄ«nÄ«jos ar sevi, mÄÄ£inÄju izprast solfedžo pasniegÅ”anas bÅ«tÄ«bu un veidus, meklÄju, uzdevu sev un citiem jautÄjumus. Tad sekoja mana otrÄ profesionÄlÄ iespÄja.Ā PÄris gadus strÄdÄju koncertaÄ£entÅ«rÄ, zinÄmÄ mÄrÄ organizÄjot Latvijas akadÄmiskÄs mÅ«zikas koncertdzÄ«vi. Un pavisam nesen esmu uzsÄkusi jaunu ceļu. Lai par to pastÄstÄ«tu, nepiecieÅ”ams neliels vÄsturisks ieskats.
Ā
Neatceros gadu, bet zÄ«mÄ«gs pagrieziens bija pirms vairÄkiem gadiem notikusÄ« jaunieÅ”u konference, kurÄ viesojÄs Džesijs Cvikers (Jesse Zwiker). ViÅÅ” toreiz par savu uzrunu tÄmu izvÄlÄjÄs āTavas dzÄ«ves aicinÄjumsā. Toreiz pirmo reizi dzirdÄju, ka Elena Vaita mÅ«s aicina radÄ«t darbavietas un par mÅ«su darbu kÄ par pilna laika kalpoÅ”anu. IedomÄjos, ka varÄtu izveidot tÄdu kÄ mÅ«zikas apmÄcÄ«bas studiju bÄrniem, jaunieÅ”iem, varbÅ«t arÄ« pieauguÅ”iem cilvÄkiem. PagÄjuÅ”ajÄ gadÄ paralÄli darbam koncertaÄ£entÅ«rÄ man radÄs iespÄja piedalÄ«ties biznesa plÄnu konkursÄ, kur visiem uzvarÄtÄjiem tiek pieŔķirts neliels finansÄjums uzÅÄmÄjdarbÄ«bas uzsÄkÅ”anai. Pieteicos, manu projektu atzina kÄ vÄrtÄ«gu, saÅÄmu finansÄjumu. Un nu pÄc vairÄkiem gadiem ir radusies muzikÄlÄs attÄ«stÄ«bas telpa āSkaÅu aplisā, kur Å”obrÄ«d strÄdÄju ar pirmsskolas vecuma bÄrniem. Å obrÄ«d kÄ nekad esmu priecÄ«ga par savu darbu, jo katru jautÄjumu, jaunu domu, grÅ«tÄ«bas un neizpratni varu nest Dieva priekÅ”Ä. IepriekÅ” uz ilgu laiku biju pazaudÄjusi Å”o atziÅu, un strÄdÄt bez tÄs ir ļoti grÅ«ti.
Ā
KopÅ” pagÄjuÅ”a gada septembra tev ir sÄcies pavisam cits dzÄ«ves posms, tu kļuvi par sievu. KÄ jÅ«s ar Agri atradÄt viens otru. Vai jums jau ir kÄds Ä£imenes moto vai pamatprincipi?
Ā
JÄ, tas gan. VienlaicÄ«gi jauns dzÄ«ves posms sÄkÄs gan profesionÄlajÄ, gan arÄ« attiecÄ«bu jomÄ. Laikam jau katram viÅa stÄsts Ŕķiet visinteresantÄkais! MÄs, adventistu jaunieÅ”i, visi viens otru mazÄk vai vairÄk pazÄ«stam. TÄ nu tÄs simpÄtijas un draudzÄ«ba, nevienam nezinot, pamazÄm attÄ«stÄ«jÄs. Å obrÄ«d mÅ«su Ä£imenes pamatprincips ir nepÄrstÄt augt katram atseviŔķi un abiem kopÄ. Bet mÄs esam pavisam jauna Ä£imene, tÄpÄc pieļauju, ka svarÄ«gÄkie pamatprincipi laika gaitÄ varÄtu mainÄ«ties.
Ā
JÅ«s esiet gados jauni un paÅ”i aktÄ«vi kalpojat, droÅ”i vien zinÄt, kas jaunieÅ”us vairÄk interesÄ, uzrunÄ. KÄdas ir tavas domas, kÄ var sasniegt vispÄr jaunos cilvÄkus un kÄ iekustinÄt draudzes jaunatni?
Ā
JaunieÅ”iem veltÄ«to pasÄkumu klÄsts pÄdÄjÄ laikÄ atkal kļūst arvien kuplÄks. Ir lielas iespÄjas iesaistÄ«ties. Daudzos pasÄkumos prieks redzÄt jaunus cilvÄkus. TomÄr manĀ Ŕķiet, ka jau ar pirmo ziÅu par pasÄkumu mums ir vairÄk jÄcenÅ”as radÄ«t priekÅ”statu, kas Å”is notikums ir domÄts ne tikai tiem, kas ir savas garÄ«gÄs pieredzes augstumos, bet arÄ« tiem, kas meklÄ, nesaprot, uzdod jautÄjumus sev un Dievam. Ir ÄrkÄrtÄ«gi daudz jaunieÅ”u, kas Å”obrÄ«d atrodas tieÅ”i tÄdÄ stÄvoklÄ«. Un Å”ie jaunieÅ”i reti parÄdÄs mÅ«su rÄ«kotajos pasÄkumos. NemÄcÄÅ”u komentÄt vairÄk Ŕīs problÄmas bÅ«tÄ«bu, bet man ir žÄl, ka Å”Äda situÄcija izveidojas un ka bieži vien aizÅemtÄ«bas dÄļ nepastÄjamies, lai aprunÄtos ar viÅiem.
Ā
TuvojÄs Lieldienu laiks. Vai tu to Ä«paÅ”i izjÅ«ti, varbÅ«t ir kÄds ar Å”o laiku un notikumu saistÄ«ts garÄ«gs piedzÄ«vojums?
Ā
BÄrnÄ«bÄ mÄs Ä£imenÄ svinÄjÄm Lieldienas, apmeklÄjÄm nakts dievkalpojumus, svÄtÄ«jÄm pÄrtiku, ÄdÄm Å”o svÄtku tradicionÄlÄs pusdienas. TaÄu Å”obrÄ«d esmu iepazinusi Lieldienu patieso vÄstÄ«jumu par JÄzus augÅ”ÄmcelÅ”anos. ArÄ« Ŕī jautÄjuma sakarÄ man nav stÄstÄms kÄds Ä«paÅ”s garÄ«gs piedzÄ«vojums. To drÄ«zÄk varÄtu dÄvÄt par ikdienas pieredzi. Jo tas notikums, kas kalendÄra lappusÄs visa gada laikÄ ir ierakstÄ«ts tikai vienu reizi, mÅ«su kÄ kristieÅ”u ikdienas gÄjumÄ var notikt katru dienu. MÄs zinÄm, ka grÄku piedoÅ”ana nÄk caur JÄzus upuri, kas ir pienests vienu reizi, bet kura spÄkÄ visi pasaules grÄki var tikt nomazgÄti.
Ā
Ko tu gribÄtu novÄlÄt visÄm jaunÄm Ä£imenÄm draudzÄ un sabiedrÄ«bÄ?
Ā
JaunajÄm Ä£imenÄm varÄtu novÄlÄt mÄcÄ«ties no tÄm Ä£imenÄm, kas jau ir kopÄ salÄ«dzinoÅ”i ilgÄku laiku. Satikties, aprunÄties, dalÄ«ties pieredzÄ, pavadÄ«t kopÄ kvalitatÄ«vu laiku un iedvesmot vienam otru! MÄcÄ«ties no citu kļūdÄm un gÅ«t atziÅas no veiksmes stÄstiem.
No žurnÄla "Adventes vÄstis", marts, 2018
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...