Visi jaunumi
Ar pusaudžiem un draudzi
19.02.2018
18 min lasīŔanas laiks
NaukÅ”Äni. Vai zinÄt, kur tas ir? Par RÅ«jienu noteikti esat dzirdÄjuÅ”i. NaukÅ”Äni ir gandrÄ«z blakus. GrÅ«ti ir iedomÄties NaukÅ”Änu adventistu grupu bez ArmÄ«na SeÅkÄna. IepazÄ«simies ar viÅu! TÄ nu ir sanÄcis, ka mÄs vispirms iepazinÄmies caur sociÄliem tikliem. Vai tu novÄrtÄ tÄs iespÄjas, ko dod internets?
IntervÄja Tatjana Tomsone.
Ā
NaukÅ”Äni. Vai zinÄt, kur tas ir? Par RÅ«jienu noteikti esat dzirdÄjuÅ”i. NaukÅ”Äni ir gandrÄ«z blakus. GrÅ«ti ir iedomÄties NaukÅ”Änu adventistu grupu bez ArmÄ«na SeÅkÄna. IepazÄ«simies ar viÅu!
Ā
TÄ nu ir sanÄcis, ka mÄs vispirms iepazinÄmies caur sociÄliem tikliem. Vai tu novÄrtÄ tÄs iespÄjas, ko dod internets?
Ā
BrÄ«vajos brīžos sociÄlajos tÄ«klos ieeju, lai ievietotu kÄdu man interesÄjoÅ”u publikÄciju, sazinÄtos ar paziÅÄm, radiem, draugiem, darba kolÄÄ£iem un pat sveÅ”iem cilvÄkiem. IntereÅ”u izglÄ«tÄ«ba, politika, hobiji un, protams, arÄ« ticÄ«bas jautÄjumi mani interesÄ, un internets ir vide, kur Ätri to var atrast.
Ā
Kad bijÄm ciemos jÅ«su draudzÄ NaukÅ”Änos, uzzinÄju, ka tu tur esi draudzes vecÄkais, kurÅ” kÄdu laiku pilda arÄ« mÄcÄ«tÄja pienÄkumus.
Ā
MÄcÄ«tÄja pienÄkumus nepildu, tas ir par stipru teikts. MÄcÄ«tÄjam es Ä«sti nebÅ«tu piemÄrots manu Ä«paŔību un zinÄÅ”anu trÅ«kuma dÄļ. Tiesa gan, svÄtrunas nÄkas gatavot gandrÄ«z katru reizi, taÄu cenÅ”os dažÄdot pieejas ā dažreiz tÄs izvÄrÅ”as kÄ liecÄ«bu dievkalpojums, dažreiz tÄ lielÄ mÄrÄ ir diskusija. VienmÄr nedÄļas laikÄ lÅ«dzu, ko Kungs vÄlas teikt draudzei, un atbilde nÄk, visbiežÄk caur BÄ«beles lasÄ«Å”anu, iedvesmotu domu vai kÄdu notikumu.
Ā
RÅ«jienas draudzes kodols nu jau pÄris gadu desmitus ir no NaukÅ”Änu pagastÄ dzÄ«vojoÅ”iem. Esam trÄ«s draudzes vecÄkie, es, Dzintars Hincenbergs, kurÅ” vada grupu Nurmos, un Sandra UpÄ«te no RÅ«jienas pilsÄtas. Ceru, ka drÄ«z abÄs grupÄs mums varÄs kalpot savs mÄcÄ«tÄjs, pagaidÄm iespÄju robežÄs kalpo mÄcÄ«tÄjs Modris Lapa.
Ā
PastÄsti, lÅ«dzu, par sevi.
Ā
Dzimis esmu 1961.g. ValmierÄ, lÄ«dz 18 gadu vecumam dzÄ«voju Burtniekos, mÄcÄ«jos Mazsalacas vidusskolÄ, tad Latvijas lauksaimniecÄ«bas akadÄmijÄ pÄrtikas tehnologos. ManÄ« ir kaut kas no latgaļiem un poļiem, kaut kas no MalÄnijas latvieÅ”u zemnieku un saimnieku sajaukuma. Radinieki zinÄja stÄstÄ«t, ka kÄds no senÄkiem poļu radiem ir bijis padomnieks karalim un zvaigžÅu pÄtnieks-filozofs. VidusskolÄ ar teleskopu ilgi pÄtÄ«ju zvaigžÅoto debesi un lasÄ«ju grÄmatas par filozofiju un psiholoÄ£iju.
Ā
KÄds bija tavs ceļŔ pie Dieva?
Ā
Filozofiskas dabas jautÄjumi sÄka rasties vidusskolas laikÄ, taÄu bioloÄ£ijas skolotÄjs mÄcÄja iestÄstÄ«t, ka dzÄ«vÄ«ba attÄ«stÄ«jusies uz mÅ«su planÄtas sakarÄ ar labvÄlÄ«gu vairÄku faktoru sakritÄ«bu, nejauÅ”u mutÄciju un vides ietekmÄ. Cik liels bija mans Å”oks, kad pÄc kÄdiem 10 gadiem kÄdÄ no Mazsalacas vidusskolas salidojumiem uzzinÄju, ka viÅÅ” ir kristietis! Augstskolas laikÄ spÄ«dÄju ar filozofijas zinÄÅ”anÄm, man tieÅ”Äm patika loÄ£iski domÄt. PopulÄrais un vienÄ«gais pareizais uzskats marksistiski-ļeÅiniskajÄ ideoloÄ£ijÄ toreiz bija: pasauli var izzinÄt. Es par to daudz domÄju, par Universu, par matÄriju, par mums vÄl nezinÄmo. PasniedzÄjai apgalvoju, ka pasauli izzinÄt pilnÄ«bÄ nekad cilvÄki nespÄs, tÄ nu biju ideÄlistsā¦
Ā
Studiju laikÄ biju tÄds dÄ«vainis,ā staigÄju gariem soļiem, paÄ«sÄs trubenÄs, daudz lasÄ«ju un domÄju. InteresÄjos par jogu, dzen budismu, Dao, Ä·Ä«nieÅ”u meditÄciju kustÄ«bÄ Tai-Czi. KristietÄ«ba man nebija pievilcÄ«ga, jo asociÄjÄs ar vecu, salÄ«kuÅ”u tantiÅu drÅ«majÄm sejÄm un pamatÄ«giem, naiviem uzskatiem par kaut kÄdu pasaku tÄlu JÄzuā¦
Ā
AugstskolÄ satuvinÄjos ar savas grupas studiju biedreni InÄru, tÅ«lÄ«t pÄc studijÄm, 1984.g. apprecÄjÄmies. SÄkÄs darba gadi TÄrvetes kolhozÄ, tad Talsu pusÄ, ValdgalÄ. Visu laiku nelika mierÄ jautÄjumi ā kÄpÄc tad kosmoss ne seviŔķi izskatÄs pÄc haotiska lielÄ sprÄdziena, bet ir tik ļoti skaists? Kas ir tÄs pÄrdabiskÄs lietas, ko mÄs, cilvÄki, nespÄjam izskaidrot, piemÄram, pareÄ£ojumus? KÄpÄc cilvÄkam visi orgÄni tik mÄrÄ·tiecÄ«gi darbojas, viens otru papildinot un uzturot, kÄ tad sirds tÄ pakÄpeniski tÅ«kstoÅ”u gadu laikÄ varÄja izveidoties krÅ«Å”u kurvÄ«? Man patika loÄ£iski spriest. 1988.g. jauna darba piedÄvÄjuma rezultÄtÄ nokļuvÄm NaukÅ”Änos. JoprojÄm biju meklÄjumos un sÄku interesÄties par RÄriha darbiem un dievturÄ«bu. Å ad un tad braucu uz RÄ«gu, uz retumu un rokrakstu bibliotÄku, lai studÄtu RÄriha idejas, vakarÄ ar pÄdÄjo autobusu vai vilcienu devos mÄjÄs. PienÄca juku laiki, 1989., 1990.g. algas bija ap 1000 rubļu, bet nopirkt neko lÄgÄ nevarÄja, tÄdÄ izdzÄ«voÅ”anas režīmÄ nÄcÄs eksistÄt. Visi laukos un pilsÄtÄs degÄm par Latviju. 1991.g. janvÄrÄ« kopÄ ar citiem naukÅ”ÄnieÅ”iem devos uz barikÄdÄm. Tai dienÄ, pirms doÅ”anÄs uz barikÄdÄm, dzÄ«voklÄ« pÄrdabiskÄ veidÄ gaisÄ peldÄja mana ģīmetne kÄ negatÄ«vs foto, tomÄr tas mani neatturÄja no braukÅ”anas uz RÄ«gu. Visu ceļu domÄju, kas tas bija? Mans liktenis? Man tÅ«lÄ«t bÅ«tu 30, bet esmu dzÄ«vÄ«bas un nÄves priekÅ”Ä. MÄjÄs divi mazi puikas un sieva. TobrÄ«d ļoti asi sajutu tÄdu eksistenciÄlu jautÄjumu: āKas ir cilvÄks?ā Vai tieÅ”Äm nejauŔība, vai tomÄr ir kaut kas vairÄk? Viss 1991. gads bija ļoti nemierÄ«gs, sarežģīts, pÄrbaudÄ«jumiem pilns. PersonÄ«gÄ vÄrtÄ«bu sistÄma, kuru biju guvis dzÄ«ves gaitÄ, gruva.
Ā
Tad kÄdu dienu paziÅa piedÄvÄja nopirkt BÄ«beli par 25 rubļiem. Labi, domÄju, nopirkÅ”u. KÄdu svÄtdienu ar sievu aizbraucÄm uz Mazsalacas luterÄÅu baznÄ«cu, jo tur kalpoja sabiedrÄ«bÄ populÄrais dziedoÅ”ais luterÄÅu mÄcÄ«tÄjs Kaspars Dimiters. Patika viÅa domu gÄjieni, balss intonÄcija, inteliÄ£ence un harizma. Man ar sievu vienkÄrÅ”i patika Dimitera runa un dziesmas, taÄu regulÄri nebraucÄm, jo svÄtdienÄs bieži bija dažÄdi mÄjas pienÄkumi, veļas tÅ«res un citas svarÄ«gas lietas. BÄ«beli lasot, to uztvÄru kÄ senu vÄstures liecÄ«bu grÄmatu ar teiku un pasaku elementiem. JaunÄ derÄ«ba bija kaut kÄds mudžeklis, neskaidri evaÅÄ£Äliji, kuriem Ä«sti neuzticÄjos.
Ā
1992.g. pavasarÄ« NaukÅ”Änos pamanÄ«ju afiÅ”u ar aicinÄjumu uz BÄ«beles izpÄtes seminÄru, kuru organizÄja Inta un Uldis Priedes no RÅ«jienas adventistu draudzes. Kad pirmo reizi aizgÄju uz seminÄru, sÄkÄs traki notikumi: nÄkoÅ”Ä dienÄ pamatÄ«gi sastrÄ«dÄjos ar sievu. DarbÄ durvÄ«s pamanÄ«ju pÄrdabisku, sarkanu cilvÄka siluetu, pÄc dažÄm stundÄm paÅ”aizdegÅ”anÄs ugunsgrÄkÄ nodega daļa no iesala cehaā¦ Tagad saprotu, kas tas bija, mani tÄ vienkÄrÅ”i dÄmonu armija negribÄja palaist pie Dieva, jo pirms tam vairÄkas reizes biju kontaktÄjies ar ekstrasensiem, ar sirdi un prÄtu biju viÅu nometnes dalÄ«bnieks.
Ā
Neskatoties uz notikumiem, nÄkoÅ”ajÄ reizÄ aicinÄju arÄ« sievu. Saruna bija kÄ cÄ«Åa, bija jautÄjumi ā vai tas nav kÄrtÄjais novirziens? TaÄu kaut kÄ mÅ«su prÄtos nobrieda drosme tomÄr iet uz seminÄriem. Un tad, pÄc kÄdas kopÄ«gas lÅ«gÅ”anas TAS notika. Asaras izsprÄga ÄrÄ no Ä·ermeÅa, kÄ tÄds vecs, smags kažoks nokrita kaut kas, palika tik viegli, sirds juta, tas ir tas, kas man ir vajadzÄ«gs! Te ir jÄga, te ir iedvesma!
Ā
InteresantÄkais bija, kad BÄ«beles teksti un domas tapa sakarÄ«gas, veidojÄs kopaina, veidojÄs arÄ« domubiedru grupa. TÄ nu 31 gadu biju ateists un nu jau 26 gadus adventists.
Ā
Ciemos pie vecÄkÄ dÄla. Äetri dÄli, sieva, vedekla, mazmeita un es.ā
JÅ«su Ä£imene ir aktÄ«va draudzÄ, vai tad jÅ«s nenogurstat pa nedÄļu darbos?
Ā
Sieva strÄdÄ NaukÅ”Änu minerÄlÅ«dens cehÄ par laboranti un ceha strÄdnieci, viÅai tur ir fiziski smags darbs. Pats strÄdÄju NaukÅ”Änu sociÄlÄs korekcijas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ par režīma uzraugu, kur pÄrsvarÄ darbs ir saistÄ«ts ar pusaudžu uzraudzÄ«bu ā gan pa dienu, gan nakti. PÄrÄjÄ laikÄ, cik tas iespÄjams, palÄ«dzu dÄlam meža vai celtniecÄ«bas darbos. ReizÄm nogurums patieÅ”Äm ir pamatÄ«gs. BÅ«tu laimÄ«gs, ja varÄtu labu algu pelnÄ«t ar viena darba slodzi, taÄu ir kredÄ«ts un pietiekoÅ”i lieli maksÄjumi.
Ā
RunÄjot par aktivitÄti draudzÄ, reizÄm gan liekas, ka nemaz tik aktÄ«vi vairs neesam, bet tas galvenokÄrt saistÄ«ts ar to, ka ar vietÄjiem iedzÄ«votÄjiem esam pazÄ«stami, zinÄm viÅu attieksmi pret reliÄ£iju, un savukÄrt viÅi zina par mums un draudzi.
Ā
Draudzes pamatdarbs tomÄr ir nevis dievkalpojuma un apcerÄjuma organizÄÅ”ana, bet evaÅÄ£Älija pasludinÄÅ”ana apkÄrtÄjiem. AktivitÄtes katru gadu ir, bet draudzei pievienojas ļoti maz, kopumÄ samazinÄmies ā vecie aiziet ādusÄtā, jaunie aizbrauc uz pilsÄtÄm.
Ā
PastÄsti par savu darbu un darba vietu (pateicoties kurai jÅ«s pulcÄjaties ļoti skaistÄs un omulÄ«gÄs telpÄs).
Ā
StrÄdÄju sociÄlÄs korekcijas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ āNaukÅ”Äniā par režīma uzraugu. MÅ«su skolÄ nonÄk pusaudži ar tiesas lÄmumu vai ar piemÄrotu droŔības lÄ«dzekli pirmstiesas izmeklÄÅ”anas laikÄ. PÄrsvarÄ mums ir pusaudži no 13 lÄ«dz 18 gadu vecumam. StrÄdÄju kopÄ ar audzinÄtÄjiem un sekoju, lai nebÅ«tu fiziskÄ vai emocionÄlÄ vardarbÄ«ba vienam pret otru, skolotÄjiem vai audzinÄtÄjiem. JÄseko, lai ievÄrotu dienas režīmu ā laicÄ«gi pieceltos, izmazgÄtu istabu, saÄ£Ärbtos uz skolu, stundÄs ievÄrotu kÄrtÄ«bu, strÄdÄtu obligÄto darbu, pienÄcÄ«gi uzvestos pie Ädamgalda, Ärpusstundu un sporta nodarbÄ«bÄs. Nakts laikÄ jÄseko, lai bÅ«tu naktsmiers. MÅ«su draudzes locekle Ligita CeriÅa ir direktora vietniece, kristÄ«go pulciÅu vada Mazsalacas draudzes locekle Inta Priede, tÄ ka neesmu viens, kopÄ lÅ«dzam un katrs savÄ lauciÅÄ strÄdÄjam.
Ā
VarÄtu teikt, ka man tas ir tÄds misijas darbs, dažkÄrt iznÄk parunÄties divatÄ ar kÄdu vai dažiem audzÄkÅiem. RunÄjam par vÄrtÄ«bÄm, par dzÄ«vi, par interesÄm, kas viÅiem svarÄ«gas. Par Dievu nevienam neuzbÄžos, viÅi paÅ”i Å”ad un tad pajautÄ ā kÄpÄc es ticu Dievam vai arÄ« kÄpÄc es domÄju, ka ir Dievs?
Ā
Å Ä·iet, ka vietÄjÄ, kulturÄli izglÄ«totÄ, pÄrtikusÄ« sabiedrÄ«ba caurmÄrÄ ir tÄlÄk no Dieva nekÄ puikas, kuriem ir bijuÅ”i likuma pÄrkÄpumi, viÅi tieÅ”Äm ir atvÄrtÄki Dievam.
Ā
No paÅ”a sÄkuma, kad nÄcu pie Dieva, ļoti izteikti un skaidri saÅÄmu liecinÄÅ”anas un mÄcÄ«Å”anas dÄvanu, ar to tad arÄ« kalpoju draudzÄ un skolÄ.
Ā
Puikas sestdienas rÄ«tos redz, kÄ es ar sievu un citiem draudzes locekļiem ejam uz dievkalpojumu, kas notiek skaistÄ NaukÅ”Änu muižas ÄkÄ. Muižas Äku ansamblis ir IzglÄ«tÄ«bas ministrijas Ä«paÅ”umÄ. Draudze noslÄgusi telpu nomas lÄ«gumu, un nu jau vairÄk nekÄ 15 gadus pulcÄjamies Å”ajÄs skaistajÄs un mÄjÄ«gajÄs telpÄs.
Ā
Vai tu gribÄtu kalpot kÄdÄ skaitliski lielÄkÄ draudzÄ kÄdÄ no lielÄm Latvijas pilsÄtÄm, ne obligÄti RÄ«gÄ?
Ā
Esmu lauku cilvÄks, un Ŕķiet, ka mana vieta paliks Å”eit, jo esmu saaudzis ar draudzi, darba kolÄÄ£iem un vietÄjiem cilvÄkiem. TomÄr Dievs var āizmestā mÅ«s abus ar sievu arÄ« kur citur, nekas nav neiespÄjams, pasaule taÄu gaida vÄsti! NaukÅ”Änos pÄdÄjos gados maz ir tÄdu, kas interesÄtos par ceļu pie Dieva, drÄ«zÄk interesÄ joga, Å”amaÅu vakari, dievturÄ«ba, izklaides, sporta sacensÄ«bas, teÄtri, koncertiā¦
Ā
Vai, tavuprÄt, ir vajadzÄ«ga speciÄla kalpoÅ”ana, domÄta tieÅ”i vÄ«rieÅ”iem draudzÄ? Ir taÄu sievieÅ”u un bÄrnu nodaļas.
Ā
NÄ, tik mazÄ lauku draudzÄ mÄs strÄdÄjam kopÄ un neŔķirojam, kur ir sievieÅ”u kalpoÅ”ana, kur vÄ«rieÅ”u. SievieÅ”u kalpoÅ”anas vadÄ«tÄja divreiz gadÄ sagatavo kalpoÅ”anas aktivitÄtes, un man ir prieks, ka tÄs ir ļoti interesantas un izdevuÅ”Äs.
Ā
Mazliet par brÄ«vo laiku: vai tÄds vispÄr ir un kÄ to pavadi? No tiem paÅ”iem sociÄliem tikliem uzzinÄju, ka tev patÄ«k kokgrieÅ”ana, darinÄjumi no koka. Kas vÄl?
Ā
Dievs mÅ«s radÄ«jis, lai varÄtu priecÄties un iedvesmoties, tÄs ir tik vajadzÄ«gas lietas mÅ«su cilvÄciskajai dabai! Kad mÄcÄ«jos skolÄ, spÄlÄju 64 lauciÅu dambreti. PamatskolÄ ieguvu meistarkandidÄta statusu, izcÄ«nÄ«jÄm pirmo vietu starp Latvijas skolÄm un treÅ”o vietu PSRS turnÄ«rÄ āBrÄ«numdambreteā, kas bija 1975.gadÄ KazahijÄ. Pats pie pirmÄ galdiÅa PSRS biju otrais. ParalÄli nodarbojos ar burÄÅ”anu, startÄju āOptimistā klasÄ. Toreiz LiepÄjÄ, 1973. gada rudenÄ«, vÄtrÄ, kad burtiski ar zobiem un nagiem bija pÄdÄjiem spÄkiem jÄstÅ«rÄ, jo bija pÄrrauts svarÄ«gs savienojums. Mani piedÄvÄja evakuÄt droŔībÄ, bet es neļÄvu, teicu, ka finiÅ”ÄÅ”u. TÄ nu finiÅ”Äju, ar kÄju stÅ«rÄjot stÅ«ri un ar abÄm rokÄm ieÄ·Äries grotbomÄ«ā¦ IzrÄvu bronzas medaļu. TajÄ dienÄ daudzi nefiniÅ”Äja, tika evakuÄti. PÄc 27 gadu pÄrtraukuma atsÄku burÄt, tikai tagad uz vÄja dÄļa. Tad, kad saceļas kÄrtÄ«gs vÄjÅ”, tad man sirds velk uz ekstrÄmu lidoÅ”anu pa Burtnieku ezera virsmu. VienkÄrÅ”i ļoti patÄ«k! Vienu brÄ«di, kad bija Å”vunka, cÄlu un rÄvu divpudenes, biju Valmieras rajona Äempions. 1992.g. vasarÄ, tikko pÄc kristÄ«bÄm, noskrÄju BiÄ·erniekos maratonu. Bet man, trakajam puikam, patÄ«k arÄ« lÄnas un mÄkslinieciskas lietas ā fotografÄÅ”ana, vides dizains, pantomÄ«ma, koka rokdarbi. AstoÅus gadus, kamÄr kalpoja Sony kamera, fotografÄju, tagad diemžÄl jaunu kameru neesmu spÄjis nopirkt, nÄcÄs meklÄt citu lÄnu, kluso nodarbi. Kaut kÄ sanÄca, ka tÄs koka lietas paŔķīrÄs, un ļÄvos iedvesmoties no koka grieÅ”anas. Nopirku zviedru grebjamo nazÄ«ti un tagad pakÄpeniski iepazÄ«stu koku. Kas to bÅ«tu domÄjis, ka tik tuvu nÄksies iepazÄ«t, kas patiesÄ«bÄ ir bumbiere, ozols un pÄ«lÄdzis! Katrs citÄds, katram savi plusi un mÄ«nusi, gluži kÄ mums, cilvÄkiem! Cits cietÄks, grÅ«tÄk apstrÄdÄjams, bet, kad nopulÄ, kÄ spÄ«d, kÄ spÄ«d!
Ā
Man Ŕķiet, ka Dievs vÄlas, lai mÄs nebÅ«tu tÄdi sausiÅi, tikai un vienÄ«gi pa vienu stÄ«gu staigÄjoÅ”i cilvÄki. ViÅÅ” mums devis Å”o daudzveidÄ«go dzÄ«vi, lai bez evaÅÄ£Älija kalpoÅ”anas, kas ir pirmajÄ vietÄ, mÄs pasauli iepazÄ«tu un tajÄ piedzÄ«votu iepriecu, dÄvÄtu sevi Ä£imenei, vietÄjai kopienai un valstij.
Ā
Tev sanÄk strÄdÄt ar bÄrniem, jaunieÅ”iem. KÄ vispÄr viÅus uzrunÄt Å”ajos laikos, kÄ viÅus iepazÄ«stinÄt ar Labo VÄsti? Un kÄ uzrunÄt cilvÄkus tev, mums apkÄrt: lielas kampaÅas, mazas grupas, labdarÄ«bas pasÄkumi, kas cits?
Ā
JaunieÅ”u vÄrtÄ«bu sistÄma kardinÄli atŔķiras no mÅ«su, ticÄ«gu un pusmÅ«Å¾Ä esoÅ”u cilvÄku, vÄrtÄ«bÄm. Un te nav jÄdala vai jÄnostÄjas ā mana pareizÄ, tava nepareizÄ. JÄnostÄjas blakus un jÄnolaižas lejÄ no augstumiem, jÄizjÅ«t, vismaz jÄnojauÅ”, ko viÅÅ” vÄlas, kas viÅam svarÄ«gs, kur viÅÅ” grib iet. JÄ, piekrÄ«tu, daudziem puiÅ”iem svarÄ«ga ir nauda, skaistas maŔīnas un skaistas meitenes, un tas nekas slikts nav! Kad es ar viÅiem runÄju, tad viÅi iepleÅ” acis un brÄ«nÄs, kad saku, ka sekss un skaistums ir Dieva dÄvana cilvÄkiem. ViÅiem patÄ«k bÅ«t fiziski spÄcÄ«giem, tÄpÄc daudzi vingro, nodarbojas ar fitnesu. Tas arÄ« ir lieliski ā fiziskÄ kultÅ«ra ir Dieva dÄvana. Atkal brÄ«nÄs! Un saruna var sÄkties! Mums nav barjeras, varam sÄkt ŔķetinÄt to ākamolÄ«tiā, bez steigas parunÄties par uzturu, alkoholu, zÄlÄ«ti, tetovÄjumiem un beigÄs arÄ« mazliet (nepÄrdozÄjot) par Dievu. Es nesaku, ka tas un tas, un tas ir ļooooti sliktiā¦ vienkÄrÅ”i viÅiem paÅ”iem ir jÄdomÄ, kas ir slikti un kas ir ne tik slikti, un kas ir labÄk. Liecinu, man ir 57 gadi un es vÄl esmu normÄlÄ formÄ! Ar viÅiem bÅ«tu slikts kontakts, ja uzreiz stÄstÄ«tu par to, kÄ dzÄ«vot pareizi un ko nedrÄ«kst darÄ«t. Tas nestrÄdÄ.
Ā
MÅ«su draudzes locekļi katru gadu organizÄ ZiemassvÄtku un Lieldienu koncertus, dažkÄrt rÄ«kojam labdarÄ«bas akcijas, izdalÄm ADRA palÄ«dzÄ«bas pakas trÅ«cÄ«gÄm daudzbÄrnu Ä£imenÄm, sadarbÄ«bÄ ar Valmieras veselÄ«bas klubu rÄ«kojam veselÄ«bas EKSPO, Å”ad un tad rÄ«kojam evaÅÄ£elizÄcijas pasÄkumus. CilvÄki nÄk uz Å”iem pasÄkumiem. TomÄr lÄ«dz draudzei nonÄk tikai atseviŔķi cilvÄki, pa retam, Å”ad un tad. Liela daļa no Å”iem atnÄkuÅ”ajiem Ätri aiziet. MazÄ ciemÄ viens otru daudz maz pazÄ«stam, tas ir viens no ŔķÄrŔļu faktoriem, kÄ to minÄja JÄzus pats (JÅ.4:44). āZemeā mums pacieta, bet pie tÄ daļÄji esam paÅ”i vainÄ«gi.
Ā
Ä»oti vajadzÄtu draudzÄ jaunas sejas, un Å”o darbu jÄdara sadarbÄ«bÄ ar Dievu, un bez nopietnÄm lÅ«gÅ”anÄm tas neizkustÄsies. JÄ, tie ir individuÄli kontakti un individuÄls iedroÅ”inÄjums, individuÄla saruna un ielÅ«gums. MazÄ, neformÄlÄ grupa, kas pÄc kaut kÄdas pazÄ«mes vai faktora sanÄk kopÄ, cita starpÄ var ieaust pa dzÄ«param no LielÄ GlÄbÅ”anas plÄna. Lieli koncerti, lielas evaÅÄ£elizÄcijas efektÄ«vas var bÅ«t tikai retos izÅÄmuma gadÄ«jumos, piemÄram, Å”ogad, sakarÄ ar Latvijas 100 gadu jubileju kÄds skaists Ära koncerts, kur cita starpÄ varÄtu bÅ«t kÄda tautas lÅ«gÅ”ana par mÅ«su valsti, par mÅ«su nÄkotni.
Ā
Ko tu gribÄtu pateikt tiem, kam rokÄs nonÄks Ŕīs žurnÄla numurs: gan draudzes cilvÄkiem, gan interesentiem.
Ā
MÄs neesam perfekti, katram ir sava āgarozaā, trauslÄs un vÄjÄs vietas, brīži, kad esam noguruÅ”i, neticÄ«gi, neuzticÄ«gi un vienaldzÄ«gi. Mozus, Älija, PÄteris un PÄvils izgÄja caur zaudÄjumu skolu. Es paÅ”reiz tai vÄl eju cauri. Ziniet, ko Dievs saka: tu neesi viens savÄs sakÄvÄs un zaudÄjumos! Dievs vÄlas tevi samīļot, sasildÄ«t, iedroÅ”inÄt un stiprinÄt! Tikai ļauj ViÅam tevi veidot! LÅ«dz un ļauj! Jes. 52:2 ā Nopurini pīŔļus, celies, gÅ«stekne, JeruzÄleme! AtbrÄ«vo no saitÄm sev kaklu, gÅ«stekne, CiÄnas meita!
Ā
Draudze ir vieta sadraudzÄ«bai, pielÅ«gsmei, atbalstam un iedvesmai, iesim cilvÄku vidÅ« ar mÄ«lestÄ«bu un dÄvanÄm, ko Dievs katram mums ir devis!
No žurnÄla "Adventes vÄstis", februÄris, 2018
Ā
NaukÅ”Äni. Vai zinÄt, kur tas ir? Par RÅ«jienu noteikti esat dzirdÄjuÅ”i. NaukÅ”Äni ir gandrÄ«z blakus. GrÅ«ti ir iedomÄties NaukÅ”Änu adventistu grupu bez ArmÄ«na SeÅkÄna. IepazÄ«simies ar viÅu!
Ā
TÄ nu ir sanÄcis, ka mÄs vispirms iepazinÄmies caur sociÄliem tikliem. Vai tu novÄrtÄ tÄs iespÄjas, ko dod internets?
Ā
BrÄ«vajos brīžos sociÄlajos tÄ«klos ieeju, lai ievietotu kÄdu man interesÄjoÅ”u publikÄciju, sazinÄtos ar paziÅÄm, radiem, draugiem, darba kolÄÄ£iem un pat sveÅ”iem cilvÄkiem. IntereÅ”u izglÄ«tÄ«ba, politika, hobiji un, protams, arÄ« ticÄ«bas jautÄjumi mani interesÄ, un internets ir vide, kur Ätri to var atrast.
Ā
Kad bijÄm ciemos jÅ«su draudzÄ NaukÅ”Änos, uzzinÄju, ka tu tur esi draudzes vecÄkais, kurÅ” kÄdu laiku pilda arÄ« mÄcÄ«tÄja pienÄkumus.
Ā
MÄcÄ«tÄja pienÄkumus nepildu, tas ir par stipru teikts. MÄcÄ«tÄjam es Ä«sti nebÅ«tu piemÄrots manu Ä«paŔību un zinÄÅ”anu trÅ«kuma dÄļ. Tiesa gan, svÄtrunas nÄkas gatavot gandrÄ«z katru reizi, taÄu cenÅ”os dažÄdot pieejas ā dažreiz tÄs izvÄrÅ”as kÄ liecÄ«bu dievkalpojums, dažreiz tÄ lielÄ mÄrÄ ir diskusija. VienmÄr nedÄļas laikÄ lÅ«dzu, ko Kungs vÄlas teikt draudzei, un atbilde nÄk, visbiežÄk caur BÄ«beles lasÄ«Å”anu, iedvesmotu domu vai kÄdu notikumu.
Ā
RÅ«jienas draudzes kodols nu jau pÄris gadu desmitus ir no NaukÅ”Änu pagastÄ dzÄ«vojoÅ”iem. Esam trÄ«s draudzes vecÄkie, es, Dzintars Hincenbergs, kurÅ” vada grupu Nurmos, un Sandra UpÄ«te no RÅ«jienas pilsÄtas. Ceru, ka drÄ«z abÄs grupÄs mums varÄs kalpot savs mÄcÄ«tÄjs, pagaidÄm iespÄju robežÄs kalpo mÄcÄ«tÄjs Modris Lapa.
Ā
PastÄsti, lÅ«dzu, par sevi.
Ā
Dzimis esmu 1961.g. ValmierÄ, lÄ«dz 18 gadu vecumam dzÄ«voju Burtniekos, mÄcÄ«jos Mazsalacas vidusskolÄ, tad Latvijas lauksaimniecÄ«bas akadÄmijÄ pÄrtikas tehnologos. ManÄ« ir kaut kas no latgaļiem un poļiem, kaut kas no MalÄnijas latvieÅ”u zemnieku un saimnieku sajaukuma. Radinieki zinÄja stÄstÄ«t, ka kÄds no senÄkiem poļu radiem ir bijis padomnieks karalim un zvaigžÅu pÄtnieks-filozofs. VidusskolÄ ar teleskopu ilgi pÄtÄ«ju zvaigžÅoto debesi un lasÄ«ju grÄmatas par filozofiju un psiholoÄ£iju.
Ā
KÄds bija tavs ceļŔ pie Dieva?
Ā
Filozofiskas dabas jautÄjumi sÄka rasties vidusskolas laikÄ, taÄu bioloÄ£ijas skolotÄjs mÄcÄja iestÄstÄ«t, ka dzÄ«vÄ«ba attÄ«stÄ«jusies uz mÅ«su planÄtas sakarÄ ar labvÄlÄ«gu vairÄku faktoru sakritÄ«bu, nejauÅ”u mutÄciju un vides ietekmÄ. Cik liels bija mans Å”oks, kad pÄc kÄdiem 10 gadiem kÄdÄ no Mazsalacas vidusskolas salidojumiem uzzinÄju, ka viÅÅ” ir kristietis! Augstskolas laikÄ spÄ«dÄju ar filozofijas zinÄÅ”anÄm, man tieÅ”Äm patika loÄ£iski domÄt. PopulÄrais un vienÄ«gais pareizais uzskats marksistiski-ļeÅiniskajÄ ideoloÄ£ijÄ toreiz bija: pasauli var izzinÄt. Es par to daudz domÄju, par Universu, par matÄriju, par mums vÄl nezinÄmo. PasniedzÄjai apgalvoju, ka pasauli izzinÄt pilnÄ«bÄ nekad cilvÄki nespÄs, tÄ nu biju ideÄlistsā¦
Ā
Studiju laikÄ biju tÄds dÄ«vainis,ā staigÄju gariem soļiem, paÄ«sÄs trubenÄs, daudz lasÄ«ju un domÄju. InteresÄjos par jogu, dzen budismu, Dao, Ä·Ä«nieÅ”u meditÄciju kustÄ«bÄ Tai-Czi. KristietÄ«ba man nebija pievilcÄ«ga, jo asociÄjÄs ar vecu, salÄ«kuÅ”u tantiÅu drÅ«majÄm sejÄm un pamatÄ«giem, naiviem uzskatiem par kaut kÄdu pasaku tÄlu JÄzuā¦
Ā
AugstskolÄ satuvinÄjos ar savas grupas studiju biedreni InÄru, tÅ«lÄ«t pÄc studijÄm, 1984.g. apprecÄjÄmies. SÄkÄs darba gadi TÄrvetes kolhozÄ, tad Talsu pusÄ, ValdgalÄ. Visu laiku nelika mierÄ jautÄjumi ā kÄpÄc tad kosmoss ne seviŔķi izskatÄs pÄc haotiska lielÄ sprÄdziena, bet ir tik ļoti skaists? Kas ir tÄs pÄrdabiskÄs lietas, ko mÄs, cilvÄki, nespÄjam izskaidrot, piemÄram, pareÄ£ojumus? KÄpÄc cilvÄkam visi orgÄni tik mÄrÄ·tiecÄ«gi darbojas, viens otru papildinot un uzturot, kÄ tad sirds tÄ pakÄpeniski tÅ«kstoÅ”u gadu laikÄ varÄja izveidoties krÅ«Å”u kurvÄ«? Man patika loÄ£iski spriest. 1988.g. jauna darba piedÄvÄjuma rezultÄtÄ nokļuvÄm NaukÅ”Änos. JoprojÄm biju meklÄjumos un sÄku interesÄties par RÄriha darbiem un dievturÄ«bu. Å ad un tad braucu uz RÄ«gu, uz retumu un rokrakstu bibliotÄku, lai studÄtu RÄriha idejas, vakarÄ ar pÄdÄjo autobusu vai vilcienu devos mÄjÄs. PienÄca juku laiki, 1989., 1990.g. algas bija ap 1000 rubļu, bet nopirkt neko lÄgÄ nevarÄja, tÄdÄ izdzÄ«voÅ”anas režīmÄ nÄcÄs eksistÄt. Visi laukos un pilsÄtÄs degÄm par Latviju. 1991.g. janvÄrÄ« kopÄ ar citiem naukÅ”ÄnieÅ”iem devos uz barikÄdÄm. Tai dienÄ, pirms doÅ”anÄs uz barikÄdÄm, dzÄ«voklÄ« pÄrdabiskÄ veidÄ gaisÄ peldÄja mana ģīmetne kÄ negatÄ«vs foto, tomÄr tas mani neatturÄja no braukÅ”anas uz RÄ«gu. Visu ceļu domÄju, kas tas bija? Mans liktenis? Man tÅ«lÄ«t bÅ«tu 30, bet esmu dzÄ«vÄ«bas un nÄves priekÅ”Ä. MÄjÄs divi mazi puikas un sieva. TobrÄ«d ļoti asi sajutu tÄdu eksistenciÄlu jautÄjumu: āKas ir cilvÄks?ā Vai tieÅ”Äm nejauŔība, vai tomÄr ir kaut kas vairÄk? Viss 1991. gads bija ļoti nemierÄ«gs, sarežģīts, pÄrbaudÄ«jumiem pilns. PersonÄ«gÄ vÄrtÄ«bu sistÄma, kuru biju guvis dzÄ«ves gaitÄ, gruva.
Ā
Tad kÄdu dienu paziÅa piedÄvÄja nopirkt BÄ«beli par 25 rubļiem. Labi, domÄju, nopirkÅ”u. KÄdu svÄtdienu ar sievu aizbraucÄm uz Mazsalacas luterÄÅu baznÄ«cu, jo tur kalpoja sabiedrÄ«bÄ populÄrais dziedoÅ”ais luterÄÅu mÄcÄ«tÄjs Kaspars Dimiters. Patika viÅa domu gÄjieni, balss intonÄcija, inteliÄ£ence un harizma. Man ar sievu vienkÄrÅ”i patika Dimitera runa un dziesmas, taÄu regulÄri nebraucÄm, jo svÄtdienÄs bieži bija dažÄdi mÄjas pienÄkumi, veļas tÅ«res un citas svarÄ«gas lietas. BÄ«beli lasot, to uztvÄru kÄ senu vÄstures liecÄ«bu grÄmatu ar teiku un pasaku elementiem. JaunÄ derÄ«ba bija kaut kÄds mudžeklis, neskaidri evaÅÄ£Äliji, kuriem Ä«sti neuzticÄjos.
Ā
1992.g. pavasarÄ« NaukÅ”Änos pamanÄ«ju afiÅ”u ar aicinÄjumu uz BÄ«beles izpÄtes seminÄru, kuru organizÄja Inta un Uldis Priedes no RÅ«jienas adventistu draudzes. Kad pirmo reizi aizgÄju uz seminÄru, sÄkÄs traki notikumi: nÄkoÅ”Ä dienÄ pamatÄ«gi sastrÄ«dÄjos ar sievu. DarbÄ durvÄ«s pamanÄ«ju pÄrdabisku, sarkanu cilvÄka siluetu, pÄc dažÄm stundÄm paÅ”aizdegÅ”anÄs ugunsgrÄkÄ nodega daļa no iesala cehaā¦ Tagad saprotu, kas tas bija, mani tÄ vienkÄrÅ”i dÄmonu armija negribÄja palaist pie Dieva, jo pirms tam vairÄkas reizes biju kontaktÄjies ar ekstrasensiem, ar sirdi un prÄtu biju viÅu nometnes dalÄ«bnieks.
Ā
Neskatoties uz notikumiem, nÄkoÅ”ajÄ reizÄ aicinÄju arÄ« sievu. Saruna bija kÄ cÄ«Åa, bija jautÄjumi ā vai tas nav kÄrtÄjais novirziens? TaÄu kaut kÄ mÅ«su prÄtos nobrieda drosme tomÄr iet uz seminÄriem. Un tad, pÄc kÄdas kopÄ«gas lÅ«gÅ”anas TAS notika. Asaras izsprÄga ÄrÄ no Ä·ermeÅa, kÄ tÄds vecs, smags kažoks nokrita kaut kas, palika tik viegli, sirds juta, tas ir tas, kas man ir vajadzÄ«gs! Te ir jÄga, te ir iedvesma!
Ā
InteresantÄkais bija, kad BÄ«beles teksti un domas tapa sakarÄ«gas, veidojÄs kopaina, veidojÄs arÄ« domubiedru grupa. TÄ nu 31 gadu biju ateists un nu jau 26 gadus adventists.
Ā
Ciemos pie vecÄkÄ dÄla. Äetri dÄli, sieva, vedekla, mazmeita un es.ā
JÅ«su Ä£imene ir aktÄ«va draudzÄ, vai tad jÅ«s nenogurstat pa nedÄļu darbos?
Ā
Sieva strÄdÄ NaukÅ”Änu minerÄlÅ«dens cehÄ par laboranti un ceha strÄdnieci, viÅai tur ir fiziski smags darbs. Pats strÄdÄju NaukÅ”Änu sociÄlÄs korekcijas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ par režīma uzraugu, kur pÄrsvarÄ darbs ir saistÄ«ts ar pusaudžu uzraudzÄ«bu ā gan pa dienu, gan nakti. PÄrÄjÄ laikÄ, cik tas iespÄjams, palÄ«dzu dÄlam meža vai celtniecÄ«bas darbos. ReizÄm nogurums patieÅ”Äm ir pamatÄ«gs. BÅ«tu laimÄ«gs, ja varÄtu labu algu pelnÄ«t ar viena darba slodzi, taÄu ir kredÄ«ts un pietiekoÅ”i lieli maksÄjumi.
Ā
RunÄjot par aktivitÄti draudzÄ, reizÄm gan liekas, ka nemaz tik aktÄ«vi vairs neesam, bet tas galvenokÄrt saistÄ«ts ar to, ka ar vietÄjiem iedzÄ«votÄjiem esam pazÄ«stami, zinÄm viÅu attieksmi pret reliÄ£iju, un savukÄrt viÅi zina par mums un draudzi.
Ā
Draudzes pamatdarbs tomÄr ir nevis dievkalpojuma un apcerÄjuma organizÄÅ”ana, bet evaÅÄ£Älija pasludinÄÅ”ana apkÄrtÄjiem. AktivitÄtes katru gadu ir, bet draudzei pievienojas ļoti maz, kopumÄ samazinÄmies ā vecie aiziet ādusÄtā, jaunie aizbrauc uz pilsÄtÄm.
Ā
PastÄsti par savu darbu un darba vietu (pateicoties kurai jÅ«s pulcÄjaties ļoti skaistÄs un omulÄ«gÄs telpÄs).
Ā
StrÄdÄju sociÄlÄs korekcijas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ āNaukÅ”Äniā par režīma uzraugu. MÅ«su skolÄ nonÄk pusaudži ar tiesas lÄmumu vai ar piemÄrotu droŔības lÄ«dzekli pirmstiesas izmeklÄÅ”anas laikÄ. PÄrsvarÄ mums ir pusaudži no 13 lÄ«dz 18 gadu vecumam. StrÄdÄju kopÄ ar audzinÄtÄjiem un sekoju, lai nebÅ«tu fiziskÄ vai emocionÄlÄ vardarbÄ«ba vienam pret otru, skolotÄjiem vai audzinÄtÄjiem. JÄseko, lai ievÄrotu dienas režīmu ā laicÄ«gi pieceltos, izmazgÄtu istabu, saÄ£Ärbtos uz skolu, stundÄs ievÄrotu kÄrtÄ«bu, strÄdÄtu obligÄto darbu, pienÄcÄ«gi uzvestos pie Ädamgalda, Ärpusstundu un sporta nodarbÄ«bÄs. Nakts laikÄ jÄseko, lai bÅ«tu naktsmiers. MÅ«su draudzes locekle Ligita CeriÅa ir direktora vietniece, kristÄ«go pulciÅu vada Mazsalacas draudzes locekle Inta Priede, tÄ ka neesmu viens, kopÄ lÅ«dzam un katrs savÄ lauciÅÄ strÄdÄjam.
Ā
VarÄtu teikt, ka man tas ir tÄds misijas darbs, dažkÄrt iznÄk parunÄties divatÄ ar kÄdu vai dažiem audzÄkÅiem. RunÄjam par vÄrtÄ«bÄm, par dzÄ«vi, par interesÄm, kas viÅiem svarÄ«gas. Par Dievu nevienam neuzbÄžos, viÅi paÅ”i Å”ad un tad pajautÄ ā kÄpÄc es ticu Dievam vai arÄ« kÄpÄc es domÄju, ka ir Dievs?
Ā
Å Ä·iet, ka vietÄjÄ, kulturÄli izglÄ«totÄ, pÄrtikusÄ« sabiedrÄ«ba caurmÄrÄ ir tÄlÄk no Dieva nekÄ puikas, kuriem ir bijuÅ”i likuma pÄrkÄpumi, viÅi tieÅ”Äm ir atvÄrtÄki Dievam.
Ā
No paÅ”a sÄkuma, kad nÄcu pie Dieva, ļoti izteikti un skaidri saÅÄmu liecinÄÅ”anas un mÄcÄ«Å”anas dÄvanu, ar to tad arÄ« kalpoju draudzÄ un skolÄ.
Ā
Puikas sestdienas rÄ«tos redz, kÄ es ar sievu un citiem draudzes locekļiem ejam uz dievkalpojumu, kas notiek skaistÄ NaukÅ”Änu muižas ÄkÄ. Muižas Äku ansamblis ir IzglÄ«tÄ«bas ministrijas Ä«paÅ”umÄ. Draudze noslÄgusi telpu nomas lÄ«gumu, un nu jau vairÄk nekÄ 15 gadus pulcÄjamies Å”ajÄs skaistajÄs un mÄjÄ«gajÄs telpÄs.
Ā
Vai tu gribÄtu kalpot kÄdÄ skaitliski lielÄkÄ draudzÄ kÄdÄ no lielÄm Latvijas pilsÄtÄm, ne obligÄti RÄ«gÄ?
Ā
Esmu lauku cilvÄks, un Ŕķiet, ka mana vieta paliks Å”eit, jo esmu saaudzis ar draudzi, darba kolÄÄ£iem un vietÄjiem cilvÄkiem. TomÄr Dievs var āizmestā mÅ«s abus ar sievu arÄ« kur citur, nekas nav neiespÄjams, pasaule taÄu gaida vÄsti! NaukÅ”Änos pÄdÄjos gados maz ir tÄdu, kas interesÄtos par ceļu pie Dieva, drÄ«zÄk interesÄ joga, Å”amaÅu vakari, dievturÄ«ba, izklaides, sporta sacensÄ«bas, teÄtri, koncertiā¦
Ā
Vai, tavuprÄt, ir vajadzÄ«ga speciÄla kalpoÅ”ana, domÄta tieÅ”i vÄ«rieÅ”iem draudzÄ? Ir taÄu sievieÅ”u un bÄrnu nodaļas.
Ā
NÄ, tik mazÄ lauku draudzÄ mÄs strÄdÄjam kopÄ un neŔķirojam, kur ir sievieÅ”u kalpoÅ”ana, kur vÄ«rieÅ”u. SievieÅ”u kalpoÅ”anas vadÄ«tÄja divreiz gadÄ sagatavo kalpoÅ”anas aktivitÄtes, un man ir prieks, ka tÄs ir ļoti interesantas un izdevuÅ”Äs.
Ā
Mazliet par brÄ«vo laiku: vai tÄds vispÄr ir un kÄ to pavadi? No tiem paÅ”iem sociÄliem tikliem uzzinÄju, ka tev patÄ«k kokgrieÅ”ana, darinÄjumi no koka. Kas vÄl?
Ā
Dievs mÅ«s radÄ«jis, lai varÄtu priecÄties un iedvesmoties, tÄs ir tik vajadzÄ«gas lietas mÅ«su cilvÄciskajai dabai! Kad mÄcÄ«jos skolÄ, spÄlÄju 64 lauciÅu dambreti. PamatskolÄ ieguvu meistarkandidÄta statusu, izcÄ«nÄ«jÄm pirmo vietu starp Latvijas skolÄm un treÅ”o vietu PSRS turnÄ«rÄ āBrÄ«numdambreteā, kas bija 1975.gadÄ KazahijÄ. Pats pie pirmÄ galdiÅa PSRS biju otrais. ParalÄli nodarbojos ar burÄÅ”anu, startÄju āOptimistā klasÄ. Toreiz LiepÄjÄ, 1973. gada rudenÄ«, vÄtrÄ, kad burtiski ar zobiem un nagiem bija pÄdÄjiem spÄkiem jÄstÅ«rÄ, jo bija pÄrrauts svarÄ«gs savienojums. Mani piedÄvÄja evakuÄt droŔībÄ, bet es neļÄvu, teicu, ka finiÅ”ÄÅ”u. TÄ nu finiÅ”Äju, ar kÄju stÅ«rÄjot stÅ«ri un ar abÄm rokÄm ieÄ·Äries grotbomÄ«ā¦ IzrÄvu bronzas medaļu. TajÄ dienÄ daudzi nefiniÅ”Äja, tika evakuÄti. PÄc 27 gadu pÄrtraukuma atsÄku burÄt, tikai tagad uz vÄja dÄļa. Tad, kad saceļas kÄrtÄ«gs vÄjÅ”, tad man sirds velk uz ekstrÄmu lidoÅ”anu pa Burtnieku ezera virsmu. VienkÄrÅ”i ļoti patÄ«k! Vienu brÄ«di, kad bija Å”vunka, cÄlu un rÄvu divpudenes, biju Valmieras rajona Äempions. 1992.g. vasarÄ, tikko pÄc kristÄ«bÄm, noskrÄju BiÄ·erniekos maratonu. Bet man, trakajam puikam, patÄ«k arÄ« lÄnas un mÄkslinieciskas lietas ā fotografÄÅ”ana, vides dizains, pantomÄ«ma, koka rokdarbi. AstoÅus gadus, kamÄr kalpoja Sony kamera, fotografÄju, tagad diemžÄl jaunu kameru neesmu spÄjis nopirkt, nÄcÄs meklÄt citu lÄnu, kluso nodarbi. Kaut kÄ sanÄca, ka tÄs koka lietas paŔķīrÄs, un ļÄvos iedvesmoties no koka grieÅ”anas. Nopirku zviedru grebjamo nazÄ«ti un tagad pakÄpeniski iepazÄ«stu koku. Kas to bÅ«tu domÄjis, ka tik tuvu nÄksies iepazÄ«t, kas patiesÄ«bÄ ir bumbiere, ozols un pÄ«lÄdzis! Katrs citÄds, katram savi plusi un mÄ«nusi, gluži kÄ mums, cilvÄkiem! Cits cietÄks, grÅ«tÄk apstrÄdÄjams, bet, kad nopulÄ, kÄ spÄ«d, kÄ spÄ«d!
Ā
Man Ŕķiet, ka Dievs vÄlas, lai mÄs nebÅ«tu tÄdi sausiÅi, tikai un vienÄ«gi pa vienu stÄ«gu staigÄjoÅ”i cilvÄki. ViÅÅ” mums devis Å”o daudzveidÄ«go dzÄ«vi, lai bez evaÅÄ£Älija kalpoÅ”anas, kas ir pirmajÄ vietÄ, mÄs pasauli iepazÄ«tu un tajÄ piedzÄ«votu iepriecu, dÄvÄtu sevi Ä£imenei, vietÄjai kopienai un valstij.
Ā
Tev sanÄk strÄdÄt ar bÄrniem, jaunieÅ”iem. KÄ vispÄr viÅus uzrunÄt Å”ajos laikos, kÄ viÅus iepazÄ«stinÄt ar Labo VÄsti? Un kÄ uzrunÄt cilvÄkus tev, mums apkÄrt: lielas kampaÅas, mazas grupas, labdarÄ«bas pasÄkumi, kas cits?
Ā
JaunieÅ”u vÄrtÄ«bu sistÄma kardinÄli atŔķiras no mÅ«su, ticÄ«gu un pusmÅ«Å¾Ä esoÅ”u cilvÄku, vÄrtÄ«bÄm. Un te nav jÄdala vai jÄnostÄjas ā mana pareizÄ, tava nepareizÄ. JÄnostÄjas blakus un jÄnolaižas lejÄ no augstumiem, jÄizjÅ«t, vismaz jÄnojauÅ”, ko viÅÅ” vÄlas, kas viÅam svarÄ«gs, kur viÅÅ” grib iet. JÄ, piekrÄ«tu, daudziem puiÅ”iem svarÄ«ga ir nauda, skaistas maŔīnas un skaistas meitenes, un tas nekas slikts nav! Kad es ar viÅiem runÄju, tad viÅi iepleÅ” acis un brÄ«nÄs, kad saku, ka sekss un skaistums ir Dieva dÄvana cilvÄkiem. ViÅiem patÄ«k bÅ«t fiziski spÄcÄ«giem, tÄpÄc daudzi vingro, nodarbojas ar fitnesu. Tas arÄ« ir lieliski ā fiziskÄ kultÅ«ra ir Dieva dÄvana. Atkal brÄ«nÄs! Un saruna var sÄkties! Mums nav barjeras, varam sÄkt ŔķetinÄt to ākamolÄ«tiā, bez steigas parunÄties par uzturu, alkoholu, zÄlÄ«ti, tetovÄjumiem un beigÄs arÄ« mazliet (nepÄrdozÄjot) par Dievu. Es nesaku, ka tas un tas, un tas ir ļooooti sliktiā¦ vienkÄrÅ”i viÅiem paÅ”iem ir jÄdomÄ, kas ir slikti un kas ir ne tik slikti, un kas ir labÄk. Liecinu, man ir 57 gadi un es vÄl esmu normÄlÄ formÄ! Ar viÅiem bÅ«tu slikts kontakts, ja uzreiz stÄstÄ«tu par to, kÄ dzÄ«vot pareizi un ko nedrÄ«kst darÄ«t. Tas nestrÄdÄ.
Ā
MÅ«su draudzes locekļi katru gadu organizÄ ZiemassvÄtku un Lieldienu koncertus, dažkÄrt rÄ«kojam labdarÄ«bas akcijas, izdalÄm ADRA palÄ«dzÄ«bas pakas trÅ«cÄ«gÄm daudzbÄrnu Ä£imenÄm, sadarbÄ«bÄ ar Valmieras veselÄ«bas klubu rÄ«kojam veselÄ«bas EKSPO, Å”ad un tad rÄ«kojam evaÅÄ£elizÄcijas pasÄkumus. CilvÄki nÄk uz Å”iem pasÄkumiem. TomÄr lÄ«dz draudzei nonÄk tikai atseviŔķi cilvÄki, pa retam, Å”ad un tad. Liela daļa no Å”iem atnÄkuÅ”ajiem Ätri aiziet. MazÄ ciemÄ viens otru daudz maz pazÄ«stam, tas ir viens no ŔķÄrŔļu faktoriem, kÄ to minÄja JÄzus pats (JÅ.4:44). āZemeā mums pacieta, bet pie tÄ daļÄji esam paÅ”i vainÄ«gi.
Ā
Ä»oti vajadzÄtu draudzÄ jaunas sejas, un Å”o darbu jÄdara sadarbÄ«bÄ ar Dievu, un bez nopietnÄm lÅ«gÅ”anÄm tas neizkustÄsies. JÄ, tie ir individuÄli kontakti un individuÄls iedroÅ”inÄjums, individuÄla saruna un ielÅ«gums. MazÄ, neformÄlÄ grupa, kas pÄc kaut kÄdas pazÄ«mes vai faktora sanÄk kopÄ, cita starpÄ var ieaust pa dzÄ«param no LielÄ GlÄbÅ”anas plÄna. Lieli koncerti, lielas evaÅÄ£elizÄcijas efektÄ«vas var bÅ«t tikai retos izÅÄmuma gadÄ«jumos, piemÄram, Å”ogad, sakarÄ ar Latvijas 100 gadu jubileju kÄds skaists Ära koncerts, kur cita starpÄ varÄtu bÅ«t kÄda tautas lÅ«gÅ”ana par mÅ«su valsti, par mÅ«su nÄkotni.
Ā
Ko tu gribÄtu pateikt tiem, kam rokÄs nonÄks Ŕīs žurnÄla numurs: gan draudzes cilvÄkiem, gan interesentiem.
Ā
MÄs neesam perfekti, katram ir sava āgarozaā, trauslÄs un vÄjÄs vietas, brīži, kad esam noguruÅ”i, neticÄ«gi, neuzticÄ«gi un vienaldzÄ«gi. Mozus, Älija, PÄteris un PÄvils izgÄja caur zaudÄjumu skolu. Es paÅ”reiz tai vÄl eju cauri. Ziniet, ko Dievs saka: tu neesi viens savÄs sakÄvÄs un zaudÄjumos! Dievs vÄlas tevi samīļot, sasildÄ«t, iedroÅ”inÄt un stiprinÄt! Tikai ļauj ViÅam tevi veidot! LÅ«dz un ļauj! Jes. 52:2 ā Nopurini pīŔļus, celies, gÅ«stekne, JeruzÄleme! AtbrÄ«vo no saitÄm sev kaklu, gÅ«stekne, CiÄnas meita!
Ā
Draudze ir vieta sadraudzÄ«bai, pielÅ«gsmei, atbalstam un iedvesmai, iesim cilvÄku vidÅ« ar mÄ«lestÄ«bu un dÄvanÄm, ko Dievs katram mums ir devis!
No žurnÄla "Adventes vÄstis", februÄris, 2018
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...