Visi jaunumi
Atsauksmes par seminÄru
No 16.ā19. martam man bija ekskluzÄ«va iespÄja piedalÄ«ties Transeiropas nodaļas rÄ«kotajÄ Ä¢imenes konsultantu seminÄrÄ, kas notika RÄ«gÄ un kas kopÄ pulcÄja Ä¢imenes kalpoÅ”anas nodaļu vadÄ«tÄjus no vairÄkÄm valstÄ«m ā Anglijas, IzraÄlas, Kipras, Polijas, HorvÄtijas, Lietuvas, Igaunijas, kÄ arÄ« vieslektorus no Ä¢enerÄlkonferences.Ā SeminÄra galvenÄ tÄma bija savstarpÄjÄs attiecÄ«bas. PirmajÄ dienÄ aplÅ«kojÄm Ä£imenes bibliskos un teoloÄ£iskos pamatus ā pirmo cilvÄku radÄ«Å”anu, pÄrrunÄjÄm Rutes grÄmatu, Salamana augsto dziesmu, Elijas vÄsti, JÄzus attieksmi pret Ä£imeni utt. Interesants likÄs piemÄrs ar apli ā iedomÄjamies, ka centrÄ ir Kristus krusts, bet mÄs ā putekļi visapkÄrt viÅam, bet, jo tuvÄk nÄkam Kristum, jo tuvÄk nÄkam viens otram. Un jo tuvÄk esam viens otram, jo tuvÄk esam Kristum. TÄtad Kristus satuvina arÄ« cilvÄkus savstarpÄji, jo krusts ir vienÄ«gais ceļŔ uz sadraudzÄ«bu. SecinÄjÄm, ka Ä£imene ir tÄ vieta, kur bÄrni apgÅ«st attiecÄ«bu pamatprasmes, iepazÄ«st vÄrtÄ«bas, uzsÅ«c gan labo, gan slikto, tÄpÄc vecÄku uzdevums ir darÄ«t par mÄcekļiem vispirms savus bÄrnus, mÄcÄ«t viÅus mÄ«lÄt Dievu, jo Ä£imenei ir vislielÄkÄ ietekme.OtrajÄ dienÄ pÄtÄ«jÄm temperamentu atŔķirÄ«bas. UzzinÄjÄm ko vairÄk par spÄcÄ«go holÄriÄ·i, populÄro sangvÄ«niÄ·i, pacietÄ«go flegmatiÄ·i un perfekto melanholiÄ·i. Temperaments iespaido morÄlo un garÄ«go attÄ«stÄ«bu, akadÄmiskos rezultÄtus, darba vietas izvÄli, popularitÄti, atmiÅu un spÄju koncentrÄties. TaÄu tikpat labi katrs cilvÄks var pÄc vajadzÄ«bas uzlikt sev masku, kas slÄpj viÅa Ä«sto bÅ«tÄ«bu. Temperamenta atŔķirÄ«bas var sarežģīt mÅ«su attiecÄ«bas, novest pie strÄ«diem, konfliktiem, pat kapitulÄcijas, ja nesaprotam, ko darÄ«t ar Ŕīm atŔķirÄ«bÄm. Jeb arÄ« kÄds no partneriem uzliek masku, lai izpatiktu otram. TÄpÄc labÄk ir koncentrÄties uz kopÄ«gajÄm lietÄm un lÄ«dzÄ«bÄm, bet mÅ«su atŔķirÄ«bas var mÅ«s papildinÄt. VislabÄkais, ja varam priecÄties par to, ka esam atŔķirÄ«gi un mÄ«lestÄ«bÄ uz JÄzu tÄs pÄrvarÄt. Labs rÄdÄ«tÄjs ir, ja pÄc daudziem gadiem partnerim varam pateikt ā neskatoties uz visu, es atkal izvÄlÄtos tevi.TreÅ”Ä diena bija visražīgÄkÄ, jo strÄdÄjÄm 12 stundas ā runÄjÄm par paÅ”vÄrtÄ«bu, mÄcÄ«jÄmies tikt galÄ ar dusmÄm, risinÄt konfliktus, runÄjÄm par komunikÄciju nozÄ«mi attiecÄ«bÄs, kÄ arÄ« veicÄm sava personÄ«bas tipa testÄÅ”anu. Laiks pagÄja nemanot, jo risinot atseviŔķÄs tÄmas, tika izmantots gan video materiÄls, gan teatralizÄti uzvedumi, gan paÅ”i iesaistÄ«ti sarunÄs un grupu darbos.Ā Vispirms mums lika novÄrtÄt ar ballÄm no 0ā10, kÄ katrs jÅ«tamies pÄdÄjos 3 mÄneÅ”os. Vai esmu apmierinÄts ar sevi, ar dzÄ«vi, vai jÅ«tos labi. Katram uz lapiÅas bija jÄuzraksta tikai cipars, tad vadÄ«tÄjs izrÄÄ·inÄja vidÄjo. Varat izmÄÄ£inÄt arÄ« savÄs draudzÄs!Ā Interesanti bija uzzinÄt, ka dusmoties ir atļauts, ka tÄs ir tÄdas paÅ”as jÅ«tas, kÄ pÄrÄjÄs, taÄu jÄatŔķir pamatotas dusmas (netaisnÄ«ba, negodÄ«gums) no graujoÅ”Äm dusmÄm (kaut kas nav pÄc mana prÄta!). NedrÄ«kst ļaut dusmÄm valdÄ«t pÄr mums, jo tad JÄzus nevar dzÄ«vot mÅ«su vidÅ«. Dusmas liecina, ka ir kÄda problÄma, kas ir jÄpÄrrunÄ. Dusmas jau ir aisberga virsotne, bet apakÅ”Ä var bÅ«t ļoti daudz faktoru, kas tÄs izsauc ā vilÅ”anÄs, krÄpÅ”ana, stress, nožÄla, neveiksme, bailes, atraidÄ«jums, neuzticÄ«ba, bezpalÄ«dzÄ«ba utt. KÄ signalizÄcija liecina par dÅ«miem vai troksnis maŔīnas motorÄ par bojÄjumu, ko nedrÄ«kst atstÄt neievÄrotu, citÄdi tas var slikti beigties, tÄ arÄ« dusmas par kaut ko liecina. Dusmas var bÅ«tĀ 1) vÄrstas uz Äru,Ā 2) apspiestas vaiĀ 3) atrisinÄtas.Ā LabÄk ir dusmÄs sasist kÄdu Ŕķīvi, nekÄ paturÄt tÄs sevÄ« un krÄt, un krÄt, lÄ«dz sabrÅ«kam paÅ”i. Daži laulÄtie pÄri dusmÄs nerunÄ viens ar otru. TÄ kÄds vÄ«rs ar sievu bija sastrÄ«dÄjuÅ”ies un sazinÄjÄs tikai ar zÄ«mÄ«tÄm. VÄ«ram otrÄ rÄ«tÄ bija pl. 7 jÄceļas uz lidmaŔīnu, un viÅÅ” zinÄja, ka pats nepamodÄ«sies, tÄpÄc uzrakstÄ«ja zÄ«mÄ«ti sievai ā lÅ«dzu, piecel mani pl. 7, un abi aizgÄja gulÄt. OtrÄ rÄ«tÄ, kad vÄ«rs pamodÄs, pulkstenis rÄdÄ«ja jau 9, viÅÅ”, protams, sadusmojÄs vÄl vairÄk, bet tad ieraudzÄ«ja zÄ«mÄ«ti uz spilvena ā Ir jau 7, celies.... Mums tÄpÄc labÄk turÄties pie Efez. 4:26 izteiktÄs pamÄcÄ«bas ā Lai saule nenoriet, jums dusmojoties.Ā TÄlÄk runÄjÄm par komunikÄÅ”anÄs nozÄ«mi attiecÄ«bÄs. Ja runÄjam viens ar otru, tad kļūstam tuvÄki, iegÅ«stam uzticÄ«bu, paļÄvÄ«bu, drosmi, pÄrliecÄ«bu, droŔību, esam savstarpÄji vienoti. SarunÄjoties ļoti svarÄ«gs ir acu kontakts. PaÅ”i grupiÅÄs pÄrliecinÄjÄmies, ka nevar sarunÄties, sÄžot ar muguru viens pret otru. ArÄ« tad, ja viens runÄ, bet otrs tai laikÄ skatÄs apkÄrt vai Ŕķirsta avÄ«zi, saruna nevar bÅ«t produktÄ«va. VislabÄk runÄt, skatoties otram acÄ«s un skaidri formulÄjot savas domas. āTuā teikumi ir jÄaizstÄj ar āesā teikumiem, kas paskaidro, kÄ katrs jÅ«tas konkrÄtÄ situÄcijÄ.Ā UzzinÄjÄm konflikta uzbÅ«vi: pÄrspÄ«lÄÅ”ana ā eskalÄcija ā apvainojumi ā negatÄ«va interpretÄcija ā kompromiss.Ā Tad mums lektori mÄcÄ«ja izmantot dzelteno kartiÅu principu strÄ«da risinÄÅ”anÄ. Vispirms viÅi teatralizÄja ainu mÄjÄs, kad vÄ«ram jau treÅ”o reizi pÄc kÄrtas tiek pasniegti vÄrÄ«ti kartupeļi. Briest konflikts un sÄkas strÄ«ds. VairÄkas reizes to pÄrspÄlÄjot, mÄcÄ«jÄmies strÄ«du atrisinÄt produktÄ«vi. Kuram rokÄs dzeltenÄ kartiÅa, tas runÄ, skaidri definÄ savas jÅ«tas, neaizvainojot otru, pÄrjautÄ, vai partneris pareizi sapratis teikto, tad nodod kartiÅu partnerim un paliek klausÄ«tÄjos. Tad, savukÄrt, partneris izsaka savas domas, pretenzijas, komentÄ savas jÅ«tas, bet otrs noklausÄs lÄ«dz galam, nepÄrtraucot un neuzdodot jautÄjumus, tad atkal nodod kartiÅu partnerim, un saruna tÄ turpinÄs, lÄ«dz abi bez kliegÅ”anas un apvainojumiem paskaidrojuÅ”i savu nostÄju un var risinÄt konfliktu tÄlÄk, nonÄkot pie kompromisa. (Abi izsaka priekÅ”likumus, ko darÄ«sim ar tiem kartupeļiem ā metÄ«sim ÄrÄ, rÄ«kosim viesÄ«bas, atdosim nabagiem, taisÄ«sim kartupeļu kotletes, pÄrdosim vai aizsÅ«tÄ«sim vÄ«ramÄtei).Ā VakarÄ strÄdÄjÄm pie darbietilpÄ«ga, 94 jautÄjuma gara testa, lai atklÄtu savu personÄ«bas tipu. SkaidrojÄm, vai esam ekstraverti vai intraverti, esam prÄtÄ«gi vai vadÄmies pÄc intuÄ«cijas, esam domÄtÄji vai paļaujamies uz jÅ«tÄm, plÄnojam dzÄ«vi vai baudÄm to. RezultÄtÄ bija iespÄjami 16 varianti, kas pierÄda, cik dažÄdi mÄs varam bÅ«t, un tieÅ”Äm laikam tikai Kristus mÄ«lestÄ«ba mÅ«s apvieno vienÄ ā Kristus Ä·ermenÄ«, kur papildinÄm viens otru.PÄdÄjÄ dienÄ runÄjÄm par vardarbÄ«bu Ä£imenÄs un secinÄjÄm, ka arÄ« adventistu Ä£imenes daudz cieÅ” no tÄ. VairÄki dalÄ«bnieki sniedza liecÄ«bas no savÄm draudzÄm. VadÄ«tÄji atkal teatralizÄti parÄdÄ«ja, kÄ vardarbÄ«ba mÅ«s nospiež. Rons lasÄ«ja tekstu par kÄdu sievieti, kas cieta gan no tÄva cietsirdÄ«bas, gan vÄ«ra ļaunuma, gan vÄ«ramÄtes nievÄjuma, bÄrnu nepaklausÄ«bas utt. Karena sÄdÄja uz krÄsla, un pÄc katrÄm cieÅ”anÄm viÅai pÄrklÄja palagu (kopumÄ deviÅus), kas uzskatÄmi parÄdÄ«ja, kÄ pÄrdzÄ«vojumi mÅ«s spiež pie zemes. Un tikai tad, kad Karena sÄka meklÄt Dievu, lÅ«gt, apmeklÄt baznÄ«cu, aprunÄties ar tuviem cilvÄkiem, tikties ar sev lÄ«dzÄ«giem, pa vienam palagam no viÅas ÅÄmÄm nost, lÄ«dz viÅa kļuva brÄ«va. VardarbÄ«ba ir nopietna problÄma, un tÄ nav upura vaina, ka izveidojuÅ”Äs Å”Ädas attiecÄ«bas. Ir jÄlauž klusÄÅ”ana un jÄmeklÄ palÄ«dzÄ«ba, citÄdi tas paliks apburtais loks.Ā VÄl jau par daudz ko runÄjÄm seminÄrÄ, taÄu visu pÄrstÄstÄ«t nav iespÄjams. Bija iespÄja saÅemt arÄ« literatÅ«ru, ko studÄt un pÄrdomÄt mÄjÄs.Paldies Valdai un Viesturam ReÄ·iem par doto iespÄju apmeklÄt Å”o TED seminÄru, tagad vÄl vairÄk saprotu, cik svarÄ«ga nozÄ«me ir labÄm savstarpÄjÄm attiecÄ«bÄm Ä£imenÄ, un Ä£imene taÄu ir ne tikai sabiedrÄ«bas, bet arÄ« draudzes pamatvienÄ«ba. UzturÄt labas un veselÄ«gas attiecÄ«bas ir jÄmÄcÄs, un pirmais solis ir nostumt no troÅa savu paÅ”a āesā. Kaut mums visiem tas izdotos!
SeminÄra galvenÄ tÄma bija savstarpÄjÄs attiecÄ«bas. PirmajÄ dienÄ aplÅ«kojÄm Ä£imenes bibliskos un teoloÄ£iskos pamatus ā pirmo cilvÄku radÄ«Å”anu, pÄrrunÄjÄm Rutes grÄmatu, Salamana augsto dziesmu, Elijas vÄsti, JÄzus attieksmi pret Ä£imeni utt. Interesants likÄs piemÄrs ar apli ā iedomÄjamies, ka centrÄ ir Kristus krusts, bet mÄs ā putekļi visapkÄrt viÅam, bet, jo tuvÄk nÄkam Kristum, jo tuvÄk nÄkam viens otram. Un jo tuvÄk esam viens otram, jo tuvÄk esam Kristum. TÄtad Kristus satuvina arÄ« cilvÄkus savstarpÄji, jo krusts ir vienÄ«gais ceļŔ uz sadraudzÄ«bu. SecinÄjÄm, ka Ä£imene ir tÄ vieta, kur bÄrni apgÅ«st attiecÄ«bu pamatprasmes, iepazÄ«st vÄrtÄ«bas, uzsÅ«c gan labo, gan slikto, tÄpÄc vecÄku uzdevums ir darÄ«t par mÄcekļiem vispirms savus bÄrnus, mÄcÄ«t viÅus mÄ«lÄt Dievu, jo Ä£imenei ir vislielÄkÄ ietekme.
OtrajÄ dienÄ pÄtÄ«jÄm temperamentu atŔķirÄ«bas. UzzinÄjÄm ko vairÄk par spÄcÄ«go holÄriÄ·i, populÄro sangvÄ«niÄ·i, pacietÄ«go flegmatiÄ·i un perfekto melanholiÄ·i. Temperaments iespaido morÄlo un garÄ«go attÄ«stÄ«bu, akadÄmiskos rezultÄtus, darba vietas izvÄli, popularitÄti, atmiÅu un spÄju koncentrÄties. TaÄu tikpat labi katrs cilvÄks var pÄc vajadzÄ«bas uzlikt sev masku, kas slÄpj viÅa Ä«sto bÅ«tÄ«bu. Temperamenta atŔķirÄ«bas var sarežģīt mÅ«su attiecÄ«bas, novest pie strÄ«diem, konfliktiem, pat kapitulÄcijas, ja nesaprotam, ko darÄ«t ar Ŕīm atŔķirÄ«bÄm. Jeb arÄ« kÄds no partneriem uzliek masku, lai izpatiktu otram. TÄpÄc labÄk ir koncentrÄties uz kopÄ«gajÄm lietÄm un lÄ«dzÄ«bÄm, bet mÅ«su atŔķirÄ«bas var mÅ«s papildinÄt. VislabÄkais, ja varam priecÄties par to, ka esam atŔķirÄ«gi un mÄ«lestÄ«bÄ uz JÄzu tÄs pÄrvarÄt. Labs rÄdÄ«tÄjs ir, ja pÄc daudziem gadiem partnerim varam pateikt ā neskatoties uz visu, es atkal izvÄlÄtos tevi.
TreÅ”Ä diena bija visražīgÄkÄ, jo strÄdÄjÄm 12 stundas ā runÄjÄm par paÅ”vÄrtÄ«bu, mÄcÄ«jÄmies tikt galÄ ar dusmÄm, risinÄt konfliktus, runÄjÄm par komunikÄciju nozÄ«mi attiecÄ«bÄs, kÄ arÄ« veicÄm sava personÄ«bas tipa testÄÅ”anu. Laiks pagÄja nemanot, jo risinot atseviŔķÄs tÄmas, tika izmantots gan video materiÄls, gan teatralizÄti uzvedumi, gan paÅ”i iesaistÄ«ti sarunÄs un grupu darbos.Ā
Vispirms mums lika novÄrtÄt ar ballÄm no 0ā10, kÄ katrs jÅ«tamies pÄdÄjos 3 mÄneÅ”os. Vai esmu apmierinÄts ar sevi, ar dzÄ«vi, vai jÅ«tos labi. Katram uz lapiÅas bija jÄuzraksta tikai cipars, tad vadÄ«tÄjs izrÄÄ·inÄja vidÄjo. Varat izmÄÄ£inÄt arÄ« savÄs draudzÄs!Ā
Interesanti bija uzzinÄt, ka dusmoties ir atļauts, ka tÄs ir tÄdas paÅ”as jÅ«tas, kÄ pÄrÄjÄs, taÄu jÄatŔķir pamatotas dusmas (netaisnÄ«ba, negodÄ«gums) no graujoÅ”Äm dusmÄm (kaut kas nav pÄc mana prÄta!). NedrÄ«kst ļaut dusmÄm valdÄ«t pÄr mums, jo tad JÄzus nevar dzÄ«vot mÅ«su vidÅ«. Dusmas liecina, ka ir kÄda problÄma, kas ir jÄpÄrrunÄ. Dusmas jau ir aisberga virsotne, bet apakÅ”Ä var bÅ«t ļoti daudz faktoru, kas tÄs izsauc ā vilÅ”anÄs, krÄpÅ”ana, stress, nožÄla, neveiksme, bailes, atraidÄ«jums, neuzticÄ«ba, bezpalÄ«dzÄ«ba utt. KÄ signalizÄcija liecina par dÅ«miem vai troksnis maŔīnas motorÄ par bojÄjumu, ko nedrÄ«kst atstÄt neievÄrotu, citÄdi tas var slikti beigties, tÄ arÄ« dusmas par kaut ko liecina. Dusmas var bÅ«tĀ
1) vÄrstas uz Äru,Ā
2) apspiestas vaiĀ
3) atrisinÄtas.Ā
LabÄk ir dusmÄs sasist kÄdu Ŕķīvi, nekÄ paturÄt tÄs sevÄ« un krÄt, un krÄt, lÄ«dz sabrÅ«kam paÅ”i. Daži laulÄtie pÄri dusmÄs nerunÄ viens ar otru. TÄ kÄds vÄ«rs ar sievu bija sastrÄ«dÄjuÅ”ies un sazinÄjÄs tikai ar zÄ«mÄ«tÄm. VÄ«ram otrÄ rÄ«tÄ bija pl. 7 jÄceļas uz lidmaŔīnu, un viÅÅ” zinÄja, ka pats nepamodÄ«sies, tÄpÄc uzrakstÄ«ja zÄ«mÄ«ti sievai ā lÅ«dzu, piecel mani pl. 7, un abi aizgÄja gulÄt. OtrÄ rÄ«tÄ, kad vÄ«rs pamodÄs, pulkstenis rÄdÄ«ja jau 9, viÅÅ”, protams, sadusmojÄs vÄl vairÄk, bet tad ieraudzÄ«ja zÄ«mÄ«ti uz spilvena ā Ir jau 7, celies.... Mums tÄpÄc labÄk turÄties pie Efez. 4:26 izteiktÄs pamÄcÄ«bas ā Lai saule nenoriet, jums dusmojoties.Ā
TÄlÄk runÄjÄm par komunikÄÅ”anÄs nozÄ«mi attiecÄ«bÄs. Ja runÄjam viens ar otru, tad kļūstam tuvÄki, iegÅ«stam uzticÄ«bu, paļÄvÄ«bu, drosmi, pÄrliecÄ«bu, droŔību, esam savstarpÄji vienoti. SarunÄjoties ļoti svarÄ«gs ir acu kontakts. PaÅ”i grupiÅÄs pÄrliecinÄjÄmies, ka nevar sarunÄties, sÄžot ar muguru viens pret otru. ArÄ« tad, ja viens runÄ, bet otrs tai laikÄ skatÄs apkÄrt vai Ŕķirsta avÄ«zi, saruna nevar bÅ«t produktÄ«va. VislabÄk runÄt, skatoties otram acÄ«s un skaidri formulÄjot savas domas. āTuā teikumi ir jÄaizstÄj ar āesā teikumiem, kas paskaidro, kÄ katrs jÅ«tas konkrÄtÄ situÄcijÄ.Ā
UzzinÄjÄm konflikta uzbÅ«vi: pÄrspÄ«lÄÅ”ana ā eskalÄcija ā apvainojumi ā negatÄ«va interpretÄcija ā kompromiss.Ā
Tad mums lektori mÄcÄ«ja izmantot dzelteno kartiÅu principu strÄ«da risinÄÅ”anÄ. Vispirms viÅi teatralizÄja ainu mÄjÄs, kad vÄ«ram jau treÅ”o reizi pÄc kÄrtas tiek pasniegti vÄrÄ«ti kartupeļi. Briest konflikts un sÄkas strÄ«ds. VairÄkas reizes to pÄrspÄlÄjot, mÄcÄ«jÄmies strÄ«du atrisinÄt produktÄ«vi. Kuram rokÄs dzeltenÄ kartiÅa, tas runÄ, skaidri definÄ savas jÅ«tas, neaizvainojot otru, pÄrjautÄ, vai partneris pareizi sapratis teikto, tad nodod kartiÅu partnerim un paliek klausÄ«tÄjos. Tad, savukÄrt, partneris izsaka savas domas, pretenzijas, komentÄ savas jÅ«tas, bet otrs noklausÄs lÄ«dz galam, nepÄrtraucot un neuzdodot jautÄjumus, tad atkal nodod kartiÅu partnerim, un saruna tÄ turpinÄs, lÄ«dz abi bez kliegÅ”anas un apvainojumiem paskaidrojuÅ”i savu nostÄju un var risinÄt konfliktu tÄlÄk, nonÄkot pie kompromisa. (Abi izsaka priekÅ”likumus, ko darÄ«sim ar tiem kartupeļiem ā metÄ«sim ÄrÄ, rÄ«kosim viesÄ«bas, atdosim nabagiem, taisÄ«sim kartupeļu kotletes, pÄrdosim vai aizsÅ«tÄ«sim vÄ«ramÄtei).Ā
VakarÄ strÄdÄjÄm pie darbietilpÄ«ga, 94 jautÄjuma gara testa, lai atklÄtu savu personÄ«bas tipu. SkaidrojÄm, vai esam ekstraverti vai intraverti, esam prÄtÄ«gi vai vadÄmies pÄc intuÄ«cijas, esam domÄtÄji vai paļaujamies uz jÅ«tÄm, plÄnojam dzÄ«vi vai baudÄm to. RezultÄtÄ bija iespÄjami 16 varianti, kas pierÄda, cik dažÄdi mÄs varam bÅ«t, un tieÅ”Äm laikam tikai Kristus mÄ«lestÄ«ba mÅ«s apvieno vienÄ ā Kristus Ä·ermenÄ«, kur papildinÄm viens otru.
PÄdÄjÄ dienÄ runÄjÄm par vardarbÄ«bu Ä£imenÄs un secinÄjÄm, ka arÄ« adventistu Ä£imenes daudz cieÅ” no tÄ. VairÄki dalÄ«bnieki sniedza liecÄ«bas no savÄm draudzÄm. VadÄ«tÄji atkal teatralizÄti parÄdÄ«ja, kÄ vardarbÄ«ba mÅ«s nospiež. Rons lasÄ«ja tekstu par kÄdu sievieti, kas cieta gan no tÄva cietsirdÄ«bas, gan vÄ«ra ļaunuma, gan vÄ«ramÄtes nievÄjuma, bÄrnu nepaklausÄ«bas utt. Karena sÄdÄja uz krÄsla, un pÄc katrÄm cieÅ”anÄm viÅai pÄrklÄja palagu (kopumÄ deviÅus), kas uzskatÄmi parÄdÄ«ja, kÄ pÄrdzÄ«vojumi mÅ«s spiež pie zemes. Un tikai tad, kad Karena sÄka meklÄt Dievu, lÅ«gt, apmeklÄt baznÄ«cu, aprunÄties ar tuviem cilvÄkiem, tikties ar sev lÄ«dzÄ«giem, pa vienam palagam no viÅas ÅÄmÄm nost, lÄ«dz viÅa kļuva brÄ«va. VardarbÄ«ba ir nopietna problÄma, un tÄ nav upura vaina, ka izveidojuÅ”Äs Å”Ädas attiecÄ«bas. Ir jÄlauž klusÄÅ”ana un jÄmeklÄ palÄ«dzÄ«ba, citÄdi tas paliks apburtais loks.Ā
VÄl jau par daudz ko runÄjÄm seminÄrÄ, taÄu visu pÄrstÄstÄ«t nav iespÄjams. Bija iespÄja saÅemt arÄ« literatÅ«ru, ko studÄt un pÄrdomÄt mÄjÄs.
Paldies Valdai un Viesturam ReÄ·iem par doto iespÄju apmeklÄt Å”o TED seminÄru, tagad vÄl vairÄk saprotu, cik svarÄ«ga nozÄ«me ir labÄm savstarpÄjÄm attiecÄ«bÄm Ä£imenÄ, un Ä£imene taÄu ir ne tikai sabiedrÄ«bas, bet arÄ« draudzes pamatvienÄ«ba. UzturÄt labas un veselÄ«gas attiecÄ«bas ir jÄmÄcÄs, un pirmais solis ir nostumt no troÅa savu paÅ”a āesā. Kaut mums visiem tas izdotos!
Līdzīgi jaunumi
AtvÄrt visu sarakstu
GarÄ«gÄs mÅ«zikas koncerta "Jauns saĢkums" video ieraksts
4.aprÄ«lÄ« plkst.18.00 Baznicas ielÄ 12a, lielajÄ zÄlÄ, bija iespÄja baudÄ«t koncertu un pÄrdomÄt, ko Dievs mÅ«su katra labÄ ir darÄ«jis - atdevis Savu vie...
DÄvana Tukuma bibliotÄkai
31. marta pÄcpusdienÄ Tukuma bibliotÄkÄ visiem interesentiem bija iespÄja satikt mÄcÄ«tÄju un vairÄku grÄmatu autoru Andri PeÅ”eli, kurÅ” klÄtesoÅ”os iepa...
SvÄtku koncerts "Gaismas ceļŔ" SmiltenÄ
Vai klusajÄ sabatÄ ā laikÄ, kad visa kristietÄ«ba piemin GlÄbÄja nÄvi GolgÄtÄ, ā ir jÄnotur svÄtku koncerts? Toreiz sabatÄ sievas ieturÄja klusumu pÄc...